Viena ieslodzītā uzturēšana ieslodzījuma vietā valstij izmaksā vidēji no 20 līdz 24 eiro dienā. Šāds skaitlis iegūts, ieslodzījuma vietu kopējo pārvaldes budžetu dalot ar esošo notiesāto skaitu ieslodzījuma vietās un tad izdalot ar dienu skaitu gadā, tāpēc summa nedaudz svārstās atkarībā no ieslodzīto skaita. Savukārt elektroniskā uzraudzība vienam notiesātajam dienā izmaksā 9,69 eiro. Jāuzsver, ka no šiem 9,69 eiro tikai nedaudz mazāk kā četri eiro ir tehniskais nodrošinājums elektroniskajai uzraudzībai, savukārt pārējā summa ir tādas izmaksas kā dienesta darbinieku alga, kas strādā ar šo notiesāto, un elektroniskās uzraudzības monitoringa centra cilvēku darbs. Ietaupījums ir būtisks.
Ja runājam par ekonomisko izdevīgumu, tad mēs nevaram skatīties tikai uz to, kādas ir vidējās izmaksas cietumā un elektroniskās uzraudzības izmaksas. Mums jāsaprot, ka cilvēkam, kurš ir elektroniskajā uzraudzībā, ir potenciāls strādāt, līdz ar to ir iespēja, ka viņš nekļūs par sociālā budžeta slogu. Ir taču atšķirība, vai šis cilvēks strādā, vai viņš spēj nodrošināt savu ģimeni, maksā rēķinus un nodokļus un kļūst ekonomiskā ziņā par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Mēs vēlamies, lai ikviens ieslodzītais pēc atbrīvošanas spētu integrēties sabiedrībā, strādāt un nodrošināt sevi.
Esmu pārliecināts, ka notiesātajiem šāds potenciāls tiešām ir, jo elektroniskā uzraudzība cilvēkiem tiek piemērota pēc ļoti striktas izvērtēšanas, ko veic gan probācijas dienesta, gan ieslodzījuma vietas pārstāvji. Mēs varam droši runāt par to, ka šis cilvēks ir uz pareizā ceļa un ir gatavs integrēties sabiedrībā. Lielākā daļa no cilvēkiem, kuri ar elektronisko uzraudzību Latvijā jau ir tikuši atbrīvoti un tiks atbrīvoti, ir tie, kuri grib iekļauties sabiedrībā, vēlas strādāt algotu darbu, paši pelnīt sev iztiku, uzturēt sevi un savu ģimeni. Viņi nevēlas būt sociālā budžeta slogs, tieši pretēji – vēlas dot savu pienesumu gan ekonomikai, gan iekšzemes kopproduktam. Un tas viennozīmīgi ir ilgtermiņa ieguvums.
Tāpat varam skatīties arī no recidīva viedokļa. Elektroniskā uzraudzība ievērojami samazina recidīvu jeb atkārtotu noziegumu izdarīšanas skaitu. Ja šis cilvēks vairs neizdarīs noziegumus, tad tas būs ietaupījums valsts ekonomikai, jo arī katrs noziegums valstij izmaksā daudz. Katrs kriminālprocess maksā noteiktu naudu, tie ir resursi, laiks, nauda, ko patērē policija, izmeklējot jaunus noziedzīgus nodarījumus, tas ir liels darbs prokuratūrai. Taču, ja ar elektroniskās uzraudzības palīdzību mēs šo recidīvu pārtraucam, tad šādas izmaksas valsts budžetā nerodas. Ietaupītos līdzekļus mēs varam ieguldīt jomās, kur tas ir vairāk nepieciešams.
Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).
Plašāka informācija – http://www.probacija.lv/elektroniskauzraudzibaa.
Imants Mozers
