Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šādas izmaiņas paredz Ministru kabineta septembra beigās apstiprinātie noteikumi Nr. 594 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumos Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi"", kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka nav pamata slogu uzlikt tikai daļai reģistrā reģistrēto būvkomersantu, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus visiem būvkomersantiem.
Vienādo nodevu attiecībā uz visiem būvkomersantiem
Turpmāk no 2018. gada būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt tas nav jādara arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzējiem.
Reģistrācija būvkomersantu reģistrā ir priekšnosacījums, lai veiktu komercdarbību projektēšanā un būvniecībā. Spēkā esošais regulējums paredz, ka būvkomersantu reģistrā nereģistrē būvkomersantus, kas veic būvdarbus, nenodarbinot būvspeciālistus (būvdarbi, kurus veic, pamatojoties uz apliecinājuma karti vai paskaidrojuma rakstu). Grozījumi paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norāda būvniecību kā savu galveno darbības veidu.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju pakalpojumus arhitektūras un būvniecības jomā sniedz ap 10 000 komersantu, būvkomersantu reģistrā ir reģistrēti 5211 komersanti, bet būvniecības nodevu maksā tikai ap 4600 komersantiem, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Skarbi par nodevas maksāšanu izsakās Latvijas Arhitektu savienības (LAS) viceprezidente, Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa: "Arhitektu savienība uzskata, ka būvkomersanta nodeva ir prettiesiska, jo neatbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām" dotajai nodevas definīcijai."
Valsts nodeva – atkarībā no pašu spēkiem veikto darbu apjoma
Šobrīd valsts nodeva ir diferencēta atkarībā no būvkomersanta paša spēkiem sniegto pakalpojumu apjoma Latvijā konkrētajā gadā šādā apmērā:
Šāds nosacījums lielāko slogu uzliek apakšuzņēmumiem, kuru apgrozījumu lielākoties veido tieši pašu spēkiem veiktie būvdarbi, skaidro EM. Galveno būvdarbu veicēju pašu spēkiem veiktie darbi veido mazu daļu no kopējā apgrozījuma. Līdz ar to veidojas situācija, ka valsts nodevas apmēra procentuālā attiecība pret kopējo būvkomersanta apgrozījumu var svārstīties no 0,01% līdz 1%, teikts likumprojekta anotācijā.
Maksās no apgrozījuma
Turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no iepriekšējā kalendārā gada neto apgrozījuma līdz šim noteiktajā apmērā, t.i., maksājamās summas nemainās, taču tas vairs nebūs tikai pašu spēkiem veiktais darbu apjoms.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka nodevas ir diferencētas atkarībā no būvkomersanta apgrozījuma konkrētajā gadā, tādējādi nodrošinot taisnīgu pieeju nozares finansēšanas jautājumā, t.i., komersantam ar lielāku apgrozījumu nosakot lielāku maksājamo nodevu, savukārt komersantam ar mazāku apgrozījumu – attiecīgi mazāku maksājamo nodevu.
Biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", kurā apvienojušies divdesmit pieci lielākie būvuzņēmēji, vadītāja Baiba Fromane atzina, ka organizācija atbalstījusi nodevas maksāšanas principu maiņu – nevis no pašu spēkiem, bet no apgrozījuma, taču, tāpat kā citas nozarē strādājošās organizācijas, aicinājusi detalizētāk noteikt, kā to apjoma daļu, ko veido pašražota produkcija, izņemt no būvniecības apgrozījuma. "Nozarē ir daudz logu un durvju ražotāju, kas veic arī būvdarbus," piebilda B. Fromane.
Savukārt E. Rožlapa šim principam iebilst: "Sākotnēji bija paredzēts, un nozare tam piekrita, ka nodeva tiek maksāta, kā kritēriju nosakot veikto būvdarbu apjomu, un LAS neredz nekādu leģitīmu pamatojumu šo nosacījumu mainīt."
Veicina nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu
Savukārt tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā. Atvieglojuma mērķis ir veicināt pašas nozares aktīvu iesaistīšanos nozares pilnveidošanā un turpmākā attīstībā, paredzot būtisku nodarbināto sociālās aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.
Kā rāda Skandināvijas un Ziemeļvalstu pieredze, ģenerālvienošanās noslēgšana būtiski uzlabo nozares konkurētspēju, ierobežo ēnu ekonomiku, dodot lielu ieguldījumu apgrozījuma un arī nodokļu ieņēmumu pieaugumam. Tāpēc nozares ģenerālvienošanās parakstīšana un stāšanās spēkā dotu ievērojamu ieguvumu arī valsts budžetā nodokļu ieņēmumos un kompensētu būvkomersantu nodevas samazinājumu, skaidrots likumprojekta anotācijā.
"Šādas izmaiņas noteikumos ir papildu motivācija, lai uzņēmumi parakstītu ģenerālvienošanos, un tas zināmā mērā liecina par lielāku nozares atbildību," sacīja B. Fromane.
Plašāk par elektronisko darba laika uzskaiti un iespējamo ģenerālvienošanos būvniecības nozarē LV portāls jau rakstīja publikācijā "Būvlaukumā strādājošiem darba laiku sāk uzskaitīt elektroniski".
Arhitektūras nozarē nav organizācijas ģenerālvienošanās slēgšanai
Savukārt LAS viceprezidente E. Rožulapa iespēju nozarē slēgt ģenerālvienošanos vērtē šādi: "Darba likuma 18. panta otrajā daļā minētas organizācijas, kas tiesīgas darboties kā ģenerālvienošanās puses, proti, no vienas puses – darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība , no otras puses – arodbiedrība. Arhitektūras nozarē nepastāv organizācijas, kuras būtu tiesīgas slēgt nozares ģenerālvienošanos. Ņemot vērā profesionālās darbības raksturu un nozares īpatnības, trešā daļa sertificēto arhitektu ir savu uzņēmumu īpašnieki, bet desmitā daļa – pašnodarbinātie. Līdz ar to darba devēju un darbinieku proporcija nozarē ir krasi atšķirīga no darba devēju un darbinieku proporcijas būvuzņēmumos, arhitektus pārstāv cita tipa, proti, profesionālā organizācija (LAS), kas nav tiesīga slēgt ģenerālvienošanos."
E. Rožulapa uzskata, ka līdz ar to attiecībā uz arhitektūras pakalpojumu sniedzējiem paredzētā nodeva nekādi nevar sasniegt nedz likumā "Par nodokļiem un nodevām", nedz noteikumu anotācijā minētos mērķus, turklāt arhitektūras pakalpojumu sniedzēji tiek diskriminēti salīdzinājumā ar būvuzņēmumiem, jo nav iespēju izpildīt priekšnosacījumus nodevas atlaides saņemšanai.
Neierobežos būvspeciālistu nodarbinātību
Ministru kabineta 2014. gada 25. februāra noteikumu Nr. 116 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi" 5.2. apakšpunktā noteikts, ka komersants var pretendēt uz reģistrāciju būvkomersantu reģistrā, ja tā nodarbinātais būvspeciālists vienlaikus kā būvspeciālists nav darba tiesiskajās attiecībās ar vairāk nekā diviem citiem komersantiem, kas reģistrēti reģistrā. Analizējot izveidojušos praksi, EM ir secinājusi, ka normatīvajos aktos noteiktais ierobežojums nav sasniedzis mērķi – samazināt risku, ka būvspeciālists vienlaicīgi iesaistās vairākos būvniecības procesos, pildot savus pienākumus nepilnvērtīgi, apdraudot kopējā būvniecības procesa kvalitāti un efektivitāti, jo tas nenovērš risku attiecībā uz būvspeciālista noslodzes riskiem un fiktīvi sniegtā pakalpojuma riskiem. Ņemot vērā, ka sertificētie speciālisti var noslēgt, piemēram, pakalpojuma līgumus ar citiem būvkomersantiem, joprojām saglabājas risks, ka viens būspeciālists var būt nodarbināts lielā objektu skaitā, kas liedz viņam veikt savus pienākumus pietiekamā kvalitātē. Ņemot vērā minēto, minētais ierobežojums ir atcelts.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā būvspeciālistu profesionālās darbības kontrole tiks nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmā, tostarp izmantojot elektroniskās darba laika uzskaites datus.
Iekasēs par gandrīz miljonu gadā vairāk
Mainot nodevu maksāšanas kārtību, paredzēts, ka līdzšinējo 1 490 895 eiro vietā tiks samaksāts par 994 805 eiro vairāk, kopumā nodevā gadā iekasējot 2 485 700 eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.
"Nozarē ilgstoši ir liela neapmierinātība ar nodevas izlietojumu, jo tā tiek ieskaitīta valsts budžetā un tikai nelielu daļu atvēl nozares attīstībai," tā B. Fromane.
E. Rožulapa saka, ka "ir zināms, ka lielākā daļa no nodevas gūto ieņēmumu tiek izlietota Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbības finansēšanai. Turklāt, veidojot nākamā gada budžetu, nav meklētas iespējas, piemēram, sašaurināt BVKB funkcijas vai tās organizēt citādi – ar mazāku budžeta līdzekļu izlietojumu un atbilstoši pieejamam finansējumam. Tāpat arī, ieviešot nodevu, tika paredzēts, ka no tās tiks finansēta nozares standartu un normatīvu izstrāde, kas nav noticis, lai gan līdzekļi šiem mērķiem iepriekšējo gadu budžetā ir bijuši paredzēti. Nauda ir tikusi izlietota citiem mērķiem, savukārt nevalstisko organizāciju, tostarp LAS, pārstāvji visu šo laiku bez jebkādas atlīdzības ir piedalījušies dažādās gan normatīvo aktu, gan citu dokumentu izstrādes darba grupās".
Jaunie noteikumu grozījumi gan paredz, ka turpmāk visus nodevas ieņēmumus varēs izlietot tikai būvniecības politikas izstrādei un ieviešanai, tiks segti izdevumi, uzturot un nodrošinot būvniecības valsts kontroles sistēmu, nodrošinot būvniecības politikas izstrādi, nozares izpētes, reputācijas un konkurētspējas celšanas pasākumus, uzsver EM.
