Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, 2025. gada 3. ceturksnī nodarbināto skaits pieauga par 1,4% jeb 12 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, kas gada griezumā ir bijis straujākais pieaugums kopš 2022. gada nogales.
Savukārt, salīdzinājumā ar 2025. gada 2. ceturksni, nodarbināto skaits ir palielinājies par 2,7 tūkstošiem jeb 0,3%.
Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis 3. ceturksnī pieauga līdz 65,2%, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā iepriekšējā ceturksnī. Salīdzinājumā ar 2024. gada 3. ceturksni nodarbinātības līmenis ir pieaudzis par 1 procentpunktu.
Bezdarba līmenis 2025. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 6,9%, kas ir par 0,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2025. gada 2. ceturksnī (6,7%) un par 0.2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gada 3. ceturksnī ( 6,7%). Tajā pašā laikā bezdarba līmenis joprojām saglabājas par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā 2025. gada 1. ceturksnī (7,4%). Kopumā bezdarbnieku skaits sasniedza 66,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 2,5 tūkstošiem vairāk nekā ceturksni iepriekš. Nelielais bezdarba pieaugums 2025. gada 3. ceturksnī galvenokārt skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kāpumu un kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu darba tirgū.
2025. gada 3. ceturksnī turpināja palielināties iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis. 2025. gada 3. ceturksnī tas pieauga līdz 70%, kas bija par 1,2 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2024. gada 3. ceturksnī (68,8%), un par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā 2025. gada 2. ceturksnī (69,6%). Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir pietuvojusies 2020. gada līmenim, kas ir augstākā pēdējo 5 gadu laikā. 2025. gada 3. ceturksnī ekonomisko aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem veidoja 958,3 tūkstošus, kas ir par 15,2 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā gada 3. ceturksnī (943,1 tūkstoši).
Neskatoties uz joprojām paaugstināto ekonomisko nenoteiktību, darba tirgus Latvijā 2025. gada 3. ceturksnī saglabāja stabilizācijas tendenci. Pēc būtiskiem uzlabojumiem otrajā ceturksnī arī trešajā ceturksnī turpināja pieaugt gan nodarbinātības līmenis, gan iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, kas kopumā norāda uz darba tirgus noturību. Kaut arī 3. ceturksnī vērojams neliels bezdarba pieaugums, tas lielā mērā saistīts ar piedāvājuma puses faktoriem un iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Pieaudzis ilgstošo bezdarbnieku skaits, kas daļēji norāda uz strukturālā bezdarba pieaugumu darba tirgū, tādēļ, neskatoties uz kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu, darbaspēka iztrūkuma riski joprojām saglabājās aktuāli.
Sagaidāms, ka kopumā situācija darba tirgū arī gada beigās saglabās pozitīvu tendenci, taču būtisks darbaspēka pieprasījuma pieaugums gada pēdējā ceturksnī vairs nav sagaidāms. Kopumā nodarbināto skaits 2025. gadā varētu palielināties 0,3% robežās jeb aptuveni 3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2024. gadu, bet bezdarba līmenis nokristies līdz 6,7%.
