SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
3
3

Klasteru darbības konkurētspējai būs pieejami 6,2 miljoni eiro

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija

Lai veicinātu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, apstiprināta Klasteru programma, kuras ietvaros plānots piešķirt 6,2 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma. Ar klasteru darbību paredzēts celt uzņēmumu konkurētspēju, palielināt eksporta apjomus, radīt inovācijas un jaunus produktus. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) atklāta projektu atlase notiek līdz 18. jūlijam.
īsumā
  • Maksimālais atbalsta apjoms vienam projektam būs 415 000 eiro.
  • Pieļaujamā ERAF līdzfinansējuma intensitāte no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 85%.
  • Atšķirībā no līdzīgas programmas iepriekšējā ES plānošanas periodā šajā tiks atbalstīti 12 nozaru un vēl divu starpnozaru klasteri.
  • Programmas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.
  • 2019. gadā pasākumam tiks rīkota otrā projektu iesniegumu atlases kārta.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 205 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju" 3.2.1.1. pasākuma "Klasteru programma" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi" nosaka, ka bez klasteru atbalstam paredzētajiem 6,2 miljoniem eiro ERAF līdzekļu minimālais privātais līdzfinansējums pasākuma ietvaros plānots 1 094 118 eiro. Līdz 2020. gadam plānots atbalstīt 14 projektus. Maksimālais atbalsta apjoms vienam projektam būs 415 000 eiro, un pieļaujamā ERAF līdzfinansējuma intensitāte no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 85%. Projektu īstenošanas ilgums būs četri gadi – līdz 2020. gada 31. decembrim.

Paredzēta arī otrā projektu atlases kārta

2019. gadā pasākumam tiks rīkota otrā projektu iesniegumu atlases kārta, tādējādi veiksmīgākajiem klasteru projektiem būs iespēja saņemt atbalstu arī pēc 2020. gada, proti, līdz 2022.–2023.gadam. Tā kā pasākuma īstenošanai ir pieejams neliels ERAF finansējuma apjoms, pirmā atlases kārta tiek rīkota par visu pieejamo finansējumu, bet otrās kārtas īstenošanai 2019. gadā tiks izvērtēta iespēja izmantot citos pasākumos neizmantoto finansējumu.

"Par kritēriju detaļām vienmēr var (un arī vajag) diskutēt, bet kopumā programma ir laba."

"Jautājums par otro kārtu ir atkarīgs no tā, cik aktīvi tiks apgūts finansējums pirmajā kārtā," saka Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta vecākā eksperte Evita Feldberga. "Ja klasteru programmā finansējums ir apgūts labi un, izvērtējot sniegumu citās fondu programmās, ir iespējams pārdalīt līdzekļus programmu starpā, tad, iespējams, pieaugs klasteru programmas kopējais finansējums. Ja Klasteru programmas pirmās kārtas ietvaros līdzekļi netiks apgūti pilnībā, tad otrajā kārtā pārdalīs iepriekšējā kārtā neapgūtos līdzekļus."

Līdzīga klasteru atbalsta programma darbojās arī 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periodā, kad finansējums tika sniegts 11 klasteriem 5,5 miljonu eiro apmērā.

Atbalstu saņems biedrības vai nodibinājumi

Klasteru programmā projektus atbalsta saņemšanai varēs iesniegt biedrības vai nodibinājumi, kuri kopā ar partneriem veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas un darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības jomā, produkta vai pakalpojuma grupā vai vērtības ķēdē, vai reģionā. Programmas gala labuma guvēji ir sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti.

Pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir biedrība, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

  • reģistrēts Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā;
  • uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu iesniedzējs projekta ietvaros pārstāv ne mazāk kā 20 savstarpēji nesaistītus sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantus – klastera dalībniekus – un nodrošina, ka gada laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas un visu turpmāko projekta īstenošanas laiku tas pārstāv ne mazāk kā 30 sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantus;
  • klastera dalībnieku – savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu – kopējais neto apgrozījums vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāks kā 10 miljoni eiro gadā;
  • klastera dalībnieku – savstarpēji nesaistītu sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu – kopējais eksporta apjoms vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāks kā divi miljoni eiro gadā. Ja projekta iesniedzējs pārstāv tūrisma vai veselības aprūpes nozares komersantus, klastera dalībnieku ieņēmumi no ārvalstu ceļotāju apkalpošanas vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāki kā 1,5 miljoni eiro gadā;
  • ne vairāk kā 25% no klastera dalībniekiem (savstarpēji nesaistītiem sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem) galvenā pamatdarbības nozare ir vairumtirdzniecība vai mazumtirdzniecība;
  • projekta ietvaros kā klastera partneri ir iesaistītas vismaz divas pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas;
  • projekta aktivitātes īsteno tikai nozarēs, kas nav noteiktas kā neatbalstāmas nozares (alkoholisko dzērienu ražošana un tirdzniecība u. c. – uzskaitījums MK noteikumu 18. punktā).

Atbalstīs arī starpnozares

E. Feldberga skaidro, ka atšķirībā no līdzīgas programmas iepriekšējā ES plānošanas periodā šajā 11 nozaru klasteru vietā tiks atbalstīti 12 nozaru un vēl divu starpnozaru klasteri.

Projekta iesniedzējam jāpārstāv nozares komersanti un jāīsteno klastera projekts vienā no šādām nozarēm:

  • kokapstrāde;
  • mašīnbūve un metālapstrāde;
  • elektrisko un optisko iekārtu ražošana;
  • ķīmiskā rūpniecība;
  • nemetālisko minerālu ražošana;
  • pārtikas un dzērienu ražošana;
  • vieglā rūpniecība;
  • papīra ražošana un poligrāfija;
  • informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare;
  • izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms);
  • veselība un sociālā aprūpe;
  • transports;
  • starpnozaru klasteri

Vienas nozares klasteri ir tie, kuros vairāk nekā 50% no klastera dalībniekiem darbojas vienā nozarē. Starpnozaru klasteros dalībnieki var pārstāvēt dažādas nozares, ievērojot, ka vienas nozares pārstāvji nepārsniedz 50% atzīmi.

Sekmēs eksportu

Klasteru programma paredz, ka klasteri var īstenot dažāda veida darbības, kas visvairāk sekmē to stratēģijā definēto mērķu sasniegšanu un klastera dalībnieku un nozares attīstību.

Programmas ietvaros atbalstītie virzieni:

  • veicināt eksportu un starptautisko sadarbību;
  • sekmēt sadarbību ar pētniecības organizācijām;
  • sekmēt zināšanu pārnesi par klastera dalībniekiem saistošām inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām;
  • paaugstināt resursu efektivitāti un produktivitāti produkta, pakalpojuma, piegādes vai vērtības ķēdes ietvaros.

Svarīgi uzsvērt, ka klasterī būtiski īstenot arī dažādus pieredzes apmaiņas un informatīvus pasākumus, lai tā dalībnieki iegūtu jaunāko informāciju par, piemēram, veiksmīgu ieiešanu ārējos tirgos, labās prakses piemēriem eksporta veicināšanā, pieejamo valsts atbalstu un citiem jautājumiem.

Visi materiāli par šo programmu (ieskaitot kritērijus) ir pieejami šeit.

Atbalsts noderīgs

Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs stāsta, ka ļoti pozitīvi vērtē klasteru programmu, jo tā dod iespēju ražojošiem un eksportējošiem uzņēmumiem gūt atbalstu visās nepieciešamajās aktivitātēs, kuras neatbalsta citas programmas. Latvijas Koka būvniecības klasteris ir sniedzis atbalstu daudziem uzņēmumiem eksporta veicināšanas aktivitātēs, kas ir vainagojušies ar noslēgtiem līgumiem un pasūtījumiem eksporta tirgos. Lieliska sadarbība jaunu produktu izstrādē un arī testēšanā ir izveidojusies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, šo sadarbību ir paredzēts turpināt.

"Kā nepilnību redzam atbalsta trūkumu lielajiem uzņēmumiem."

Klasteris turpina strādāt arī pēc pirmā ES fondu perioda programmas beigām, un viens no klastera vidēja/ilga termiņa mērķiem ir nodrošināt iespēju darboties bez valsts līdzfinansējuma.

Latvijas Koka būvniecības klasteris pretendēs uz atbalstu šajā ES fondu perioda programmā, apliecina G. Zamurs. "Finansējuma apjoms vienmēr varētu būt lielāks, bet konceptuāli to uzskatu par adekvātu. Par kritēriju detaļām vienmēr var (un arī vajag) diskutēt, bet kopumā programma ir laba. It sevišķi to var novērtēt, runājot ar partneriem no "vecās" Eiropas, kuriem šādi atbalsta mehānismi pat sapņos nerādās. Savu maģistra darbu veltīju klasterizācijai un tās ietekmei uz ekonomiku, un secinājums ir viens: tādām ekonomikām kā Latvijas klasterizācija un smart specialisation [gudrā specializācija] dod lielu pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, tādēļ uzskatu, ka valsts atbalsts klasteru attīstībai ir vajadzīgs."

IT klasteris veiksmīgi eksportē

Arī Latvijas Informāciju tehnoloģiju (IT) klastera izpilddirektore Aiga Irmeja ļoti augstu vērtē Klasteru atbalsta programmu. "Iepriekšējā programmā Latvijas IT klasteris vislielāko atbalstu izjuta tieši eksporta veicināšanas aktivitātēs, kuras dalībnieki arī visaugstāk novērtēja, piemēram, tie ir kopīgi tirgus pētījumi vai klientu datubāzu atlase, plānojot ieiešanu jaunos tirgos. Vērtīga pieredze tika iegūta arī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, sagatavojot uzņēmumu pārstāvjus vieslektoru darbam ar studentiem. Tas ļauj uzņēmumos iegūto praktisko pieredzi un zināšanas nodot studentiem, tādējādi veicinot izglītības kvalitātes atbilstību reālā darba tirgus prasībām. Arī jaunajā programmā esam plānojuši lielu uzsvaru likt uz dažāda veida eksportu veicinošiem pasākumiem."

Latvijas IT klasteris jau ir sācis gatavot pieteikumu jaunajā Klasteru atbalsta programmā. A. Irmeja: "Finansējuma apjoms plānotajiem četriem gadiem nav liels. Ieceru un ideju mums ir daudz, tomēr šīs programmas finansējums ir vairāk kā atbalsts jau esošo plānu un stratēģijas īstenošanai, bet nepietiekams jaunu iniciatīvu sākšanai. Pozitīvi vērtējam Klastera attīstības stratēģiju kā pamata vērtēšanas kritēriju, jo precīzu aktivitāšu plānu un aprakstu četru gadu periodam iesniegšana būtu nereāla vai pat neiespējama. Ļoti arī ceram uz CFLA izpratni, vērtējot gan projektus, gan vēlāk to realizāciju pēc būtības, ņemot vērā nepieciešamās korekcijas, kas neizbēgami radīsies laika gaitā, mainoties biznesa videi, potenciālajiem eksporta tirgiem un rodoties jaunām iespējām globālajā tirgū. Salīdzinot ar iepriekšējo programmu kā nepilnību šoreiz redzam atbalsta trūkumu lielajiem uzņēmumiem. Risinājums varētu būt zemāka atbalsta intensitāte, kā tas ir, piemēram, apmācību programmā."

A. Irmeja uzskata, ka būtiski ir, lai nozaru organizācijas savu darbu un pieejamo finansējumu varētu plānot laikus, bez pārtraukumiem un prognozējami. Latvijas IT klasterim programmas otrā kārta palīdzētu realizēt jaunas idejas un iniciatīvas, kas ir ļoti vajadzīgas un nepieciešamas.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU