TĒMAS
KOPĪPAŠUMS
Atvērt tematisko katalogu: 1062 publikācijas

Atrasti rezultāti
  • Kārtot pēc:
  • Jaunākais
  • |
  • Populārākais

J
Lūdzu sniegt skaidrojumu par dalītā īpašuma izbeigšanas iespējām situācijā, kas pēc būtības atbilst piespiedu dalītajam īpašumam, bet pašvaldības iestāde atteikusi procesu, pamatojoties uz formālu likuma interpretāciju.  Situācijas apraksts: 2006. gadā uzcelta daudzdzīvokļu māja (jaunais projekts). Būvniecības procesā ēka tika uzcelta uz diviem zemesgabaliem, kas tobrīd piederēja vienai personai. Pārdodot dzīvokļus, attīstītājs kopīpašumā nodeva tikai vienu zemesgabalu, kā rezultātā daļa ēkas palika uz svešas zemes, izveidojot dalīto īpašumu. Vēlāk šo otru zemesgabalu izsolē (nodokļu parādu dēļ) iegādājās trešā persona. Dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumu uzsākt atsavināšanas procesu saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu.

A
Piemēram, jautājumā norādīts, ka māja uzcelta uz zemesgabaliem, kas nav piederējuši attīstītājam, un ir ierakstīta zemesgrāmatā kā patstāvīgs īpašuma objekts. Vienlaikus jautājumā minēts, ka, pārdodot dzīvokļus, vismaz viens no zemesgabaliem, uz kuriem daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas, ticis nodots kopīpašumā, kā rezultātā tikai daļa ēkas palika uz svešas zemes. Tādējādi nav skaidrs, vai un kādēļ vismaz kopīpašumā esošais zemesgabals nav apvienots vienotā nekustamajā īpašumā ar daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, zem kuras tas atrodas.  Pirmkārt, attiecībā uz Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu (turpmāk – Izbeigšanas likums) informējam, ka tas attiecas tieši uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas ir privatizētas saskaņā ar likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” vai “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteikto kārtību. 

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei

J
Divu dienu laikā videoierakstā fiksējām vairākus pārkāpumus, tai skaitā par teritorijas piesārņošanu, ugunsdrošības prasību neievērošanu, nepiederošu personu uzturēšanos teritorijā, kas izpētīja gan mūsu auto, gan citas pie ēkas novietotās un mums piederošās mantas. Neilgi pēc tam kopīpašnieks videonovērošanas kameru aizklāja. Par to mēs ziņojām policijai. Tagad no kopīpašnieka saņēmām ziņu ar saiti un paskaidrojumu, ka kopīpašumā bez visu īpašnieku piekrišanas ir aizliegts uzstādīt videonovērošanas kameru. Šī saite: https://lvportals.lv/e-konsultacijas/37123-videokameru-uzstadisana-kopipasuma-2025. Kā mēs varam rīkoties šādā situācijā, ja policija un pašvaldības iestādes pieprasa pierādījumus, mūsu teritorija tiek piesārņota, mēs tiekam apzagti, bet nedrīkstam aizstāvēt un pasargāt savu īpašumu, ja cilvēks, kurš veic šīs nelegālās darbības, ir tas pats cilvēks, kurš aizliedz veikt videonovērošanu? 

A
Videonovērošanu sabiedriskās kārtības uzturēšanai veic pašvaldība. Civillikuma 1068. pants diezgan skaidri norāda, ka vienpersoniski “aizņemt” kopīpašumu ar “iesēšanos” nav atļauts, ja kopīpašnieki nevar vienoties, tad kopīpašumu var arī izbeigt, pārdodot izsolē. Katrs gadījums ir individuāls.”  Plašāk par tematu LV portālā:   Kā sadzīvot kopīpašumā  Ja par kopīpašuma sadali nav iespējams vienoties, var vērsties ar prasību tiesā  Par kopīpašnieka tiesībām atsavināt savu domājamo daļu  Ja viens no kopīpašniekiem apzināti kaitē kopīpašumam 

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
  • VISS ARHĪVS2 457
  • 202
  • 36
  • 26
  • 155
  • 14
  • 2 024
PUBLICĒŠANAS DATUMS
TĒMAS
AUTORI
PAR IESTĀDI
ATLASĪT
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI