Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dzīvesbiedra zaudējums arī cienījamā vecumā ir ne tikai morāli, bet arī finansiāli smags, un pārdzīvojušā laulātā dzīves līmenis ļoti daudzos gadījumos dramatiski pazeminās. Tas ir arī risks, ka atraitnis vai atraitne var ātri nonākt trūcīgā statusā. Atbalsts pārdzīvojušajiem laulātajiem pastāv daudzās valstīs.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa senioru atbalsta jautājumus ir skatījusi saistībā ar iespējamiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām".
Laulātā zaudējums daudziem nozīmē trūkumu
Nav pirmā reize, kad Latvijā politiķu dienaskārtībā nonāk jautājums par "atraitņu pensijām". Šobrīd izskatās, ka doma varētu arī materializēties.
Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā izskatīts un atbalstīts deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums: pārdzīvojušajam laulātajam vienu gadu tiek izmaksāti 50% no mirušā laulātā pensijas.
Komisijas sēdē darba grupas pārstāvis deputāts Andris Siliņš, kurš ir arī Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs, klāstīja, ka tas visu pensionāru problēmas nerisina, tomēr būtu uzskatāms kā pirmais solis, lai arī Latvijā, kā tas jau ir vairumā Eiropas Savienības valstu, tiktu iedibināts šāds "atraitņu pensiju" princips.
Komisijas sēdē pirmos vērtējumus izteica gan pieaicinātie eksperti, gan deputāti un atbildīgo ministriju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns, vērtējot ierosinājumu par mirušā laulātā pensijas izmaksas pagarināšanu, norādīja, ka tas neatbilst Latvijas pensiju sistēmai, bet atbilst sociālo pabalstu sistēmai. Viņaprāt, Latvijas pensiju sistēmai atbilstu laulāto pensijas kopkapitāla modelis. Tas ir, ja balstās uz nosacījumu, ka viss, ko laulātie ir radījuši kopdzīves laikā, pieder viņiem abiem, – un tad par laulības periodu abiem laulātajiem tiek noteikts kopkapitāls.
LDDK pārstāvis arī vērsa uzmanību tam, ka pagaidām nav skaidrs, kas šajā kopsakarībā notiek situācijā, ja persona nomirst, nesasniedzot pensijas vecumu.
Deputāts Andrejs Klementjevs informēja, ka, nākot ar šo priekšlikumu, ir caurlūkots, kā situācijas tiek risinātas citās ES valstīs, kur šāds atbalsta princips pārdzīvojušajam laulātajam darbojas. Sistēmas ir dažādas. Piemēram, Slovākijā pārdzīvojušajam laulātajam tiek maksāta nesaņemtā pensija vienu gadu, ja laulātais ir nomiris pirms pensijas vecuma sasniegšanas. Ir valstis, kur pārdzīvojušajam laulātajam mirušā pensiju maksā līdz mūža beigām. Luksemburgā maksā 60% no mirušā pensijas. Ir valstis, kur maksā konstantu summu, piemēram, Austrijā pārdzīvojušajam laulātajam maksā 1812 eiro.
Teiktais apliecina, ka ir ļoti dažādas pieejas. Pašreiz tikai Latvijā un Bulgārijā neesot šāda [īpaša] atbalsta pārdzīvojušajam laulātajam.
Vērtējot situācijas, kādas tās ir dzīvē, ir skaidrs, ka pat tad, ja pārdzīvojušajam laulātajam ir atstāts mantojums, viņam ir nepieciešams laiks likumos noteikto formalitāšu kārtošanai, lai to saņemtu. Līdz ar to pārdzīvojušajam laulātajam šis periods ir ne tikai morāli, bet arī finansiāli smags, tostarp vienam pašam nākas maksāt nekustamā īpašuma nodokli, komunālos maksājumus. Pārdzīvojušā laulātā dzīves līmenis ļoti daudzos gadījumos dramatiski pazeminās. Un tie ir arī riski, ka cilvēks nonāks trūcīgā statusā, piebilda deputāts.
Deputāts Romualds Ražuks uzskata, ka finansiāli šāds atbalsts attaisnotos, jo nebūs tik daudz trūcīgo un nevajadzēs maksāt sociālos pabalstus. Vienlaikus viņš iesaka padomāt, no kādas pensijas varētu būt piešķīruma summa, lai cilvēki nejustos, ka pret viņiem nerīkojas taisnīgi.
Ja Latvija ieviestu mirušā pensijas maksājumu pārdzīvojušajam laulātajam, tam no budžeta vajadzētu 12 miljonus eiro gadā, rēķinājuši priekšlikuma iesniedzēji.
Jāpaaugstina piemaksas arī 1996. gada pensionāriem
Piemaksu pie pensijas – vienu eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu, kāds uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, – maksā tiem, kas ir aizgājuši pensijā līdz 2012. gadam. Tam, kurš pensionējies pēc tam, piemaksa vairs nepienākas. Saistībā ar krīzi un tās sekām šo nelielo labumu "jaunākajiem" pensionāriem, neraugoties uz to, ka daudziem ir krietns darba stāžs arī līdz 1996. gadam, ar likumu atņēma.
Likumā "Par valsts pensijām" ar grozījumiem ir ieviesta norma, kas paredz no šā gada 1. jūlija piemaksu paaugstināt līdz 1,50 eiro – tiem, kuri pensionējās līdz 1995. gada 31. decembrim. Tātad cilvēkiem, kuri pensijā devās pirms jaunās pensiju sistēmas ieviešanas, kad katram iedzīvotājam (no 1996. gada) sāka reģistrēt viņa individuālo pensijas kapitālu.
Tagad atklājies, ka tiem cilvēkiem, kuri devās pensijā reformas pirmajā gadā (tas ir, 1996. gadā), pensiju tomēr vēl rēķināja pēc vecās sistēmas. Līdz ar to parādījusies problēma, ka uz šiem cilvēkiem pašreiz likums neattiecina piemaksas paaugstinājumu, kaut gan pensijas apmērs viņiem ir salīdzinoši mazāks. Bet jaunās normas mērķis bija atbalsts tieši mazāko pensiju saņēmējiem ar garu darba mūžu.
Deputāts A. Siliņš informēja, ka, izskatot reālo situāciju, secināts, ka ir viena pensionāru grupa, pensionāri, kuri ir pensionējušies 1996. gadā, kuriem pensija ir aprēķināta atbilstoši vecajām likuma normām, jo 1996. gadā vēl nevarēja rēķināt pensijas, izmantojot jauno likumu, tāpēc ka cilvēkiem vēl nebija reģistrēto sociālās apdrošināšanas maksājumu. Tādējādi apmēram 10 tūkstoši pensionāru, kas pensionējušies 1996. gadā, pazaudē [jeb negūs] tiesības uz paaugstināto piemaksu pie pensijas.
Tāpēc darba grupa rosina likumā noteikt, ka arī tiem, kam pensija piešķirta 1996. gadā, būtu paaugstināma piemaksa pie pensijas no pašreizējā 1 eiro uz 1,50 eiro par katru stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim.
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka informēja, ka ministrija atbalsta darba grupas iniciatīvu, kas vērsta uz pensionāru situācijas pakāpenisku uzlabošanu, un jau tiekot veikti pirmie aprēķini.
Savukārt Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača norādīja, ka ir saprotama jautājuma aktualitāte un svarīgums, tomēr FM vērš uzmanību tam, ka šādiem priekšlikumiem ir negatīva ietekme uz budžetu. Pašreiz FM strādā pie jauno makroekonomisko prognožu precizēšanas. Tās būs zināmas tikai aprīļa otrajā pusē. FM uzskata, ka šādi grozījumi [likumā] ir jāsasaista ar papildizdevumiem un var tikt skatīti maija sākumā vai aprīļa otrajā pusē. Tad, kad būs sagatavota stabilitātes programma un būs zināmas jaunās nodokļu ieņēmumu prognozes.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar LM un FM gatavos grozījumus likumā "Par valsts pensijām".
