Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bez saskaņošanas būvvaldē dzīvoklī var veikt vienīgi kosmētisko remontu – krāsot griestus, pārlīmēt tapetes.
FOTO: Freeimages
Uz LV portāla jautāto par saskaņojumu nepieciešamību, dzīvoklī veicot pārbūvi, Rīgas būvvalde lakoniski paskaidro, ka saskaņošana nav vajadzīga vien tādā gadījumā, ja tiek veikts kosmētiskais remonts. Tas nozīmē - nemainot telpu lietošanas veidu, plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, skaņas izolāciju vai pārsegumus starp stāviem. Visos citos gadījumos dzīvokļa īpašniekiem veicamie pārbūves darbi ir jāsaskaņo ar būvvaldi un pēc būvdarbu veikšanas ir vajadzīga jauna telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta jeb tehniskās inventarizācijas plāns, kā dzīvokļa plānojumu joprojām dēvē sarunvalodā.
Turklāt šādu dokumentāciju dzīvokļa saimnieks bez attiecīgas sertifikācijas nav tiesīgs izstrādāt un bez sertificēta speciālista parakstiem būvvaldē iesniegt. Līdz ar to ir jāvēršas pie sertificēta arhitekta, kurš, izvērtējot konkrēto situāciju un paredzētās darbības, arī paskaidros, kāda dokumentācija ir nepieciešama un to izstrādās.
Ēkas iedalās trīs grupās
Visas būves iedala divās lielās grupās – ēkās un inženierbūvēs.
Savukārt ēkas iedalās trīs grupās:
Šāds iedalījums ir noteikts Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi".
Remonta veikšanai dzīvoklī izšķir trīs situācijas:
Visas prasības paskaidrojuma rakstiem, apliecinājuma kartēm un būvatļaujām ir noteiktas MK noteikumos Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi", bet termiņi, kādos būvvaldēm ir jāizskata iesniegtie dokumenti, – Būvniecības likumā.
"Kādam dzīvojamās mājās būtu jābūt dzīvoklim, kā jāizvieto sanitārie mezgli - tas sertificētam arhitektam būtu jāzina no galvas."
Normatīvajos aktos ir ietverti noteikumi (MK noteikumi Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas""), kādam dzīvojamās mājās būtu jābūt dzīvoklim, kā jāizvieto sanitārie mezgli, - tas būtu jāzina sertificētam arhitektam no galvas, saka Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas galvenā arhitekte - teritorijas plānotāja Brigita Rūtīte.
Vēl būvvaldes speciāliste min, ka visām ēkām, bet jo sevišķi trešās grupas un vēsturiskajām ēkām, ir svarīgi pirms būvniecības dokumentācijas izstrādāšanas pārbaudīt nesošo būvkonstrukciju drošību (MK noteikumi Nr. 337 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana"").
Paskaidrojuma raksts
Paskaidrojuma raksts būvvaldē ir iesniedzams, ja tiek mainīts dzīvokļa vai telpu lietošanas veids, pašu pārbūvi neveicot. B. Rūtīte skaidro, ka paskaidrojuma rakstus izmanto ļoti maz, jo pārsvarā jaunā telpu lietošanas specifika (normatīvās prasības) prasa izmaiņas telpu plānojumā.
MK noteikumi Nr. 1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" nosaka, ka minimālā pieļaujamā reģistrējamā vienība ir telpu grupa (piemēram, dzīvoklis vai birojs). Šie noteikumi neļauj mainīt lietošanas veidu vienai telpai (istabai) telpu grupā, skaidro Valsts zemes dienesta (VZD) sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Vīgante.
Savukārt sertificēts arhitekts Andis Kalniņš kā piemēru paskaidrojuma raksta iesniegšanai būvvaldē min lielu dzīvokli, kurā vēlas iekārtot biroju, piemēram, arhitekta darba vajadzībām. Tad tā ir telpu funkciju maiņa, un ir vajadzīgs Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā iesniegt paskaidrojuma rakstu un sertificēta arhitekta noformētu jauno telpu plānojumu. Šie dokumenti būvvaldē tiks izskatīti desmit darba dienu laikā.
"Viena situācija ir vienoties ar diviem, trim kaimiņiem, pavisam cita un praktiski neiespējama – ar 20 vai vairāk kopīpašniekiem."
Ja ēka ir valsts vai vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (to var noskaidrot interneta vietnē www.mantojums.lv), pirms griezties būvvaldē, ir nepieciešams Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) akcepts. Šajā gadījumā dokumentu izskatīšana būvvaldē būs bez maksas un varētu ilgt apmēram mēnesi.
Kad telpu lietošanas veida maiņai ir saņemts būvvaldes akcepts, ar jauno projektu ir jāgriežas VZD, lai izgatavotu jaunu kadastrālās uzmērīšanas lietu – institūcija to veiks 25 darba dienu laikā bez apsekošanas dabā.
Bez apsekošanas apvidū VZD aktualizē šādus kadastrālās uzmērīšanas datus: telpu grupas (dzīvokļa) lietošanas veidu, labiekārtojumu, ekspluatācijā pieņemšanas gadu.
Sertificēta arhitekta pakalpojuma maksu telpu grupas lietošanas veida maiņas gadījumā nosaka, individuāli vienojoties, taču šis darbs varētu iekļauties apmēram 50 eiro robežās.
Vienkāršotā atjaunošana
Gadījumos kad tiek veikta vienkāršota atjaunošana, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas, būvvaldē ir iesniedzama apliecinājuma karte. Piemēram, ja remonta gaitā ir paredzēta pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, apvienojot tualeti ar vannas istabu, viesistabu ar virtuvi vai pieliekamo ar virtuvi.
Šādi darbi nav jāsaskaņo ar pārējiem mājas iedzīvotājiem, ja dzīvoklis ir īpašumā. Taču, it īpaši pirmskara laika mājās, kuras denacionalizācijas rezultātā īpašnieks atguva un pēc tam dzīvokļus izpārdeva, nereti dzīvokļi ir kopīpašumā ar pārējiem mājas iedzīvotājiem – šādā gadījumā zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme, ka dzīvoklis ir lietošanā. B. Rūtīte norāda, ka šādās situācijās risinājumu nosaka Civillikums, t.i., visiem veicamajiem darbiem ir jāpiekrīt 100% visiem kopīpašniekiem, un bieži vien tā ir problēma pārbūvju gadījumos.
Savukārt A. Kalniņš skaidro, ka ēkas īpašnieks, izpārdodot dzīvokļus, pirkšanas-pārdošanas vai lietošanas kārtības līgumā var norādīt, ka pārbūves darbi konkrētā dzīvoklī veicami bez saskaņošanas ar pārējiem kopīpašniekiem, un tad arī šis process nebūs jāveic. "Viena situācija ir vienoties ar diviem, trim kaimiņiem, pavisam cita un praktiski neiespējama – ar 20 vai vairāk kopīpašniekiem. Turklāt, pasūtot arī kadastrālās uzmērīšanas lietu, VZD ir jāgriežas visiem kopīpašniekiem, vai arī ir nepieciešama notariālā pilnvara."
Vienkāršoto atjaunošanu bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas nevar veikt arī tādos gadījumos, ja pārbūves veicējs vēlas savam miteklim pievienot kādu daļu no koplietošanas gaiteņa, bēniņiem, pagraba u.c. vai, sadalot lielu dzīvokli vairākos mazākos, veido jaunu koplietošanas gaiteni un atdala to no dzīvokļu platības.
Savukārt saskaņošanu tikai ar vienu – apakšējā dzīvokļa īpašnieku vajag tad, ja augšstāvā grib paplašināt vai izbūvēt jaunu sanitāro mezglu un to ierīkot pilnībā vai daļēji virs kaimiņu istabas, kas gadās itin bieži, stāsta B. Rūtīte. Ja vienlaikus ar telpu grupas vienkāršotu atjaunošanu tiek realizēta iekšējā inženiertīkla ierīkošana vai atjaunošana, apliecinājuma karte papildināma ar informāciju par būvējamo inženiertīklu un dokumentiem atbilstoši attiecīgās jomas normatīvajām prasībām.
Turpmāk vēl. Par kapitālo remontu dzīvoklī lasāms skaidrojuma otrajā daļā "Pārbūve dzīvoklī. Kad vajadzīga saskaņošana un atļaujas (II)"
