Kopumā veiktās izmaiņas CSN prasa mikromobilitātes rīku vadītājiem “pārliecināties par drošību” pat situācijās, kad viņiem ir priekšroka šķērsot brauktuvi, kas nonāk pretrunā ar Ceļu satiksmes likumu, kurš nosaka, ka katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības. Šāds formulējums rada bīstamu precedentu: gandrīz jebkurā ceļu satiksmes negadījumā, neatkarīgi no tā, kurš pārkāpis noteikumus, mikromobilitātes lietotāju varēs padarīt par līdzvainīgu (jo nav notikusi pārliecināšanās par drošību). Tas nevis uzlabo drošību, bet gan sniedz juridisku aizsegu neuzmanīgiem autovadītājiem.
Tāpat, pretēji Eiropas Savienības praksei un biedrības iebildumiem, Satiksmes ministrija Ceļu satiksmes likumā ir nodalījusi elektrisko velosipēdu no velosipēda, nosakot, ka elektriskā velosipēda vadītājam obligāti nepieciešama vadītāja apliecība (vai nu velosipēda vai kādas citas kategorijas apliecība). Šādas prasības nav nevienā Eiropas Savienības valstī. Ir arī palielināts vecums, līdz kuram ķiveres ir obligātas velosipēda vadītājiem, – tagad tie ir 17 gadi. Visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Kipru, velosipēdistiem ķiveres nav obligātas, bet obligātas vecumā līdz 17 gadiem tās vēl ir tikai tikai Čehijā un Lietuvā.
Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā īpaši vēršas pret koplietošanas transportlīdzekļiem, nosakot, ka, lai koplietošanas transportlīdzekli varētu izmantot ceļu satiksmē, pakalpojumu sniedzējam jāpārliecinās par pakalpojuma saņēmēja vecumu, tiesību esamību un jāveic reaģēšanas spēju tests. Šāds noteikums nedrīkstētu tikt attiecināts arī uz velosipēdu koplietošanu, jo šādas prasības nav samērīgas un izpildāmas. Šī iemesla dēļ vienīgais koplietošanas velosipēdu pakalpojumu sniedzējs “Nextbike” jau ir aizgājis no Latvijas. Kamēr šāds likums būs spēkā, tikmēr maz ticams, ka kaut viens koplietošanas velosipēdu pakalpojumu sniedzējs varētu gribēt darboties Latvijā. Rīga ir viena no nedaudzajām lielajām Eiropas pilsētām pilnībā bez šāda pakalpojuma.
Biedrība vērš uzmanību uz to, ka pašgājējvelosipēdiem arī nav nekādu izņēmumu noteiktajam aizliegumam braukt pa ietvi. Tā kā to ātrums īpaši nepārsniedz 25 km/h, diez vai tas ir droši tiem atrasties uz brauktuves arī tādās situācijās, kad atļautais braukšanas ātrums ir 70 vai 90 km/h, bet blakus ir pieejama ietve, bet nav veloinfrastruktūras (piemēram, uz Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatvē, citur). Tāpat noteikti arī citi nesaprotami noteikumi - aizliegums vest pasažieri ar kravas velosipēdu, ja vien tie nav bērni vecumā līdz 7 gadiem, un obligāti aprīkot velosipēdu ar dzelteniem atstarotājiem tā sānos.
Biedrība “Apvienība “Pilsēta cilvēkiem” ” aicina Satiksmes ministriju pārskatīt mikromobilitātes tiesisko regulējumu, izvēršot veiksmīgāku dialogu ar nevalstiskajām organizācijām un asociācijām, kas pārstāv mikromobilitātes tiesības un ieviest normas, kas uzlabotu mikromobilitātes lietotāju kā mazāk aizsargātu satiksmes dalībnieku drošību un veicinās mikromobilitātes attīstību.
