Tas nozīmē, ka, deklarējot dzīvesvietas adresi, nepieciešams norādīt pamatojumu, kas personai dod tiesības dzīvot konkrētajā adresē, taču nav jāiesniedz dokuments, kurš minētās tiesības apliecina. Lai nekustamo īpašumu īpašnieki (piemēram, arī kopīpašuma gadījumā) būtu informēti par personām, kas deklarējušās viņu īpašumā, t. sk. nepieciešamības gadījumā varētu rīkoties, ja kāds dzīvesvietu īpašumā deklarējis bez tiesiska pamata, likumprojekts paredz, ka pēc dzīvesvietas deklarēšanas fiziskajai personai, kura ir nekustamā īpašuma īpašnieks saskaņā ar valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem, uz oficiālo elektronisko adresi (e-adresi), ja tāda ir aktivizēta, tiks nosūtīta informācija par personu, kas deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā nekustamajā īpašumā.
Ceturtdien, 12. jūnijā, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2024-17-03. Tiesa par Satversmei neatbilstošām atzina normas, kas regulēja ūdens patēriņa starpības…