Higiēnas prasību neievērošana, veicot skaistumkopšanas procedūras, ir viens no iemesliem C un B hepatīta, tuberkulozes un citu infekcijas slimību izplatībai.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Par darbības uzsākšanu jāinformē Veselības inspekcija
2016.gada 1.janvārī spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi Nr.693 "Kārtība, kādā skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojuma sniedzēji paziņo par saimnieciskās darbības uzsākšanu". Līdz ar tiem pienākums paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu Veselības inspekcijai attieksies uz juridiskām un fiziskām personām, kuras sniedz šāda veida pakalpojumus (tai skaitā ārpus salona, izbraucot pie klienta):
Tiem pakalpojuma sniedzējiem, kuri saimniecisko darbību jau ir uzsākuši pirms 2016.gada 1.janvāra, ir paredzēts pārejas periods un iesniegums Veselības inspekcijai jāiesniedz līdz 2016.gada 1.martam.
Informācija, kas jāsniedz Veselības inspekcijai
Jaunā kārtība paredz, ka visiem augstākminētajiem pakalpojuma sniedzējiem, uzsākot saimniecisko darbību, būs jāaizpilda noteikta parauga veidlapa un jāiesniedz tā Veselības inspekcijai, norādot šādu informāciju:
Sniedzot informāciju Veselības inspekcijai, pakalpojuma sniedzējs ar parakstu apliecinās, ka pakalpojums un telpas atbilst epidemioloģijas jomu regulējošām prasībām, savukārt personas, kuras pakalpojumu veic, ir apmācītas atbilstoši higiēnas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, ja tādas ir noteiktas (piemēram, izglītības prasības ir noteiktas solāriju pakalpojumu, tetovēšanas un pīrsinga pakalpojuma sniedzējiem). Ja informācija mainās, pakalpojuma sniedzēja pienākums ir to darīt zināmu, tikmēr Veselības inspekcija ir tiesīga veikt pakalpojuma sniedzēja iesniegtās informācijas atbilstības pārbaudi.
Iesniegums par darbības uzsākšanu: kā un kur to iespējams izdarīt?
Iesnieguma forma pašlaik pieejama MK noteikumu Nr.693 pielikumā, bet, sākot ar 2016.gada janvāri, to būs iespējams lejuplādēt Veselības inspekcijas mājaslapā.
Iesniegumu par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojuma sniegšanu pakalpojuma sniedzējs varēs iesniegt sev ērtākajā veidā:
Iespējamās pārbaudes arī klientu interesēs
Tā kā iesnieguma forma ir vienkārši aizpildāma un to iespējams iesniegt attālināti – nosūtot pa pastu vai elektroniski, Veselības ministrijas ieskatā pienākums paziņot par saimnieciskās darbības uzsākšanu neradīs nesamērīgu papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Taču līdz ar to tiks panākts būtisks ieguvums sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā.
"Skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība ir ļoti nozīmīga no sabiedrības veselības viedokļa, jo iepriekšminētie pakalpojumi ir saistīti ar paaugstinātu infekcijas slimību izplatīšanās risku. Higiēnas prasību neievērošana var būt viens no iemesliem C un B hepatīta, tuberkulozes un citu infekcijas slimību izplatībai," uzsver Veselības ministrijas preses sekretāre Agnese Gusarova.
"Vislielākās pārmaiņas 2016.gadā sagaida tetovēšanas, pīrsinga, mikropigmentācijas, permanentā grima un skarifikācijas pakalpojuma sniedzējus."
Neskatoties uz dažādu higiēnas prasību esamību, to, vai noteikumi tiek ievēroti, klientam lielākoties ir bijis jāpaļaujas uz pakalpojuma sniedzēja godaprātu. Lai gan uzraudzīt higiēnas prasību ievērošanu ir Veselības inspekcijas uzdevums, kā izrādās, tās rīcībā līdz šim nebija pilnīga informācija par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, un tādējādi to pilnvērtīga uzraudzība nemaz nebija iespējama. Jo īpaši tas attiecās uz meistariem, kas strādā individuāli ārpus saloniem - mājās vai izbraucot pie klientiem.
Ja pakalpojums tiek sniegts, izbraucot pie klienta: kāda adrese jāpaziņo Veselības inspekcijai?
Jaunā kārtība paredz, ka pienākums paziņot par savu darbību Veselības inspekcijai attieksies arī uz tiem, kas savu skaistumkopšanas vai tetovēšanas pakalpojumu piedāvā individuāli, izbraucot pie klienta uz mājām, kā arī īslaicīga pakalpojuma sniedzējiem.
Tā kā iesniegumā Veselības inspekcijai ir jānorāda faktiskā adrese, kurā tiek sniegts pakalpojums, rodas jautājums, kādu adresi norādīt tiem meistariem, kuri dodas pie klienta katru reizi citā vietā? Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agita Antonāne informē - mobilo pakalpojumu sniedzējiem jānorāda adrese, kurā iespējams veikt pakalpojuma higiēnas prasības ievērošanas kontroli. Piemēram, tā var būt pakalpojuma sniedzēja dzīvesvieta. Bet ko darīt, ja mājoklis nav pielāgots higiēnas prasībām skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniegšanai? "Šādos gadījumos, inspekcijai veicot uzraudzību, tiks skatīti pakalpojuma sniegšanā izmantotie darba piederumi, aprīkojums un to uzglabāšana," skaidro A.Antonāne.
Mobilo pakalpojumu sniedzējiem var pārbaudīt darba piederumus
"Pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs par sniegtā pakalpojuma drošumu, tādēļ, ja pakalpojums tiek sniegs pie klienta mājās, rūpīgi jāizvērtē, kā tiks nodrošināts normatīvajos aktos noteiktās pakalpojuma drošuma prasības," uzsver Veselības inspekcijas pārstāve.
Piemēram, izplatīts ir manikīra pakalpojums, attiecīgajam speciālistam dodoties pie klienta uz mājām vai darbavietu. Neatkarīgi no pakalpojuma sniegšanas vietas manikīra meistaram saskaņā ar MK noteikumiem Nr.71 "Noteikumi par higiēnas prasībām frizētavām" ir jābūt nodrošinātiem:
"MK noteikumi Nr.22 "Noteikumi par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem" paredz, ka daudzreizējās lietošanas instrumenti – šķēres, ķemmes, pincetes, kosmētikas uzklāšanas otas u.c. – pēc katra klienta apkalpošanas ir jātīra, jāmazgā un jādezinficē. Turklāt ir nepieciešams nodrošināt vismaz divus darba instrumentu komplektus," kādas ir higiēnas prasības pakalpojumu sniedzēju aprīkojumam, klāsta Veselības inspekcijas pārstāve.
Apkopota informācija par prasībām un to izpildes iespējamiem veidiem
Tie nebūt nav vienīgie normatīvie akti, kas noteic drošības un higiēnas prasības, sniedzot dažāda veida skaistumkopšanas pakalpojums. Pieaugot saslimstībai ar ādas vēzi, pakāpeniski tiek ieviests arvien stingrāks regulējums arī solārijiem. Tiem saistoši ir MK noteikumi Nr.834 "Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību".
Taču vislielākās pārmaiņas nākamgad sagaida arvien lielāku popularitāti gūstošie tetovēšanas, mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumi. 2016.gada 1.janvārī spēkā stājas Ministru kabineta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par higiēnas prasībām tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniegšanai un speciālajām prasībām tetovēšanas līdzekļiem", kas noteic virkni prasību telpām, kurās tiek veikts attiecīgais pakalpojums, tetovēšanas un pīrsinga meistaru izglītībai, procedūrā izmantotajam aprīkojumam, tetovēšanas līdzekļiem un pīrsinga rotām, kā arī ievieš ierobežojumus attiecībā uz personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Par to sīkāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā "Stingrāki noteikumi tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumiem".
"Veselības inspekcijas rīcībā līdz šim nebija pilnīga informācija par skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem."
Lai vieglāk orientēties normatīvo aktu prasībās skaistumkopšanas jomā, Veselības inspekcijas mājaslapā ir pieejama sadaļa "E-pakalpojumi" > "Skaidrojumi profesionāļiem par normatīvo aktu izpildi", kur var iegūt informāciju par normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes iespējamiem veidiem, kā arī citu noderīgu informāciju.
Informācija par konstatētajiem pārkāpumiem būs pieejama sabiedrībai
Iecerēts, ka pienākums informēt Veselības inspekciju par savas darbības uzsākšanu mudinās pakalpojumu sniedzējus pievērst pastiprinātu uzmanību normatīvajos aktos noteikto higiēnas prasību ievērošanai un tādējādi kopumā uzlabosies pakalpojumu drošība.
Līdz ar paziņošanas pienākumu informācija par skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojuma sniedzējiem būs pieejama ikvienam interesentam Veselības inspekcijas mājaslapā. Turklāt uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē tiks publiskotas ne tikai vispārīgas ziņas par pakalpojuma sniedzēju, bet arī informācija par konstatētajiem pārkāpumiem, darbības apturēšanu vai izbeigšanu. Tas nodrošinās iespēju potenciālajiem klientiem pārbaudīt, vai attiecīgais pakalpojuma sniedzējs piedāvā veselībai drošu pakalpojumu, kas tiek uzraudzīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.