Atbalstam var pieteikties Latvijas Goda ģimenes, kas atbilst šādiem nosacījumiem: no vienas mājsaimniecības var pieteikties viens pretendents; nodot var no 0,2 tonnām (aptuveni 10 loksnes) līdz 3 tonnām (aptuveni 150 loksnes); nekustamajam īpašumam, kur atrodas šīferis, jābūt pretendenta īpašumā vai kopīpašumā; īpašumā nedrīkst būt reģistrēta komercdarbība. Programmas ietvaros tiek segtas visas ar azbestu saturošā šīfera apsaimniekošanu saistītās izmaksas – iepakojums, iepakošana, transportēšana un nodošana apglabāšanai poligonā.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir izskatījusi atbildētājas iesniegto kasācijas sūdzību un atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā par pašvaldības…
29. maijā stājas spēkā plaši grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Kopā ar zvērinātu advokāti Ievu Keterliņu aplūkojam, ko paredz jaunā likuma nodaļa “Lietošanas tiesības uz kopīpašumā esošo daļu” un kādas izmaiņas ieviestas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtībā. Citastarp der zināt – tagad dzīvokļu īpašniekiem noteiktās situācijās ir tiesības vērsties tiesā ar prasību atzīt kopības lēmumu par pieņemtu, kā arī pieprasīt izveidot stāvvietu personām ar invaliditāti.
Anotācijā skaidrots, ka bijušais zemes īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, tāpēc tieši viņam var rasties situācija, kurā zemes likumiskās lietošanas maksa periodā, kamēr viņš vēl bija attiecīgās zemes īpašnieks, nesedza nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto periodu. Kopīpašumā kompensāciju izmaksā katram kopīpašniekam atbilstoši viņa domājamajai daļai. Savukārt kompensācijas nav paredzēts piešķirt tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām. Kāds ir plānotais kompensāciju apmērs Likumprojekts paredz, ka kompensācijas zemes īpašniekiem izmaksās Valsts zemes dienests, pamatojoties uz zemes īpašnieka iesniegumu, un kompensācijas tiks aprēķinātas kā starpība starp nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu ar likmi, kas noteikta likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punktā, un maksu par zemes likumisko lietošanu tādā apmērā, kāds noteikts Civillikuma spēkā stāšanās likumā, (t. i., 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, un maksu par zemes likumisko lietošanu – apmērā, kāds noteikts Civillikuma spēkā stāšanās likumā, t. i., 4% no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā) proporcionāli būves īpašnieka likumiskajā lietošanā esošajai zemes platībai.
Plāno novērst šķēršļus zemes privatizācijai situācijās, kad tā atrodas valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā 21. maijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Piedāvāto izmaiņu mērķis ir novērst situācijas, kurās privatizēto dzīvokļu īpašnieki nevar iegūt īpašumā dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, ja tā atrodas valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā un tās sadalīšana nav iespējama vai kopīpašnieks nepiekrīt reālai zemes sadalei.
Ņemot vērā gan Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumā ar šo gadu nostiprināto dzīvokļu īpašnieku atbildību par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu, gan arī privāto komersantu izrādīto interesi par dzīvojamā fonda pārvaldīšanu un apsaimniekošanu novadā, pašvaldības tiešā līdzdalība kapitālsabiedrība ir izbeidzama. Pašvaldībai ir jāievēro likums un jāpieņem lēmums par kapitāla daļu atsavināšanu tuvākā nākotnē.
