Piemēram, šāda iespēja var būt svarīga situācijās, kad uz viena zemesgabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, bet atbalstam vēlas pieteikties tikai vienas konkrētas dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Dzīvokļu īpašnieku kopību tādā gadījumā veido visu dzīvojamo māju, kas atrodas uz kopīpašumā esošā zemesgabala, dzīvokļu īpašnieki (Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešā daļa). Ja veikt remontdarbus vai ierosināt būvniecību vēlas tikai atsevišķā ēkā (ciktāl tā neskar citu atsevišķo dzīvojamo māju vai zemesgabalu un nemaina kopīpašumā esošo domājamo daļu), par to var lemt tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem piederošie atsevišķie īpašumi atrodas šajā dzīvojamā mājā (Dzīvokļa īpašuma likuma 11.1 pants).
Atsevišķos gadījumos tiesiskais regulējums minēto procesu padarīja neiespējamu, jo kopīpašnieki nav sasniedzami vai ir miruši.1 Būvniecības likums 14. pants “Būvniecības iecere” (18) Kopīpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un būvniecības iecere paredz būvdarbus atsevišķā lietošanā esošā telpu grupā, ciktāl šie būvdarbi neattiecas uz citām kopīpašumā esošām būves daļām. Telpu grupas atrašanos atsevišķā lietošanā apliecina ieraksts zemesgrāmatā. Vēja elektrostaciju kumulatīvās ietekmes izvērtējums Spēkā no 2026. gada 1. augusta Būvniecības likuma 7. panta pirmā daļa papildināta ar 6.
Piemēram, par 50 kvadrātmetru dzīvokli pašvaldība šobrīd saņem tikai 15 eiro mēnesī, kas nesedz pat nelielu daļu no izdevumiem, kas nepieciešami dzīvokļu uzturēšanai un remontam. Tāpat pašvaldība kā dzīvokļu īpašnieks sedz izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamo māju kopīpašuma uzturēšanu, atjaunošanu un attīstīšanu, tostarp piedalās arī dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, kopīpašumā esošo elementu remontā vai nomaiņā, kā arī citu obligāti veicamu darbu finansēšanā. Papildu izdevumus rada arī tas, ka pēc īres attiecību beigām daļa dzīvokļu tiek atdoti nolietoti vai bojāti, un pirms to atkārtotas izīrēšanas nepieciešami remontdarbi vairāku tūkstošu eiro apmērā.
Daļa nesaprot vai nevēlas atzīt, ka tieši viņiem ir likumīgi piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumus par savas dzīvojamās mājas uzturēšanu un pilnveidošanu. “Kāpēc man jādomā un jāatbild par mājas jumtu, ja es dzīvoju otrajā, nevis piektajā stāvā? Vai tad par to neatbild pārvaldnieks? Vai es nevaru no savas kopīpašuma daļas atteikties, man pietiek ar savu dzīvokli,” ilustrējot dzīvokļu īpašnieku jautājumus asociācijai, stāsta D. Vārna. Viņa ir pārliecināta, ka viens no šādas greizas izpratnes iemesliem ir novilcinātais dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas process.
Stājušies spēkā grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā, kuri ievieš svarīgus jauninājumus daudzīvokļu māju juridiskajā strukturēšanā un kopīpašuma daļas lietošanas kārtībā. Grozījumi tapuši pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses iniciatīvas sadarbībā ar advokātu biroju Ellex Kļaviņš, Ekonomikas ministriju, Augstākās tiesas un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.
Atbalstam var pieteikties Latvijas Goda ģimenes, kas atbilst šādiem nosacījumiem: no vienas mājsaimniecības var pieteikties viens pretendents; nodot var no 0,2 tonnām (aptuveni 10 loksnes) līdz 3 tonnām (aptuveni 150 loksnes); nekustamajam īpašumam, kur atrodas šīferis, jābūt pretendenta īpašumā vai kopīpašumā; īpašumā nedrīkst būt reģistrēta komercdarbība. Programmas ietvaros tiek segtas visas ar azbestu saturošā šīfera apsaimniekošanu saistītās izmaksas – iepakojums, iepakošana, transportēšana un nodošana apglabāšanai poligonā.
