Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Avots: Ekonomikas ministrija
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 227 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" 3.1.1.5. pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" īstenošanas noteikumi" paredz, ka programmas kopējais finansējums ir 23,3 miljoni eiro, kuras ietvaros plānots piesaistīt ne mazāk kā 21,7 miljonu eiro privāto līdzfinansējumu, atbalstīt vismaz 20 projektus un radīt 467 jaunas darba vietas. Atklātu projektu iesniegumu atlasi veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kas projektus pieņem līdz 3. augustam.
"Jaunās programmas mērķis ir veicināt apstrādes rūpniecības komersantu paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot industriālo zonu attīstību tieši Latvijas reģionos. Šīs valsts atbalsta programmas ieviešana ir mērķtiecīgs mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanas pasākums, tādējādi stiprinot kopējo valsts uzņēmējdarbības vidi, vairojot nodarbinātību reģionos un veidojot investoriem pievilcīgas ekonomiskās zonas ārpus galvaspilsētas," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Jo tālāk no Rīgas, jo lielākas problēmas
Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka viens no būtiskiem šķēršļiem apstrādes rūpniecības attīstībai ir ierobežotais industriālo zonu un telpu piedāvājums, it īpaši ārpus Rīgas. "Jo tālāk no Rīgas, jo lielākas problēmas," saka EM Uzņēmējdarbības departamenta direktora vietnieks Gatis Sniedziņš. "Gribētos, lai komersantiem ir pieejami nevis veci angāri, bet gan modernas industriālas telpas."
EM uzskata, ka no valsts viedokļa ilgtermiņā ir jāveicina nekustamo īpašumu attīstītāju izveidots īres tirgus industriālām telpām, jo, nodrošinot industriālo infrastruktūru katram komersantam pašam, tiek zaudēts laiks, kā arī samazinās apstrādes rūpniecības komersantu rīcībā esošais investīciju apjoms, neļaujot tiem koncentrēties savas komercdarbības attīstībai. Turklāt industriālo pieslēgumu izveides, jaudu palielināšanas, kā arī atbilstošo teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas ir nesamērīgi augstas, salīdzinot ar plānotajām investīcijām, kas kavē jaunu ražošanas uzņēmumu izveidi un esošo uzņēmumu darbības paplašināšanos.
"Gribētos, lai komersantiem ir pieejami nevis veci angāri, bet gan modernas industriālas telpas."
G. Sniedziņš par veiksmīgu uzskata iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam īstenoto līdzīgu programmu ar 21,1 miljonu eiro ERAF finansējumu. Tās rezultātā noslēgti astoņi līgumi par projektu īstenošanu Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Ventspilī.
Kā labu piemēru viņš minēja industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja SIA "Nordic Partners Properties" biznesa parka izveidi Jelgavā, bijušajā rūpnīcas RAF teritorijā, kā arī Ventspils brīvostas pārvaldes aktīvo darbību industriālo telpu attīstībā sadarbībā ar pilsētas domi.
Mērķgrupa – sīkie un vidējie komersanti
Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai nodibinājumi, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma attīstīšanu un iznomāšanu ražošanas vajadzībām, apstrādes rūpniecības mazie un vidējie komersanti, kas būvē ražošanas telpas savām vajadzībām, kā arī ostas pārvaldes, kuras nodarbojas ar industriālā nekustamā īpašuma iznomāšanu.
Projekta aktivitātes īsteno nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmas, piemēram, alkoholisko dzērienu ražošana, ieroču un munīcijas ražošana, primārā lauksaimniecība.
Mērķa grupa ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, kas veic saimniecisko darbību apstrādes rūpniecības nozarēs.
Atbalstīta tiks gan ražošanas ēku izbūve un rekonstrukcija, gan nepieciešamo inženierpieslēgumu, piemēram, ūdensvada, gāzes, elektroenerģijas, ierīkošana un pievadceļu izveide.
Katrā reģionā atbalstīs vismaz četrus projektus
Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu. Lai nodrošinātu investīciju vienlīdzīgāku sadali Latvijas teritorijā, finansējumu paredzēts sadalīt starp plānošanas reģioniem, projektu iesniegumus savstarpēji salīdzinot konkrēto reģionu ietvaros un katrā reģionā atbalstot vismaz četru projektu īstenošanu.
Vienam plānošanas reģionam pieejamais ERAF finansējums ir 4 667 819 eiro, vienam projektam maksimālais ERAF finansējuma apmērs ir 1 166 000 eiro. Maksimālā atbalsta intensitāte maziem un vidējiem komersantiem ir 45%, bet lielajiem komersantiem, nodibinājumiem un ostu pārvaldēm – 35%.
"Programma ir laba izdevība reģionos, kur ir nepietiekams rūpniecisko telpu piedāvājums, izlabot šo tirgus nepilnību."
Lai saņemtu noslēguma maksājumu un pabeigtu projekta īstenošanu, projektu iesniedzējiem būs jānodrošina, ka līdz projekta īstenošanas beigām izbūvētajās, rekonstruētajās vai renovētajās ražošanas telpās ir uzsākta ražošana apstrādes rūpniecībā (ja komersants telpas izmanto savai komercdarbībai) vai noteikta daļa no telpām ir iznomātas apstrādes rūpniecības mazajiem un vidējiem komersantiem.
Darba vietas radīšanai – līdz 41 000 eiro
Vienlaikus būs jārada arī noteikts jaunu darba vietu skaits, un šīs darba vietas jāsaglabā vairākus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Vienas jaunizveidotas darba vietas radīšanai infrastruktūrā var ieguldīt ne vairāk kā 41 000 eiro ERAF finansējuma.
Visa informācija par pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" noteikumiem (arī vērtēšanas kritērijiem) ir atrodama šeit.
"NP Properties" uz jauno programmu nepieteiksies
"Nordic Partners Properties" ("NP Properties"), kas ir investīciju grupas "Nordic Partners" uzņēmums un lielākais industriālo parku attīstītājs un pārvaldnieks Latvijā ar plašu ražošanas, noliktavu un biroju telpu klāstu nomai, valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja skaidro, ka uz jauno industriālo telpu attīstības programmu neplāno pieteikties, jo iepriekšējā ES plānošanas periodā šī pasākuma ietvaros ir realizējuši apjomīgus projektus Jelgavā, izbūvējot telpas 21 000 kvadrātmetru platībā. "Pašreizējā tirgus aktivitāte nav tāda, lai visu jaunuzcelto varētu tik ātri absorbēt. Ja atbalsts būtu paredzēts Rīgā, tad gan pieteiktos. Vēl labprāt paplašinātos Daugavpilī – politiskais atbalsts reģiona attīstībai ir, bet diemžēl nomnieku nav. Tāpēc patlaban neuzdrošināmies to darīt."
"NP Properties" patlaban Rīgā, Olainē, Jelgavā, Salaspilī, Rēzeknē un Daugavpilī apsaimnieko kopumā astoņus industriālos parkus, kuru kopējā platība ir 150 hektāri. Iznomājamo telpu platība šajos parkos ir vairāk nekā 310 000 kvadrātmetru.
Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis apliecina, ka apstrādes rūpniekiem par industriālo telpu izveides programmu interese ir liela, taču "pastāv bažas, ka summa ir maza un līdz ar to konkurence būs par lielu". Tomēr programmas "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" ieguvums esot stipri lielāks nekā dokumentu kārtošanas birokrātija.
Ventspils brīvostas pārvalde: vajadzīga reģioniem
Ventspils brīvostas pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.2.2. apakšaktivitāti "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai" kopumā vērtē pozitīvi. Iepriekšējās programmas ietvaros Ventspils brīvostas pārvalde realizēja divus projektus – Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra būvniecība. Brīvostas pārvaldes piesaistītais līdzfinansējums programmas ietvaros bija 2,7 miljoni eiro. Darbībai jaunajās ēkās piesaistīti septiņi nomnieki, kā arī izveidotas 49 jaunas darba vietas. Galvenais apgrūtinājums programmā bija obligātā prasība ēku iznomāt vismaz trīs nesaistītiem nomniekiem, jo gan no nomnieku piesaistes, gan ēkas izmantošanas un apsaimniekošanas viedokļa ērtāk ēku ir iznomāt vienam uzņēmumam. Jaunajā programmā šādas prasības vairs nav.
Uz jauno programmu Ventspils brīvostas pārvalde skatās pozitīvi. "Lai arī ir samazināta atbalsta summa, uzskatām, ka joprojām programma ir laba izdevība, kā reģionos, kur ir nepietiekams rūpniecisko telpu piedāvājums, izlabot šo tirgus nepilnību un attīstīt konkurētspējīgu ražošanu," spriež pārvaldnieka vietnieks.
