DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Kristaps Keišs
Latvijas Sociālo pedagogu federācijas padomes priekšsēdētājs
10. septembrī, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes

Latvijas Sociālo pedagogu federācijas atklātā vēstule

Latvijas Sociālo pedagogu federācijas atklātā vēstule izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim par Ministru kabineta noteikumiem Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.

LR Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos". Grozījumu projekts paredz kārtību, kādā tiks izslēgti izglītojamie no izglītības iestādes uz laiku, ja apdraud apkārtējo izglītojamo drošību.

Latvijas Sociālo pedagogu federācija (turpmāk tekstā - LSPF) pārstāv praktizējošus sociālos pedagogus no Latvijas izglītības un sociālo pakalpojumu iestādēm reģionos. Skolas sociālo pedagogu profesionālās darbības mērķis ir veicināt izglītojamo sekmīgu izglītības programmas apguvi, novēršot vai mazinot negatīvo sociālo faktoru ietekmi, kā arī darbs ar izglītojamajiem, kuriem ir devianta, t.sk. agresīva uzvedība. Šis uzdevums ietver individuālo un grupu (t.sk. klases) darbu ar agresīviem izglītojamajiem, kuru uzvedībā pastāv risks drošības apdraudējumam pašam izglītojamajam un citiem izglītojamajiem un pedagogiem.

2011./2012. mācību gadā Latvijas 814 vispārējās izglītības dienas skolās strādāja 296 sociālie pedagogi, kas ir nepietiekams šādu speciālistu skaits. Tikai 296 Latvijas izglītības iestādēs minētie speciālisti regulāri veic sociālpedagoģisko darbu ar izglītojamajiem, lai novērstu to agresīvas uzvedības izpausmes, nodrošinātu izglītības iestādē labvēlīgu psiholoģisko vidi un mazinātu konfliktējošu attiecību veidošanās riskus.

LSPF eksperti un speciālisti, iepazīstoties ar minēto grozījumu projektu, analizējot izglītojamo uzvedības cēloņus un likumsakarības izglītības iestādē un prognozējot sociālās situācijas attīstību un ietekmi uz izglītojamajiem, kuri tiks pakļauti minēto noteikumu piemērošanai, secinājuši:

  1. Nav izstrādāti kritēriji, pēc kuriem tiks izvērtēts, vai izglītojamais apdraud vai neapdraud apkārtējo (pedagogu un citu izglītojamo) drošību. Līdz ar to, pieņemot lēmumu, tas netiek balstīts uz tiešiem pierādījumiem, bet ir subjektīvs izglītības iestādes administrācijas lēmums.
  2. Nav noteikta izglītojamā vecāku (aizbildņa) līdzdarbība un līdzatbildība, pieņemot lēmumu par izglītojamā izslēgšanu no izglītības iestādes uz noteiktu laiku.

Katra izglītojamā uzvedībai un rīcībai, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtajām normām un kuras rezultātā tiek apdraudēta vai pastāv risks, ka var tikt apdraudēta cita izglītojamā drošība, ir konstatējami cēloņi (iemesli). Katrs cēlonis ir novēršams, veicot izglītojošu un/vai sociālās korekcijas darbu ar izglītojamo un/vai ģimeni un kopienu. 

Agresīva uzvedība ir neveiksmīgas socializācijas un audzināšanas mijiedarbības sekas. Ņemot vērā, ka bērna audzināšana notiek ne tikai ģimenē, bet arī izglītības iestādē un sabiedrībā, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība visu bērna audzināšanā iesaistīto pušu izglītošanā.

Latvijas izglītības sistēmā sociālpedagoģisko problēmu risināšanā ir nepietiekami koordinēta palīdzības sniegšana vecākiem. Ir nepieciešams nodrošināt izglītojošo darbu vecākiem, kuri apgūtu nepieciešamās prasmes un zināšanas sociālpedagoģisko un psiholoģisko problēmu risināšanā, ievērojot bērna attīstības un vecumposma iezīmes. Viens no vecāku līdzdarbības pienākumiem, lai risinātu radušos sociālpedagoģisko problēmu izglītojamajam, ir vecāku iesaistīšana pašpalīdzības un atbalsta grupās. Ārvalstu veiktie pētījumi par pieredzi darbā ar "citādiem" bērniem rāda, ka vecāku izglītojošā darba rezultāti jau ir 70% no bērna problēmas atrisinājuma.

Civillikuma 177.pants noteic, ka "līdz pilngadības sasniegšanai bērni atrodas vecāku varā", kas nozīmē, ka vecāki ir tie, kuri likumiski atbild par sava nepilngadīgā bērna drošību, rīcību un uzvedību.

Savukārt Civillikuma 179. un 184.pants, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. un 25.pants un Izglītības likuma 58.pants nosaka vecāku pienākumus pret bērnu - tā audzināšanu un izglītošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.pantā ir noteikta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, atbildība par bērnu aprūpes pienākumu nepildīšanu.

Praktizējošie sociālie pedagogi norāda, ka tikai brīdinājuma saņemšana vai soda apmaksa ne vienmēr nodrošina situācijas uzlabošanos.

LSPF aicina Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēt un pilnveidot sagatavoto noteikumu projektu nosakot, ka:

  1. Lemjot par izglītojamā izslēgšanu no izglītības iestādes uz laiku, nepieciešams izglītības iestādes atbalsta personāla (sociālā pedagoga, psihologa, logopēda un speciālā pedagoga) lēmums, kurā ir ietvertas līdzdarbības pienākumu veikšanas rekomendācijas sociālpedagoģiskās situācijas risināšanai;
  2. Vecākiem (aizbildņiem) jānosaka obligāta līdzdarbība, kamēr izglītojamais ir izslēgts no izglītības iestādes, kas ietver uzvedības korekcijas programmas realizāciju izglītības iestādes sociālā pedagoga vadībā, iesaistot visu atbalsta personālu. Līdzdarbību jāveic skolēnam, vecākiem, pedagogiem un skolas administrācijai, kā arī bāriņtiesai, sociālajam dienestam un pašvaldības policijai, izvērtējot iesaistīto institūciju iesaistes nepieciešamību.

LSPF uzskata, ka izglītojamā izslēgšana no izglītības iestādes uz laiku var neatrisināt izglītojamā uzvedības problēmu pēc tam, kad viņš atgriezīsies izglītības iestādē. Izglītojamais izslēgšanu no skolas var uztvert arī kā papildu brīvdienas, nevis kā sodu par savu rīcību un rīcības sekām, jo zināms, ka ir skolēni, kuri labprāt uz skolu neietu. Arī izglītojamā vecākiem var nepietikt resursu, lai spētu bērnu atbalstīt, sniegt nepieciešamo palīdzību, lai bērns spētu mainīt savu uzvedību bez speciālistu atbalsta un iejaukšanās.

Izglītības iestādē ar agresīvu bērnu un viņa ģimeni ir jāstrādā profesionāļiem, un viens no speciālistiem skolā ir sociālais pedagogs, kurš strādā ne tikai ar konkrēto skolēnu, bet ar skolēnu konkrētajā vidē, kurā agresīvā uzvedība izpaužas, un kurš tiek negatīvi ietekmēts..

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU