Ieguvums no OIK maksājumu izmaiņām – pāris eiro mēnesī

Izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtībā nosaka Saeimā pērn novembrī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz mainīt OIK finansēšanas modeli, kas mazina ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, palielinot to konkurētspēju, kā arī zemākas izmaksas par patērēto elektroenerģiju vairākumam mājsaimniecību, uzsver Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Urpena.

Savukārt aizsargātajiem lietotājiem paredzēts kompensēt iespējamo elektroenerģijas izmaksu pieaugumu. Aizsargātie lietotāji ir trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas), daudzbērnu ģimenes vai ģimenes (personas), kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu, kuras lieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašu vajadzībām.

Divas daļas

Kā LV portāls jau rakstīja publikācijā "OIK maksājumus diferencēs atbilstoši pieslēguma jaudai un patēriņam", jaunā kārtība OIK maksājumiem paredz, ka viena būs mainīgā daļa proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, bet otra – fiksētā daļa jeb jaudas komponente, kas būs atkarīga no izmantotās sistēmas pakalpojuma veida.

"Ir jāpatērē salīdzinoši liels elektrības apjoms, lai ikdienas patērētājs justu būtisku OIK samazinājuma ietekmi uz elektrības rēķinu."

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Bethere informē, ka SPRK apstiprinājusi OIK vidējā maksājuma samazinājumu no 1. janvāra no 26,79 eiro par megavatstundu (MWh) uz 25,79 eiro par MWh, kas ir par 3,7% mazāk nekā patlaban. Līdz ar to OIK mainīgā daļa mājsaimniecībām būs 14,63 eiro/MWh, bet fiksētā daļa (jaudas komponente) būs atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas. Piemēram, mājsaimniecībai ar vienfāzes pieslēgumu jaudas komponente mēnesī būs viens eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa – PVN), savukārt mājsaimniecībai ar trīsfāžu pieslēgumu un pieprasīto jaudu 16A tā būs 2,59 eiro (bez PVN).

Lielākais tirgotājs samazinājumu nekonkretizē

Informācija akciju sabiedrības (AS) "Sadales tīkls" mājaslapā liecina, ka Latvijā decembra sākumā ir reģistrējušies 40 elektroenerģijas tirgotāji, taču aktīvi ir desmit. Pēc SPRK informācijas, šogad trešajā ceturksnī mājsaimniecību segmentā vislielākā tirgus daļa – 98% – ir AS "Latvenergo", pārējiem tirgotājiem – SIA "Lattelecom", SIA "220 Enerģija" un citiem – 2%.

Lai gan "Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss medijiem bija izteicies, ka nākamgad klientiem, kuriem elektroenerģijas patēriņš būs vismaz 85 kilovatstundas mēnesī ar vienfāžu pieslēgumu, maksājums varētu sarukt, sabiedrības komunikāciju direktors Andris Siksnis potenciālās izmaiņas nekonkretizēja.

Kopumā mazāk, bet jāpatērē daudz

"Lattelecom", kas elektroenerģiju sāka tirgot šī gada sākumā, enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš skaidro, ka nākamgad kopumā Latvijas mājsaimniecības par OIK maksās mazāk, taču ir jāpatērē salīdzinoši liels elektrības apjoms, lai ikdienas patērētājs justu būtisku OIK samazinājuma ietekmi uz elektrības rēķinu.  Ar patēriņu līdz 200 kWh mēnesī un vienfāzes 16 ampēru pieslēgumu, kas ir raksturīgs Latvijas vidējai mājsaimniecībai, ieguvums būs nedaudz vairāk par vienu eiro mēnesī. Savukārt tiem, kuri patērēs 80 kWh un mazāk, maksāt nāksies nedaudz vairāk.

"Būtībā pieņemtās izmaiņas nozīmē, ka mājsaimniecības, kas efektīvi izmantos AS "Sadales tīkls" pieslēguma jaudu, ietaupīs pāris eiro, kamēr tās, kas to darīs mazāk efektīvi, lietos lielāku pieslēguma jaudu un tērēs salīdzinoši maz, maksās vairāk. Līdz ar to jāsaka, ka radikālas izmaiņas gaidīt nevaram," akcentē eksperts.

Dārgāk vasaras mājās

SIA "220 Enerģija", kuras pamata mērķa grupa ir mājsaimniecības, kas elektroenerģiju pērk biržā, pārstāve Agnese Smilga vērš uzmanību tam, ka dalītā OIK maksājums sadārdzinās maksu par elektroenerģiju ēkās, kurās visu gadu elektrība netiek lietota, piemēram, vasarnīcā vai dzīvoklī ar trīsfāžu pieslēgumu ar jaudu līdz 16A. OIK samazinājumu izjutīs tikai salīdzinoši lieli elektroenerģijas patērētāji, piemēram, tādi, kam ir māja ar pieslēguma jaudu līdz 25A un patēriņu 6000 kWh gadā vai ar elektrības apkuri, patērējot gadā 15 000 kWh.

SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" mājaslapā ir ievietots kalkulators, ar kura palīdzību ikviens lietotājs var modelēt, kā pie noteikta patēriņa un pieslēguma veida mainīsies OIK maksas daļa. Kalkulatora aprēķinus var skatīt šeit.

Kā var ietekmēt savu maksājumu?

Maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas – elektrības kā produkta cena, kas veido aptuveni trešdaļu no kopējā maksājuma, pārvades un sadales izmaksas, OIK jeb valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem un PVN.

"Elektroenerģijas pakalpojuma saņēmējs šobrīd var ietekmēt rēķinu divējādi," skaidro "Lattelecom" enerģijas tirgus eksperts R. Āboltiņš. "Pirmkārt, izvēloties maksimāli efektīvu AS "Sadales tīkls" pieslēguma veidu – atstājot minimālo nepieciešamo fāžu un ampēru apjomu. Šajā gadījumā līdz ar 1. janvāri klientiem samazināsies maksa par AS "Sadales tīkls" pakalpojumu un OIK. Otrkārt, klients var ietekmēt elektrības cenu, izvēloties sev atbilstošāko pakalpojuma sniedzēju un tarifu plānu, kas piesaistīts elektrības cenai biržā un ļauj ietekmēt rēķinu, pielāgojot savus elektrības patēriņa paradumus biržas cenas svārstībām. Attiecīgi, lietojot elektrību vairāk tieši stundās, kad elektrība maksā mazāk, klients varēs ietaupīt."

Kā svārstās elektrības cena

Elektrības cena pēdējo 12 mēnešu laikā ir stabilizējusies, un pat cenas sezonālās (ziema–pavasaris un vasara–rudens) svārstības ir mērenas, salīdzinot ar sezonālajām svārstībām līdz 2016. gada februārim, kad komerciālā režīmā darbu sāka "NordBalt" starpsavienojums, kas Latvijā un Lietuvā elektrības cenu samazināja, bet Zviedrijā mazliet paaugstināja, zina teikt R. Āboltiņš.

"Elektrības cena pēdējo 12 mēnešu laikā ir stabilizējusies, un pat cenas sezonālās (ziema–pavasaris un vasara–rudens) svārstības ir mērenas."

Kopš 2016. gada novembra elektroenerģijas 12 mēnešu vidējā cena  "Nord Pool" biržas Latvijas cenu zonā svārstījusies mazāk nekā divu eiro robežās, šī gada novembrī samazinoties līdz 35,15 eiro par megavatstundu. Gada laikā mēneša zemākā elektrības cena 30,65 EUR/MWh fiksēta šā gada martā, bet augstākā – jūnijā, kad tā sasniedza 41,84 EUR/MWh atzīmi.

Latvija "Nord Pool" elektroenerģijas biržā savu cenu zonu ieguva 2013. gada jūnijā, un kopš 2014. gada decembra 12 mēnešu vidējā cena līdz pat 2017. gada janvārim pastāvīgi samazinājās.

Kas ietekmējis zemāku OIK?

EM Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja E. Urpena norāda, ka 2017. gada beigās tiks izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošana, kas kopā ar AS "Latvenergo" dividendēm šobrīd veido finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensē OIK pieaugumu virs 26,79 EUR/MWh apmērā. Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību.

Kā pamatotāko risinājumu OIK sloga ierobežošanai EM piedāvāja un valdība atbalstīja elektrostacijām ar jaudu virs 100 MW atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS "Latvenergo" piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 miljoni eiro, kurš tiks iegūts no AS "Latvenergo" uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 miljons eiro.

Risinājuma ieviešana nodrošinās to, ka jau no 2018. gada vidējais OIK maksājums par vienu MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020. gadā – līdz 24,92 eiro. Tāpat, ņemot vērā EM jau iepriekš ierosinātos priekšlikumus par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un OIK reformu, energoietilpīgajiem uzņēmumiem no 2018. gada tiks nodrošināta vēl zemāka OIK likme – līdz pat  6,31 eiro par MWh.

Pērn OIK izmaksas sasniedza 237 miljonus eiro, šogad – 260 miljonus eiro, bet nākamgad tie būs 187,9 miljoni eiro.