Arhīvs - LV portāls

24.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Man ir jautājums par tiesībām attiecībā uz nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kurā…

Pieļaujamo trokšņu līmeni nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”, kuru 2. pielikumā “Vides trokšņa…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

24.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai liftu var izbūvēt tikai vienā kāpņu telpā

J

Labdien! Cik dzīvokļu īpašnieku piekrišana (procentuāli) nepieciešama, ja kāpņu telpā ir plānota lifta izbūve?…

A

Ja daudzdzīvokļu māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad parastā gadījumā mājas kāpņu telpas, bēniņi un pagraba telpas ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. Šajā gadījumā ir jāņem vērā Civillikuma 1068. pants: “Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

23.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Vai biedrība var izvēlēties mājas pārvaldnieku 1

J

Sveicināti! Daudzdzīvokļu mājā ir ievēlēta jauna biedrības valde. Valde noslēgusi apsaimniekošanas līgumu ar SIA.…

A

Dzīvokļu īpašnieku kopība, kā noteikts Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā, ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. pants nosaka: “Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk –pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

23.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Vai var otram neļaut lietot mājas ieejas durvis

J

Labdien! Kā rīkoties? Uz diviem dažādiem zemesgabaliem diviem saimniekiem atrodas māja, katram pieder 1/2. Kad tika dalīta…

A

No jautājuma nav saprotams, vai veikta nekustamā īpašuma reālā sadale vai noslēgts līgums par kopīpašuma dalītu lietošanu. Tomēr gan nekustamā īpašuma reālās sadales, gan dalītas lietošanas noteikšanas gadījumā nevarētu būt situācija, ka īpašums sadalīts veidā, saskaņā ar kuru vienam no kopīpašniekiem nav piekļuves īpašumam. Ja reālā sadale vai dalītas lietošanas līgums noslēgts tādējādi, ka durvis daļā, uz kuru īpašuma vai lietošanas tiesības ir vienam no kopīpašniekiem, tad konkrētajam īpašniekam ir tiesības neļaut tās lietot citām personām.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

18.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Zemkopības ministrija

Vai var nozāģēt bīstamu koku, kas aug kopīpašumā

J

Manā gadījumā ir viens bīstams koks (kļava), kurš pagājušajā gadā vētras dēļ ir iešķēlies un draud nolūzt, tāpēc es gribētu šo koku nozāģēt. Saskaņā ar noteikumu Nr. 309 5.5. punktu es varu šo koku cirst bez pašvaldības atļaujas, informējot par to pašvaldību. Jāpiebilst, ka bīstamais koks aug kopīpašumā, kas pieder trijām personām. Es esmu viens no kopīpašniekiem. Vai man ir tiesības vienpersoniski, nesaskaņojot ar pārējiem kopīpašniekiem, šo koku nozāģēt? Saskaņošana ar vienu no kopīpašniekiem būtu problemātiska, jo viņš ilgstoši uzturas ārpus Latvijas un nav sasniedzams.

A

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 5.5. apakšpunkts noteic, ka bez pašvaldības atļaujas var cirst kokus, kuri apdraud…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

17.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Kā sadalīt zemesgabalu

J

Labdien! Īpašumā ir divi nelieli zemesgabali, kuri ir ierakstīti vienā zemesgrāmatā. Gribam vienu pārdot. Kā to var…

A

Zemes sadalīšanas principu LV portālam ir skaidrojis zvērināts advokāts Imants Muižnieks: “Lai sadalītu zemesgabalu, nekustamā īpašuma īpašniekam vai pilnvarotai personai (bet kopīpašuma gadījumā – visiem kopīpašniekiem vai kādam no kopīpašniekiem uz pilnvarojuma pamata) vietējā pašvaldībā jāiesniedz iesniegums nekustamā īpašuma sadalei. Jāņem vērā: pašvaldība var noteikt, ka īpašuma sadalīšanai ir jāizstrādā zemes ierīcības projekts vai detālplānojums, ja tas paredzēts vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

16.04.2024. RELĪZE

Autors: Augstākā tiesa

Senāts izskata blakus esošu nekustamo īpašumu īpašnieku strīdu par būvniecības procesā radītiem bojājumiem

Senāta Civillietu departaments 11. aprīlī kasācijas kārtībā izskatīja lietu, kurā nekustamā īpašuma kopīpašnieki vērsās tiesā pret kaimiņu zemesgabala īpašnieku,…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

15.04.2024. RELĪZE

Autors: Augstākā tiesa

Tiesai no jauna jāskata mantinieču strīds

Senāta Civillietu departaments 11.aprīlī izskatīja kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru mantojums sadalīts tiesas noteiktajā kārtībā. Senāts atzina, ka strīda izspriešanā bija piemērojamas normas, kas reglamentē kopīpašuma izbeigšanu, nevis mantojuma sadali. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

15.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Cik ilgi spēkā ir dzīvokļu īpašnieku lēmumi

J

Labdien! Mēs esam savākuši balsojumu par mājas renovāciju, kurai ir piekrituši vairāk nekā 50% mājas iedzīvotāju.…

A

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

15.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Par kādu platību jāaprēķina apsaimniekošanas maksa un kādu – apkures maksa

J

Mājā, kuru apsaimnieko DzīKS, apsaimniekošanas maksa dzīvoklim ar lietderīgo platību 58 m2 un divām lodžijām ar kopējo platību 16 m2 (kam piemēro koeficientu 0,5) tiek noteikta par 58 m2 + 8 m2 = 64 m2, bet par 58 m2 aprēķina apkures maksu. Par kādu platību aprēķināt apsaimniekošanas maksu un izdevumus par apkuri, ja lodžijas pilnā platība tiek apvienota ar dzīvokļa lietderīgo platību 58 m2 un kopā veido 74 m2, bet kopīpašuma domājamā daļa nav mainīta (un vai tā ir jāmaina)?

A

., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai, tad par lodžiju platību apsaimniekotājs apkures maksai var piemērot koeficientu 0,5. Ja lodžiju iestiklošana ir veikta patvaļīgi, neievērojot iepriekšminētos noteikumus, tad apsaimniekotājam būtu jāpiemēro pilna apkures maksa par aizstikloto lodžiju platību. Kopīpašuma domājamā daļa, iespējams, būtu jāmaina tad, ja dzīvokļa pārbūves projekts ar lodžiju aizstiklošanu radītu dzīvoklī papildu apdzīvojamo platību, tas ir, ja pilsētas būvvalde un Valsts zemes dienests akceptētu šādu projektu un dzīvokļa inventarizācijas lietā lodžiju platība pēc pārbūves tiktu pievienota dzīvokļa dzīvojamajai platībai.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

12.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Nataļja Sergačova

Vai kopīpašumu var izīrēt bez otra kopīpašnieka piekrišanas

J

Labdien! Esmu īpašnieks pusei no nekustamā īpašuma. Vai es varu izīrēt daļu sava dzīvokļa bez otra īpašnieka piekrišanas,…

A

Ja dzīvoklī dzīvojošās personas izmanto visu dzīvokli kā savu mājokli, tad cita īrnieka iemitināšana šajā dzīvoklī būtiski pārkāpj Latvijas Republikas Satversmes 96. panta noteikumus. Jānorāda, ka Krimināllikuma 143. pants paredz sodu par personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšanu. Papildus jūs varētu iepazīties ar LV portālā publicētu E-konsultāciju “Par kopīpašuma izīrēšanu”. Būtisks ir apstāklis, vai šajā dzīvoklī starp kopīpašniekiem ir noteikta kopīpašuma lietošanas kārtība. Ja starp abiem kopīpašniekiem ir noteikta dzīvokļa lietošanas kartība, piemēram, sadalītas katram atsevišķā lietošanā noteiktas telpas, tad attiecīgais kopīpašnieks var tās izīrēt.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

11.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Lai ēku ierakstītu zemesgrāmatā

J

Labdien! Es iegādājos daļu no kopīpašuma. Kopīpašumam ar tiesas lēmumu ir noteikta lietošanas kārtība, kas nostiprināta zemesgrāmatā. Pēc lietošanas kārtības nostiprināšanas iepriekšējais īpašnieks uzbūvēja ēku (jaunbūvi), kas tika nodota ekspluatācijā (ir akts no būvvaldes). Ēkai ir piešķirts kadastra numurs.

A

Ēka zemesgrāmatā ierakstāma saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 56.5 pantu, proti, ēkas (būves) īpašnieks, izmantojot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

11.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai iespējams sadalīt zemi dvīņu mājas gadījumā

J

Labdien! Vēlētos saprast, vai iespējams sadalīt zemi dvīņu mājas gadījumā, ja ir kopīgs ūdens pieslēgums (ūdens…

A

Attiecīgi tiks pieņemts lēmums un izdoti konkrēti nosacījumi zemes sadalīšanai. To, vai minēto lēmumu izmantot un veikt sadalīšanu atbilstoši nosacījumiem, kopīpašnieki varēs lemt atbilstoši savām interesēm. Vai konkrētajā situācijā kopīpašnieku interesēm atbilstošākais ir turpināt kopīpašumu vai to izbeigt, – uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, nenoskaidrojot visu kopīpašnieku intereses. Civillikuma izpratnē kopīpašums pats par sevi ir uzskatāms par īpašuma tiesību aprobežojumu, un nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā. Esošajā situācijā zemes vienības sadalīšanas rezultātā noteikti katram īpašniekam būtu paredzamas lietošanas tiesības ūdens pieslēguma un kanalizācijas lūkai, jo abi īpašnieki lietotu vienu un to pašu inženiertīklu.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

10.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas problēmas

J

Saskāros ar šādām problēmām: nav pamatojuma (kopības lēmuma vai pilnvarojuma) pārvaldniekam veikt pienākumus; pārvaldnieks nav pārvaldnieku reģistrā; informācija pēc pieprasījuma man netiek izsniegta; mājas iedzīvotāju kopsapulces netiek organizētas; tika veikta kopības aptauja par veicamajiem kapitālieguldījumiem mājas remontā – aptaujātā puse mājas dzīvokļu īpašnieku nobalsoja “par”. Otra puse īpašnieku aptaujā nepiedalījās, jo nedzīvo minētajos īpašumos un Dzīks vai pārvaldnieks sazināties ar viņiem nemēģināja, tādējādi to balsis tika ieskaitītas “pret”. Apsaimniekotāju (bez)darbības rezultātā manam īpašumam un kopīpašumam tiek nodarīts būtisks kaitējums. Ar likumdošanu esmu iepazinies. Kādas darbības ir jāveic? Kam būs jāuzņemas atbildība par kaitējumu manam īpašumam?

A

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tai skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīto lēmumu…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

10.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Pauls Vasks

Kopīpašuma izbeigšanas tiesiskie aspekti

J

Labdien! Plānoju iegādāties zemesgabalu ar ēkām. Šim īpašumam ir četri īpašnieki ar vienādām tiesībām uz īpašumu.…

A

Otram kopīpašniekam piedāvājamais atlīdzības apmērs par viņa domājamās daļa izpirkšanu savukārt būtu nosakāms atbilstoši viņa domājamās daļas lielumam (Kalniņš E. Kopīpašuma izbeigšanas regulējums un tā reforma. I. Līdzšinējā situācija. Jurista Vārds, 26.04.2022., Nr. 17 (1231), 28.–29. lpp.). Šajā gadījumā kopīpašuma domājamās daļas izpirkuma cena būtu vienāda ar kopīpašuma tirgus vērtību dalīts ar četri. Papildus visam iepriekš minētajam būtu, pirmkārt, jānorāda uz to, ka likums tomēr paredz ierobežojumus kopīpašuma dalīšanai gadījumos, ja kopīpašumā atrodas ēka ar dzīvojamām telpām.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

09.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Vai ir jāapmaksā otra kopīpašnieka komunālo pakalpojumu daļa 1

J

Man pieder puse no nekustamā īpašuma. Visus komunālos rēķinus apmaksāju pilnībā. Vai otram īpašniekam ir jāapmaksā…

A

Samaksas kārtību noteic Dzīvokļa īpašuma likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

08.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Inese Helmane

Apkures veida maiņa dzīvoklī 1

J

Labdien! Vēlos uzzināt par iespējām Latvijā veikt izmaiņas siltuma sistēmā savā dzīvoklī, kas atrodas daudzdzīvokļu…

A

Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants noteic, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise. Ja, piemēram, jūsu daudzdzīvokļu ēkā ir centralizētā apkures sistēma, lai no tās atslēgtos, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku balsojums – 50% plus viena balss. Apkures veida izvēlē ir svarīgi ņemt vērā vietējās pašvaldības saistošos noteikumus (ja tādi ir izdoti) par siltumapgādes veida izvēli.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

08.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija

Vai dzīvokļu īpašnieki var balsot elektroniski

J

Labdien! Pirms kāda laika tika veikta dzīvokļu īpašnieku aptauja elektroniskā veidā, izmantojot bill.me portālu. Vairākums…

A

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 19. panta pirmo daļu “dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas.…

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

08.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Jānis Frīdmanis

Autostāvvietu lietošanas kārtības maiņa 1

J

Labdien! Dzīvoju daudzdzīvokļu namā, kuru apsaimnieko SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Māja un zeme pie tās (pagalms) ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums. 2017. gadā dzīvokļu īpašnieku kopība lēma par stāvvietas ierīkošanu pagalmā. Katram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības uz stāvvietas atļauju gan savam, gan viesu transportlīdzeklim bez ierobežojuma. Stāvvietas atļaujas izgatavo un pārrauga SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”. Stāvvietu skaits pagalmā ir ierobežots, un parasti visiem auto vietas pagalmā nepietiek. 2021. gadā mājā ievācās jauni iedzīvotāji, kuri stāvvietas atļauju nodeva lietošanā kaimiņu mājas iedzīvotājiem.

A

Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā, kas paredzētu piešķirt katram dzīvokļu īpašniekam konkrētu vietu autostāvvietā (ja to skaits ir pietiekams). Šādā gadījumā nepieciešams, lai “par” nobalsotu dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta 7. 1 punkts).

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei

08.04.2024. E-KONSULTĀCIJA

Atbild: Olga Lauva

Personālservitūta pienācīga lietošana 1

J

Labdien! Mana mamma nopirka īpašumu ar apgrūtinājumu. Radiniekam ir lietošanas tiesības uz īpašumu līdz mūža galam,…

A

Līdz ar to jūsu mātes kā dzīvokļa īpašnieces tiesības nevar ierobežot, tai skaitā tiesības iekļūt savā īpašumā. Turklāt dzīvokļa īpašniekam atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam ir tiesības: atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu; iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas; piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi. Vienlaikus Civillikuma 1207. pantā noteikts, ka lietotājs nevar pilnīgi pārveidot un pārtaisīt lietojamo lietu (nekustamo īpašumu), pat ja ar to varētu padarīt lietu labāku vai pavairot tās ienesību.

Lasīt vēlāk

Pievienot izlasei