Svarīgi ir apzināties un saprast, kā satiksme, sākoties jaunajam mācību gadam, mainās. Mācību gada sākumā satiksmi raksturo:
- paaugstināta satiksmes intensitāte. Pēc salīdzinoši mierīgākiem vasaras mēnešiem, īpaši pilsētās, bet ne tikai, satiksmes intensitāte ievērojami paaugstinās. Uz ceļiem ir ievērojami lielāks satiksmes dalībnieku skaits – ikdienas gaitās dodas ne vien pieaugušie, bet arī skolēni;
- liela daudzveidība. Laikapstākļi joprojām ir piemēroti, lai satiksmē pārvietotos ne tikai ar auto, bet arī kājām, velosipēdu, elektroskrejriteni, mopēdu un motociklu. Tas nozīmē, ka satiksmes dalībnieki izmanto visu ceļu infrastruktūru – brauktuvi, ietves, velosipēdu ceļus utt.;
- liels nepieredzējušu (maz pieredzējušu) satiksmes dalībnieku īpatsvars. Tie ir bērni un jaunieši – skolēni, kuri devušies ceļā uz skolu, pulciņiem un mājām. Daudzi patstāvīgās gaitas ceļu satiksmē tikai sāk, bet citiem ir mainījies ikdienas maršruts. Itin visi skolēni dodas ceļā pēc gara vasaras brīvlaika, kura laikā lielai daļai ir piemirsusies ne tikai Pitagora teorēma, bet arī satiksmes noteikumi.
Šādā satiksmē paaugstināta uzmanība ir kritiski svarīga. Ir jāspēj pamanīt visi satiksmes dalībnieki un to radītie riski, kuru ir ne tikai vairāk, bet tie ir arī daudzveidīgāki. Ir jāredz, kas notiek uz brauktuves, kas uz ietves, jāpievērš uzmanība velosipēdistiem un elektroskreriteņu vadītājiem utt.
Īpaši uzmanīgiem ir jābūt visiem, tomēr pieaugušos aicinām apzināties, ka bērnu rīcību uz ceļa ietekmē gan pieredzes trūkums un, iespējams, nepilnīgas zināšanas, gan fiziskās un uztveres attīstības īpatnības, kas raksturīgas attiecīgajam vecumposmam. Jāņem vērā, ka:
- bērni ir augumā mazāki. Nelielais augums ne tikai liedz bērnam pilnībā pārskatīt ceļu, bet arī pats bērns autovadītājiem ir grūtāk pamanāms;
- virziena dzirde un perifērā redze vēl attīstās. Jaunākie satiksmes dalībnieki nespēj noteikt, no kuras puses nāk skaņa, tāpat viņu redzes lauks ir ierobežots;
- bērni nespēj ilgstoši koncentrēt uzmanību un nespēj to sadalīt. Tas nozīmē, ka bērni daudz biežāk nerīkosies droši un noteikumiem atbilstoši, jo viņu uzmanība ir piesaistīta kam citam. Ja uzmanība tiek veltīta darbībām viedtālrunī vai sarunām ar draugiem, tā netiek pievērsta drošai dalībai satiksmē;
- uztveres specifikas (ātruma, attāluma, virziena uztvere) dēļ bērni nespēj pareizi novērtēt un prognozēt apdraudējumus un uz tiem laikus atbilstoši reaģēt;
- bērni pilnībā neapzinās savu neaizsargātību, vēlāk tiecas arī pārvērtēt savas spējas un prasmes.
Bērnam ir jāmāca, jāstāsta un jārāda, ko nozīmē pareiza un droša rīcība ceļu satiksmē, taču ir jāapzinās bērna iespējas to īstenot un jāsaprot, ka lielākā atbildība gulstas uz pieaugušo pleciem – tiem, kuri spēj novērtēt iespējamos apdraudējumus satiksmē un atbilstoši rīkoties.
Vecākiem ir pienākums rūpēties par to, lai bērna dalība ceļu satiksmē būtu droša, ne tikai stāstot, bet arī ar savu piemēru rādot, ko nozīmē droša dalība ceļu satiksmē.
Bērni ar ceļu satiksmi pirmo reizi sastopas vecāku pavadībā. Vecāki iemāca pirmos noteikumus, pastāsta, kā rīkoties droši, taču nekas no vecāku teiktā un stāstītā netiks ievērots, ja viņu rīcība ceļu satiksmē atšķirsies no stāstītā. Priekšzīme ir labākā ceļa zīme. Bērni skatās, mācās un atkārto. Svarīgi ir atcerēties, ka priekšzīmi rādām ne tikai saviem, bet visiem bērniem, tādēļ pieaugušo rīcībai ceļu satiksmē ir jābūt nevainojamai vienmēr, jo nekad nezinām, vai mūs lielām acīm nevēro kāds bērns un no mums nemācās.
Sākoties mācību gadam, mudinām vecākus:
- ar bērniem pārrunāt svarīgākos satiksmes noteikumus un ar drošību saistītos jautājumus. Pārliecināties, ka bērns, piemēram, ne tikai zina, ka ielu šķērsot drīkst pie zaļās gaismas, bet arī, ka viņam ir pienākums pārliecināties, ka autovadītājs pagūs apstāties un viņu palaist. Atgādiniet būtiskāko – piedaloties ceļu satiksmē, visa uzmanība ir jāvelta ceļam;
- kopā iziet vai izbraukt maršrutu līdz skolai, pulciņiem un mājām, izvēloties drošākos ceļus – tos, kur ir ietves vai velosipēdu ceļi, nenotiek ceļu remonts, ir gājēju pārejas u. tml. Uzmanību pievērsiet vietām, kur jābūt īpaši vērīgiem, un pārrunājiet iespējamos apdraudējumus un kā no tiem izvairīties;
- vienoties par rīcību ārkārtas situācijās. Atgādiniet un iedrošiniet bērnu ar jums sazināties jebkurā situācijā un īpaši tad, ja ir noticis negadījums. Ikdienas maršrutus varat arī speciāli iziet vai izbraukt nepareizi, lai kopīgi atrastu risinājumu, kā rīkoties un kurp doties, lai nonāktu galamērķī.
Lai jaunais mācību gads ir zināšanām bagāts un drošs it visos ceļos!
