Augu saraksts, kurus būtu jāmīl ar acīm vai caur fotoaparāta skatu meklētāju,
apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr.396 "Noteikumi par īpaši
aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 6.
pantā. Pašreiz tajā ir 228 īpaši aizsargājamie ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā ir dažādi. Dažām orhidejām Latvijas
skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam
augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18000 sēklu
un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšani izaug vien daži augi. Tiem
nepiecišams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes,
nemainīns gruntsūdeņu līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu
parstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas
apstākļiem identisku vidi.
Ctiem augiem nav tik liels attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji
samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti
maz. Bedelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu
augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā - jumstiņu gladiola, aug
palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu
āboliņš aug mitrās vai mēreni sausas piejūras pļavās, pļavas piejūras ezeru vai
upju grīvu tuvumā.
Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties noplūkt likšanai vāzē vai
iepīšanai vainagos, no 228 sugām ir kādas 30-40. Aizsargājamā lielā kosa
krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Bet
zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt Jāņu vainagā.
Ja veidotu tādu kā visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, tad
ar lielu pārliecību var teikt, ka pirmajā vietā visticamāk būtu smaržīgā
naktsvijole. Tad tālāk droši vien varētu ierindot dzegužpirkstītes un
dzegužpuķes. Tomēr priecē, ka pēdējos gados cilvēku attieksme ir uzlabojusies -
Jāņu laikā, veicot kontroles reidus, daudzi pārdevēji zina, kurus augus drīkst
un kurus nedrīkst tirgot. Pagājušā gadā bijis viens gadījums, kad apsekojot
tirgus pirms Jāņiem, kad zāļu pušķos bija aizsargājamās dzegužpuķes. Taču, ja
pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet
uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545.
Jāatgādina, ka aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu
postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie naudas sodi ir visai
bargi – fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, bet
juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
Vēl arī jātceras, ka pirms ejat kādā pļavā plūkt nolūkotos ziedus, iespēju
robežas pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu
par šādu rīcību.
Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu
vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu,
pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās
atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Protams, ka arī pret tiem jāizturas
iespējami saudzīgi - nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu
pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami aug, jo var
gadīties, ka kāds no tiem ir indīgs.
Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var Dabas aizsardzības
pārvaldes interneta vietnē publicētajā bukletā "Mīli ar acīm", plakātā
Priecāsimies ar acīm!, foto galerijā "Aizsargājamie augi" vai Nacionālā
botāniskā dārza interneta vietnes sadaļā "Aizsargājamie augi". Indīgo augu
atpazīšanai var noderēt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vietnes
sadaļa "Latvijas indīgie augi un sēnes".
Daudzinot Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāsņumu, par jumstiņu gladiolu burvīgo skaistumuun naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot tās dabā!
Andris Soms,
Dabas aizsardzības pārvaldes
dabas uzraudzības un izglītības departamenta darbinieks
