Lai arī valsts ir spērusi vairākus soļus ārvalstu darbaspēka piesaistes procedūru atvieglošanā, tomēr vēl joprojām pastāv virkne šķēršļu, kas kavē darbaspēka piesaisti no ārvalstīm un viņu integrāciju Latvijas darba tirgū. Kā viena no visaktuālākajām problēmām ir informācijas izkliedētība un vienas atbildīgās institūcijas trūkums, kas koordinētu un pārraudzītu ārvalstu darba spēka piesaisti, lai risinātu dažādu nozaru speciālistu trūkumu Latvijā, atzina sarunas dalībnieki.
Diskusijā piedalījās EVRY Latvia vadītājs (daļa no TietoEVRY grupas) un Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozares asociācijas (ABSL Latvia) valdes priekšsēdētājs Fredis Bikovs, kurš runāja par to, kā veicināt EVRY uzņēmuma darba devēja tēla atpazīstamību, izmantojot šim nolūkam mazāk pazīstamas pieejas, kā uzrunāt potenciālos darba ņēmējus Latvijā un arī ekspertus no ārvalstīm.
“Ārvalstu speciālistu piesaiste ir īpaši svarīgs aspekts, jo palīdz ievest Latvijā kompetences, kas ir nepieciešamas modernu uzņēmumu attīstībai un to spējai konkurēt globālajā tirgū. Kā apliecina Polijas ABSL veiktais pētījums, katrs piesaistītais speciālists no ārvalstīm palīdz izveidot līdz pat 12 jaunu darba vietu vietējiem iedzīvotājiem. Mūsuprāt, ir svarīgi, lai Latvijai ir valsts mēroga stratēģija augsti kvalificētu darbinieku piesaistē,” skaidroja Fredis Bikovs.
Kā to sarunā norādīja ABSL Latvia pārstāvis F. Bikovs, Starptautisko biznesa pakalpojumu centri ir nozare Latvijā, kas vēl vērtējama kā mazpazīstama, bet tā ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā, sastādot 7.75% Latvijas eksporta struktūrā. Uz šo brīdi vairāk nekā 50 biznesa pakalpojumu centros Latvijā strādā vairāk nekā 9000 darbinieku. Pēdējo četru gadu laikā industrija pieredzējusi 92% izaugsmi. 81% ABSL Latvia asociācijas biedru plāno izaugsmes turpinājumu arī 2020. gadā.
“Par vienu no Latvijas ekonomikas akūtajiem jautājumiem ir kļuvusi “smadzeņu aizplūšana” jeb augsti kvalificētu speciālistu nepieejamība. Līdz šim ar talantu piesaisti lielā mērā ir nodarbojušies uzņēmēji paši, mēģinot individuāli pārvarēt dažādas birokrātiskas barjeras un aktīvi uzrunājot ārvalstu speciālistus. Lai gan pērnā gada izskaņā ir atvieglotas imigrācijas procedūras, ATPL ieskatā lielākais šķērslis talantu piesaistei ir vienotas stratēģijas un viena atbildīgā partnera trūkums, kurš uzņemtos koordinējošo funkciju starp dažādām institūcijām. Informatīva platforma, kurā būtu viegli atrodama vajadzīgā informācija, ir pirmais svarīgais solis. Latvijai var daudz ko piedāvāt gan vietējiem, gan ārvalstu speciālistiem, tai skaitā remigrantiem. Te ir karjeras izaugsmes iespējas, augsta dzīves kvalitāte un droša vide ģimenēm”, norāda ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.
“Kvalificēta darba spēka trūkums ir jautājums, ko uzņēmumi cenšas risināt, meklējot risinājumus gan lokāli, gan starptautiski. Ja ir runa par latviešu atgriešanu no ārvalstīm un jaunu speciālistu piesaisti, tad Latvijā izveidotie globālie pakalpojumu centri un filiāles, kas nodrošina iespēju darbiniekiem strādāt mūsdienīgā, atvērtā, starptautiskā un stabilā darba vidē, ir laba vieta, kur sākt,” skaidro Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā izpilddirektore Ilze Garoza, norādot, ka Latvijā savus biznesa pakalpojumu centrus ir izveidojuši vismaz seši norvēģu uzņēmumi, nodarbinot pāri par pusotru tūkstoti darbinieku un 2018. gadā nodokļos nomaksājot vairāk nekā divus miljonus eiro.
“Katrs šis uzņēmums godprātīgi maksā nodokļus un iegulda milzu resursus darbinieku apmācībā. Tas ir būtisks pienesums gan Latvijas ekonomikā, gan Latvijas darbaspēka izglītošanā un starptautiskās konkurētspējas celšanā. Šie uzņēmumi maksā par 60% augstāku atlīdzību nekā vidēji valstī, nodrošina iespēju strādāt starptautiski, dzīvojot tepat Latvijā,” piebilst I. Garoza.
Diskusijā piedalījās Your Move vadītājs Jānis Kreilis, Printify juridiskā un personālvadības konsultante Anita Kehre un EVRY Latvia vadītājs Fredis Bikovs. Diskusiju moderēja Ellex Kļaviņš asociētā partnere Irina Kostina.
