Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Būvniecības nozare ir pirmā, kurai likums uzliek par pienākumu elektroniski reģistrēt visus būvlaukumos strādājošos.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Būvniecības nozare ir pirmā, kurai likums uzliek par pienākumu elektroniski reģistrēt visus būvlaukumos strādājošos. Iespējams, tai sekos arī citas jomas, kur vēl arvien vērojams augsts ēnu uzņēmējdarbības īpatsvars, iepriekš ir izteikusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Ja izmaksas pārsniedz miljonu eiro
Grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" Saeima pieņēma 22. jūnijā. Likuma izmaiņas, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības jomā, rosinātas, lai mazinātu krāpšanos ar darba laika uzskaiti un samaksu "aplokšņu" algās, kā arī ļautu efektīvāk kontrolēt būvuzņēmumus nodarbinātības un nodokļu nomaksas jomā.
Likuma 107. pants nosaka, ka darba laika elektroniska fiksēšana no 1. oktobra būs jānodrošina visos būvdarbos, kuru izmaksas veido vienu miljonu eiro vai vairāk un jaunu trešo grupu būvju celtniecībā.
"Neatkarīgi no reģiona nav iespējams atrast strādnieku, kas strādātu par mazāku summu nekā 500 eiro “uz rokas”."
Ministru kabineta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1. pielikumā noteikts būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam. Trešās grupas ēkas ir, piemēram, tās būves, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs, publiskas ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, u. c. Attiecībā uz inženierbūvju iedalījumu trešajā grupā ir, piemēram, automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi, publiskās lietošanas dzelzceļš, tuneļi u. c.
Biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", kurā apvienojušies divdesmit pieci lielākie būvuzņēmēji, vadītāja Baiba Fromane skaidroja, ka elektroniskā darba laika uzskaite nepieciešama gan jaunas celtniecības, gan remonta darbos, kuru izmaksas pārsniedz vienu miljonu eiro, piemēram, tie varētu būt arī darbi privātmājās.
Personas, kas uzturas būvlaukumā, jāreģistrē
Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" galvenajam būvdarbu veicējam ir jānodrošina visu būvlaukumā strādājošo darba laika elektroniska uzskaite un tā kontrole. Elektroniski jāreģistrē arī personas, kuras uzturas norobežotā būvlaukuma teritorijā, bet nav nodarbinātas būvdarbos, piemēram, materiālu piegādātāji, pasūtītāju pārstāvji. Tāpat būvnieku darba laiks sistēmā ir jāuzskaita un jākontrolē apakšuzņēmējam.
Elektroniskas darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā ļaus nodrošināt visu būvlaukumā nodarbināto personu darba laika elektronisku reģistrāciju, uzskaiti un šo datu glabāšanu, kā arī šīs informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai, nodarbinātības un būvniecības procesa kontrolētājiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Uzņēmēji būvlaukumā strādājošos varēs reģistrēt, izmantojot brīvi pielāgotu ierīci vai informācijas tehnoloģiju risinājumus, kas nodrošina personu identificēšanu un darba laika reģistrēšanu. Tās varēs būt, piemēram, kompleksas piekļuves un darba laika uzskaites sistēmas ar karšu risinājumiem, čipiem, biometriskās atpazīšanas sistēmām vai mobilie risinājumi.
Elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana paredzēta divos posmos. Vispirms no šī gada 1. oktobra tā jāievieš būvlaukumos, un visi dati glabāsies pie galvenā būvdarbu veicēja līdz brīdim, kad tie tiks nodoti iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē. Bet otrajā posmā – no 2019. gada 1. janvāra – uzskaites sistēmā uzkrātos datus plānots nodot glabāšanai vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.
Vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi izmantos Valsts ieņēmumu dienests (VID) – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un mikrouzņēmumu nodokļa administrēšanai, Valsts darba inspekcija – darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei – un Būvniecības valsts kontroles birojs – būvspeciālistu pienākumu izpildes kontrolei.
Vienošanās ar VID
Septembra beigās, biedrībai "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" tiekoties ar VID un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, tika panākts, ka nodokļu inspekcija sākotnēji nepiemēros sodus par nepilnībām elektroniskā darba laika uzskaites sistēmās būvlaukumos, ļaujot būvniecības uzņēmumiem iedzīvināt jauno kārtību un apmācīt darbiniekus sistēmas lietošanā. Puses vienojās arī par brīvprātīgu pilotpārbaužu organizēšanu "Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā" iekļauto uzņēmumu būvlaukumos, kas ļaus gan būvlaukumā strādājošajiem, gan VID inspektoriem veiksmīgāk pielāgoties jaunajai kārtībai.
B. Fromane uzsvēra, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēma nozarei bija jāievieš ļoti īsā laika posmā, turklāt tirgū nebija gatava IT piedāvājuma. Vairums "Latvijas Būvuzņēmēju partnerības" biedru izvēlējies savos būvlaukumos ieviest centralizētas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas risinājumu.
Cer panākt ģenerālvienošanos
Tieši krāpšanās ar nostrādātajām darba stundām (73% ēku būvniecībā, 71% specializētos būvdarbos, bet 58% inženierbūvniecībā strādā zem normālā darba laika) un "aplokšņu" algas ir būtiskākās problēmas nozarē. Lai tās mazinātu, "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" cer panākt ģenerālvienošanos par minimālās algas līmeņiem atbilstoši profesijām vai līdzīgu profesiju grupām būvniecībā. Eiropā šāda vienošanās ir plaši izplatīta, taču Latvijā maz izmantota pieeja "aplokšņu" algu izskaušanai – nozare vienojas par vienotiem un caurspīdīgiem nosacījumiem, līdz ar to nelegāli maksāt kļūst bezjēdzīgi. Tas būtiski sakārtotu tirgu, sevišķi kopā ar elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanu, uzskata B. Fromane.
Ģenerālvienošanās noslēgšanas mērķi ir:
Darba likums nosaka, ka ģenerālvienošanās ir saistoša jebkuram nozares uzņēmumam, ja tās slēdzēji nozarē nodarbina vairāk nekā 50% darbinieku, vai arī apgrozījums ir vairāk nekā 50% no nozares kopējā.
B. Fromane stāsta, ka būvniecībā 2016. gadā tika nodarbināti 35 000 cilvēku, bet nozares apgrozījums sasniedza 1,4 miljardus. Lai noslēgtu ģenerālvienošanos, biedrība izvēlējusies otro ceļu – panākt vienošanos ar apmēram 300 uzņēmumiem, kas kopā veido pusi – 700 miljonus eiro – no nozares apgrozījuma.
Patlaban ģenerālvienošanās noslēgšanu par minimālo algu būvniecībā atbalsta tie uzņēmumi, kas darbojas 11 nozares nevalstiskajās organizācijās, kas ir aptuveni 50% no nepieciešamā uzņēmumu skaita, kas pērn parakstīja sadarbības memorandu ar valdību. Memoranda mērķis ir triju gadu laikā ēnu ekonomiku būvniecības nozarē samazināt uz pusi, vienlaikus stimulējot kvalitatīvas, drošas un ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā.
B. Fromane prognozēja, ka vienošanos ar uzņēmumiem un līdz ar to arī ģenerālvienošanos varētu parakstīt 2018. gada pirmajā pusē.
Minimālā alga nozarē
"Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" kopā ar VID un arodbiedrībām ir izstrādājusi metodoloģiju, kā aprēķināt minimālo algu nozarē. Būvniecības nozares 220 profesijas ir sadalāmas piecās kategorijās – mazkvalificēti strādnieki, amatnieki, speciālisti, vecākie speciālisti un vadītāji. Kopā ar VID ir salīdzinātas nozares vidējās stundas likmes attiecīgajās profesijās ar stundas likmēm 200 pēc apgrozījuma lielākajos nozares uzņēmumos. No šīm vidējām svērtajām stundu likmēm, atņemot 10%, ir izveidota nozares minimālo algu tabula. Saskaņā ar to viszemākajai kategorijai, kurā ir strādnieki bez jebkādas kvalifikācijas, minimālajai bruto algai būtu jābūt 773 eiro mēnesī jeb "uz rokas" būtu jāsaņem 546 eiro. "Tas apliecina arī reālo situāciju, ka neatkarīgi no reģiona nav iespējams atrast strādnieku, kas strādātu par mazāku summu nekā 500 eiro "uz rokas"," saka B. Fromane.
"Lai panāktu ģenerālvienošanos, izšķiroši svarīga ir vienošanās par virsstundu apmaksas kārtību."
Savukārt grupā, kurā ir kvalificēti strādnieki, amatnieki un montieri, minimālajai bruto algai jābūt 969 eiro mēnesī jeb "uz rokas" 685 eiro.
Taču 2016. gada VID un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ēku būvniecībā 44,8% strādājošo saņem līdz 300 eiro mēnesī, bet 32% – līdz 700 eiro "uz rokas".
Virsstundu darbs un motivācijas programma
Lai panāktu ģenerālvienošanos, izšķiroši svarīga ir vienošanās par virsstundu apmaksas kārtību, saka B. Fromane, jo, paaugstinot minimālo algu slieksni būvniecībā, virsstundu darbs kļūtu krietni dārgāks. Īpaši tas svarīgi tāpēc, ka būvniecībai ir sezonāls raksturs. Patlaban Darba likums paredz, ka virsstundas apmaksā 100% apmērā no pamatalgas. Ar ģenerālvienošanos būtiski ceļot minimālo algu nozarē, jautājums par virsstundu apmaksas kārtību būtu atstājams pušu vienošanās ziņā, ievērojot gan darbinieku ieguvumus, gan darba devēju izmaksas, uzskata B. Fromane.
"Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" sarunās ar Ministru prezidentu un atbildīgajām ministrijām ir izteikusi lūgumu izvērtēt iespēju izstrādāt motivācijas programmu tiem uzņēmumiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā, t.i., paplašināt šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu par nodokļu atvieglojumiem koplīgumos noteiktajām sociālajām garantijām (ēdināšana, transports, veselības apdrošināšana, izglītība).
Ēnu ekonomika būvniecībā
Lai arī ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē ir samazinājies no 40% 2015. gadā līdz 38,5% 2016. gadā, būvniecības uzņēmumu vadītāji un nozares eksperti joprojām ēnu ekonomiku vērtē kā būtisku problēmu nozares konkurētspējai, secināts ziņojumā "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2016", kuru veikusi biedrība "BASE" sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījums apstiprina, ka ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešami kompleksi pasākumi, tostarp ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajām algām un elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana.
Ēnu ekonomikas galvenā problēma – "aplokšņu algas" – 2016. gadā ir mazinājusies līdz 34,6% (36,3% 2015.gadā). Pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir mazinājusies arī uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana – no 31,6% līdz 30% – un darbinieku skaita neuzrādīšana – no 23,3% uz 20,5%. 2016. gadā būvniecības nozarē nodarbināto vidējie mēneša darba ienākumi bija 754 eiro, kas ir mazāk nekā vidējie mēneša darba ienākumi valstī – 837 eiro. Mazinājies ir arī korupcijas līmenis – no 17,9% 2015. gadā līdz 15,1% 2016. gadā. Neskatoties uz dažām pozitīvajām tendencēm, ēnu ekonomikas rādītāji Latvijas būvniecības nozarē joprojām ir būtiski lielāki nekā vidējie ēnu ekonomikas rādītāji Latvijā kopumā.
