Publikācijas pirmajā daļā “Meliorācijas sistēmu izmantošanas tiesības – ieskats regulējuma attīstībā un problemātikā” tika sniegts padziļināts ieskats…
Situācijā, kad pasīvā zemes īpašnieka bezdarbības vai nolaidības dēļ kaitējums rodas cita zemesgabala īpašniekam, tam būtu nosakāma zināma pašpalīdzības tiesība atbilstoši Civillikuma 1733. pantam: patstāvīgi piekļūt koplietošanas meliorācijas sistēmai un novērst tās bojājumus cita īpašnieka teritorijā, pēc tam piedzenot no viņa attiecīgos izdevumus. Proti, šo situāciju varētu pielīdzināt avārijas situāciju novēršanai, kā tas, piemēram, jau darīts Civillikuma 1068. pantā, paredzot kopīpašnieka tiesības patstāvīgi izdarīt “kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem”. Līdz ar to secināms, ka šāda pašpalīdzības tiesība nebūtu nekas jauns un unikāls Latvijas tiesību sistēmā, tikai tās izmantojums attiektos arī uz koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanu.
Tāpat Ekonomikas ministrija ir veikusi vairākus konkrētus pasākumus, lai mazinātu būvniecības birokrātiju un vienkāršotu procesus uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Veikti grozījumi normatīvajos aktos, saīsinot būvprojekta saskaņošanas un tehnisko noteikumu izdošanas termiņus, kā arī vienkāršota sabiedrības iesaiste būvniecības procesā. Ieviesti atvieglojumi privātmāju būvniecībai, noteikti izņēmumi, kad kopīpašuma būvju nodošanai ekspluatācijā vairs nav nepieciešama visu īpašnieku piekrišana. Tāpat uzlabota būvniecības informācijas sistēma (BIS), nodrošinot ērtāku dokumentu apriti un procesu pārskatāmību. Turklāt birokrātijas mazināšanas pasākumi veikti arī kapitālsabiedrību pārvaldībā.
Tas nozīmē, ka, deklarējot dzīvesvietas adresi, nepieciešams norādīt pamatojumu, kas personai dod tiesības dzīvot konkrētajā adresē, taču nav jāiesniedz dokuments, kurš minētās tiesības apliecina. Lai nekustamo īpašumu īpašnieki (piemēram, arī kopīpašuma gadījumā) būtu informēti par personām, kas deklarējušās viņu īpašumā, t. sk. nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties, ja kāds dzīvesvietu īpašumā deklarējis bez tiesiska pamata, likumprojekts paredz, ka pēc dzīvesvietas deklarēšanas fiziskajai personai, kura ir nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņā ar valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda ir aktivizēta, tiks nosūtīta informācija par personu, kas deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā nekustamajā īpašumā.
