Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šajā ES fondu programmā nav atbalstāma vienkārša iekārtu un ražošanas paplašināšana, finansējums paredzēts pētniecībai un jaunām pilotrūpnīcām.
FOTO: Gatis Diedziņš/ LETA
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 293 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" īstenošanas noteikumi" mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielināt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās.
"Programmas ietvaros sniegtais atbalsts pilotrūpnīcām būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas ekonomikā, dodot uzņēmumiem iespēju paaugstināt konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām atbalstu grantu veidā jaunu produktu laišanai tirgū saņems 30 komersanti," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Nevarēs pirkt vienkārši iekārtas
Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma atšķirībā no iepriekšējās Eiropas Savienības (ES) atbalsta perioda 2007.–2013.gadam programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" neparedz ieguldījumu iekārtu iegādē, skaidro EM Inovāciju departamenta direktora vietnieks Gatis Silovs. "Šādi nosacījumi – finansējums pētniecībā un jaunās pilotrūpnīcās – bija Eiropas Savienības lēmums. Iepriekš uzņēmēji pārsvarā nopirka gatavas iekārtas, kopējot līdzīgas rūpnīcas Eiropā. Tagad no komersantiem tiek prasītas pasaules līmeņa inovācijas. Vienmēr kā piemēru inovācijām minu "GroGlass" unikālo progresīvo tehnoloģiju rūpnīcu [ražo optiskos vakuumpārklājumus liela izmēra stiklam], bet tādu Latvijā nav daudz."
Iespējams, tieši tas, ka nav atbalstāma vienkārša iekārtu un ražošanas paplašināšana, kā arī tas, ka uzņēmējiem jāinvestē savi finanšu līdzekļi, programmā pieejamais finansējums varētu netikt izsmelts pirmajā projektu atlases izsludināšanas reizē, prognozē G. Silovs. "Tas būtu normāls process, ja sešu gadu laikā projektu atlasi sludinātu arī otro vai trešo reizi, ja katru gadu atbalstītu divus – piecus projektus. Nebūtu tā, kā bija ar iepriekšējā perioda augstas pievienotās vērtības investīciju programmu, kur naudu "izgrāba" momentā."
MK noteikumu projekta anotācijā arī uzsvērts, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai nozīmīgi ir veicināt darbaspēka ražīguma pieaugumu, jo 2013. gadā Latvija joprojām ieņēma vienu no pēdējām vietām ES darbaspēka produktivitātē.
Iepriekšējā ES plānošanas perioda programmā no ERAF tika piešķirti 166 miljoni eiro, bet kopējās investīcijas sasniedza 400–500 miljonus eiro. Pabeigti tika 186 projekti.
20% – eksperimentālās tehnoloģijas
Finansējums tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz astotajam tehnoloģiju gatavības līmenim (detalizētāk: http://www.rtu.lv/content/view/11585/2352/lang,lv/).
Programmas ietvaros vismaz 20% no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām ir jāatbilst pētniecības un attīstības izmaksām pilotrūpnīcās (tās ir izmēģinājuma ražotnes, kuru galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība un kuru izmantošana nav komerciāla). Ne vairāk kā 80% no eksperimentālās tehnoloģijas komponentēm vai iekārtām būs iespējams izvēlēties no tirgū jau nopērkamām.
Projekta iesniedzējam tiks nodrošinātas intelektuālā īpašuma tiesības uz tiem eksperimentālās tehnoloģijas unikālajiem elementiem, kas tiek izgatavoti konkrētā projekta vajadzībām.
Projektu atlase sāksies jūlija sākumā
Projektu var iesniegt Latvijā reģistrēts komersants vai lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvā sabiedrība, kura definē prasības eksperimentālajai tehnoloģijai, izgatavo vai komplektē to paši vai pasūta to ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem, uzstāda un testē to reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību. Tas var būt jebkurš mazais, vidējais vai lielais komersants, izņemot komersantus, kuri strādā apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, kurām nevar piešķirt valsts atbalstu (kuģu būve, tērauda rūpniecība, sintētisko šķiedru ražošana u. c.).
"Iepriekš uzņēmēji pārsvarā nopirka gatavas iekārtas, kopējot līdzīgas rūpnīcas Eiropā."
Programma tiks ieviesta atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, ko organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Provizoriski atlase tiks sākta jūlija sākumā un ilgs divus mēnešus. Projektu vērtēšanu plānots pabeigt novembra beigās.
Maksimālais atbalsts – četri miljoni
Kopējais ERAF finansējums paredzēts 60 miljoni eiro. Programma ilgs līdz 2023. gada 31. Decembrim, un paredzēts, ka tiks veiktas privātās investīcijas vismaz 10 588 235 eiro apmērā, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem.
Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir plānots četri miljoni eiro. Projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir viens miljons eiro. Maksimālā ERAF līdzfinansējuma likme ir 35%. Plānots atbalstīt 30 komersantus.
2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā ieguldījumi inovācijās un pētniecībā notiek, ņemot vērā Viedās specializācijas stratēģijas jomas (RIS 3).
Jūlijā komersantiem paredzēts izglītojošs seminārs par projektu iesniegšanu programmā "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā". Precīzs datums tiks izsludināts tad, kad CFLA publicēs sludinājumu par projektu pieņemšanas sākumu.
Visi materiāli par šo programmu (ieskaitot kritērijus) ir pieejami šeit.
Ievērojami augstāka riska pakāpe
Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis apstiprina, ka atsevišķi nozares uzņēmumi interesējas par šo programmu, bet, vai tie izlems startēt, šobrīd vēl esot pāragri spriest. "Nosacījumu nešķiet pārlieku daudz, tomēr daži no tiem ir vismaz diskutabli. Iespējams, to dēļ mums zināmie uzņēmumi var arī izlemt neiesaistīties programmā," skaidro A. Sekacis. "Gan šajā, gan citās līdz šim apstiprinātajās programmās uz iespējamo pretendentu loka sašaurināšanas rēķina ir novērojama arvien lielāka tendence maksimāli novērst projekta neizdošanās riskus. Jāņem vērā, ka investīcijas eksperimentālās tehnoloģijās ir ar ievērojami augstāku riska pakāpi nekā vienkārša ražošanas tehnoloģiju modernizēšana. Bet tam nevajadzētu būt par pamatu izvirzīt pārlieku lielas prasības pretendentiem. Šobrīd ir grūti novērtēt situāciju visās potenciālajās projektu ieviešanas nozarēs, bet teorētiski var būt arī situācija, ka pieejamais finansējums ir lielāks nekā iespējamo pretendentu projektu apjoms."
"Investīcijas eksperimentālās tehnoloģijās ir ar ievērojami augstāku riska pakāpi nekā vienkārša ražošanas tehnoloģiju modernizēšana."
A. Sekacis atzīst, ka kopumā ES programmu atvēršana ir ievērojami ieilgusi. "Negribētu gan apgalvot, ka tieši tā dēļ nozares uzņēmumi ir iesaldējuši investīcijas vai kavējušies ar jaunu produktu izstrādi. Mūsu izpratnē ES fondu atbalstam ir jābūt tikai veicinošam, atbalstošam faktoram, tas nedrīkst kalpot par vienīgo stimulu veikt tās vai citas investīcijas vai izstrādāt jaunus produktus. Tāpat arī šajā, jaunu produktu ieviešanas ražošanā programmā, diez vai kāds uzņēmums izdomās jaunu projektu tikai tāpēc, ka šāds finansējums tagad būs pieejams."
Ar programmu apmierināti
Savukārt Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAKIFA) atzinīgi novērtē šīs programmas izveidošanu kā savā ziņā turpinājumu iepriekšējo periodu programmai "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" un kā papildinājumu programmai "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros". "Tā kā asociācijas eksperti ir piedalījušies attiecīgo MK noteikumu nosacījumu izstrādē, kopumā esam apmierināti ar to saturu," uzsver LAKIFA izpilddirektore Raina Dūrēja. Tiesa, asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par konkrētiem uzņēmumiem, kas plāno piedalīties programmā, un par to produktiem.
Arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektore Inese Cvetkova skaidro, ka organizācija ir bijusi iesaistīta MK noteikumu sagatavošanā, kā arī ir informējusi uzņēmumus par programmas nosacījumiem, bet patlaban vēl grūti spriest, cik liela interese par šo programmu būs nozares kompānijām. Lai gan finansējuma apmērs, viņasprāt, ir gana liels, visticamāk, tādu komersantu, kas veidos pilotrūpnīcas, nebūs daudz.
