TĒMAS
KOPĪPAŠUMS
Atvērt tematisko katalogu: 502 publikācijas

Atrasti rezultāti
  • Kārtot pēc:
  • Jaunākais
  • |
  • Populārākais

J
Īpašums – daudzdzīvokļu māja Rīgā (7 dzīvokļu īpašumi) ar zemesgabalu. Zemesgabals lietošanai vēsturiski sadalīts, katram dzīvoklim piešķirot gabaliņu dārza proporcionāli domājamai daļai kopīpašumā, un tā tas arī tiek lietots, taču nav noslēgts līgums par lietošanas kārtību. Viena dzīvokļa īpašnieks savā dārza daļā ir uzcēlis lapeni. Vai šāda būve bija jāsaskaņo ar pārējo dzīvokļu īpašniekiem, būvvaldē (būves platība ap 10 m2) vai kur citur? Vai šāda būve ir jāreģistrē valsts reģistros?

A
Valsts zemes dienests skaidro, ka tikai būvvaldes ir tiesīgas klasificēt būves atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, piešķirot šim objektam kādu no būves klasifikācijas kodiem. Ja būvvalde šo lapeni atzīs par būvi, tad saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13. pantu tā ir jāreģistrē kadastrā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai. Atbilstoši minētā likuma 16. panta pirmajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Izbūvējot jaunu kadastra objektu, tiek mainītas kopīpašumā esošās domājamās daļas, tādējādi saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu un 17. panta piekto daļu nepieciešams saņemt saskaņojumu no visiem dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumu īpašniekiem.

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
06.09.2022. E-KONSULTĀCIJA
Atbild: Inese Helmane

J
Daudzdzīvokļu ēkas pagrabstāva daļa privatizācijas laikā nonāca pašvaldības īpašumā. Pašlaik tur atrodas sporta zāle, kura pieder pašvaldībai. Ieeja kāpņu telpā ir kopīga gan iedzīvotājiem, gan sporta zāles apmeklētājiem, līdz ar to kāpņu telpas uzkopšana, kāpņu telpas elektroenerģija, ēkas un teritorijas uzkopšana un citas ar kopīpašumu saistītās darbības attiecas gan uz daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, gan pašvaldības sporta zāles lietotājiem. Taču apsaimniekošanas rēķini tiek piestādīti tikai daudzdzīvokļu īpašniekiem. Vai ēkas apsaimniekotājs šādā veidā neveic negodprātīgu kopēju izmaksu piestādīšanu tikai iedzīvotājiem, kuri sedz koplietošanas telpu izmaksas, kaut arī nav vienīgie lietotāji?

A
Ja dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, tad mājas saimnieki paši lemj par saņemto pakalpojumu norēķinu kārtību, vadoties pēc MK noteikumiem Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. MK noteikumos Nr. 1013 noteikts, ka maksu par lietus ūdens kanalizāciju, elektroenerģiju mājas koplietošanas telpu apgaismošanai un kopīpašumā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju ierīču darbināšanai aprēķina atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam. Dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības, maksa par sniega tīrīšanu pagalmā vai uz jumta, teritorijas uzkopšanu, liftu, apsardzi un citiem sniegtajiem “nemērāmiem” pakalpojumiem tiek ietverta pārvaldīšanas maksā, kas tiek noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

Lasīt vēlāk
Pievienot izlasei
  • VISS ARHĪVS1 487
  • 152
  • 27
  • 21
  • 107
  • 11
  • 1 169
PUBLICĒŠANAS DATUMS
TĒMAS
AUTORI
PAR IESTĀDI
ATLASĪT
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU