Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Atbalstu granta veidā ar pilnvarotās personas starpniecību turpmāk varēs saņemt arī energoservisa kompānijas, kurām mājas iedzīvotāji ir uzticējuši veikt mājas atjaunošanas darbus un uzņemties visas projekta saistības.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
MK noteikumi Nr. 410 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi"" ne tikai paplašina daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, bet arī atvieglo atbalsta saņemšanas nosacījumus.
Atbalsts granta veidā
Grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā "Altum" var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā "Altum". Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā, skaidro Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Rubesa-Voravko.
LV portāls publikācijā "Sāk finansēt energoefektivitātes programmu daudzdzīvokļu ēkās" jau rakstīja, ka papildus plānots izveidot speciālu ESKO refinansēšanas fondu, kas nodrošinās ESKO modeļa plašāku pielietojumu Latvijā. "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš skaidro, ka tā gan varētu būt privāta iniciatīva.
Palielinās uzticību energoefektivitātes pakalpojumu idejai
ESKO darbības princips ir savas investīcijas atgūt no panāktā enerģijas ietaupījuma (galvenokārt elektrība, siltums).
Vērtējot MK noteikumu grozījumus, energoservisa uzņēmuma "Renesco" direktors Dzintars Jaunzems uzsver: "Šāda veida atbalsts noteikti ir vajadzīgs. Tas palielinās sabiedrības un iesaistīto pušu uzticību energoefektivitātes pakalpojumu idejai un palielinās izpratni par ESKO pieeju atjaunošanas projektu īstenošanai. Būtiski uzsvērt, ka ESKO ir komercdarbības veids, nevis konkrēts uzņēmums. Tas nozīmē, ka jebkurš uzņēmums vai jaunuzņēmums var būt energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs. Treškārt, nevar īsti teikt, ka šie grozījumi kardināli būtu palielinājuši līdz šim neredzētas iespējas vai risinājumus."
"Jebkurš uzņēmums vai jaunuzņēmums var būt energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs."
Runājot par finansējuma lielumu, "Renesco" vadītājs norāda, ka "ESKO uzņēmuma darbība nav iespējama, ja plāno atjaunot tikai vienu ēku. Noteikti ir jābūt ilgtermiņa skatījumam un plānam atjaunot pietiekami lielu ēku skaitu. Vienlaicīgi ir jābūt iespējai ESKO izmantot īstermiņa aizdevumus ēkas atjaunošanas projekta uzsākšanai un īstenošanai, pēc tam to refinansēt, izmantojot nākotnes naudas plūsmu no ēkas. Šāda pieeja ļauj samazināt ESKO kredītportfeļa apjomu (t.i., nav nepieciešams ņemt ilgtermiņa kredītu, kam noteikti ir augstākas prasības, nepieciešams lielāks pašu kapitāls u. c.) un ļauj atjaunot nākamās ēkas. Turklāt energoefektivitātes pakalpojuma līgums noteikti ir arī ilgtermiņa sadarbība ar ēkas iedzīvotājiem, jo arī pēc atjaunošanas projekta īstenošanas un pārfinansēšanās ESKO turpina apsaimniekot un uzturēt ēkā investēto, lai nodrošinātu garantēto energoefektivitātes līmeni. Šis fakts ir svarīgs, jo ēku iedzīvotāji saņem ilgtermiņa rezultātu, nevis tikai ēkas atjaunošanas projektu, kā tas būtu gadījumos, ja viņi šo pasākumu veiktu paši".
ESKO – maz zināms Latvijā
Eiropas Savienībā ESKO princips tiek plaši pielietots jau pāris desmitgades. ESKO Latvijā nav ļoti plaši izplatīts komercdarbības veids, un energoefektivitātes pakalpojumu tirgus ir mazattīstīts. Latvijā pirmie ESKO projekti ielu apgaismojuma jomā tika realizēti aptuveni pirms 15 gadiem. "Renesco" šajā jomā strādā kopš 2008. gada. Savukārt valstiskā līmenī ESKO princips (energoefektivitātes pakalpojuma sniegšana) oficiāli parādījās tikai 2016. gadā, kad stājās spēkā Energoefektivitātes likums.
"Var teikt, ka tikai tagad ESKO pieeja Latvijā ir apzināta un pieņemta arī valsts līmenī kā viena no reālākajām iespējām, lai sakārtotu dzīvojamo fondu. Īpaši tas ir svarīgi šobrīd, jo aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kurās ir nepieciešama atjaunošana. Turklāt ir skaidrs, ka pēc 2020. gada atbalsta intensitāte no Eiropas Savienības fondiem tiks būtiski samazināta," uzsver Dz. Jaunzems.
Pārvaldnieka iesaiste
Cits būtisks jaunums, kas ir ieviests līdz ar MK grozījumu stāšanos spēkā: turpmāk pašvaldības apsaimniekotājs arī pats par savu naudu varēs finansēt energoefektivitātes projektus, strādājot pēc ESKO principa, skaidro I. Salmiņš. Tas ir būtisks ieguvums mājām, kurām ir izveidoti ietaupījumi, kurus izmantot remontdarbu veikšanai.
Tāpat ar grozījumiem ir būtiski atvieglots neapdzīvojamo telpu platības kritērijs – līdz šim programmā varēja piedalīties mājas, kurās neapdzīvotā platība ir līdz 25%. Tagad šis kritērijs ir izņemts. Šīs izmaiņas ir būtiskas mājās, kurās, piemēram, ir lielas bēniņu vai pagrabu platības.
"Var teikt, ka tikai tagad ESKO pieeja Latvijā ir apzināta un pieņemta arī valsts līmenī kā viena no reālākajām iespējām, lai sakārtotu dzīvojamo fondu."
Ar grozījumiem arī tiek izmainītas procedūras atbalsta pieteikumu vērtēšanā, paātrinot pieteikumu vērtēšanu un mazinot birokrātisko slogu. Grozījumos ir noteikts, ka sabiedrība "Altum" informāciju par de minimis izvērtēs vienu reizi, proti, uz granta piešķiršanas brīdi. Papildus arī svītrots nosacījums, ka sabiedrībai "Altum" ir jāpārbauda dzīvokļu īpašnieku nodokļu parādi, jo šādu funkciju jau pilda komercbankas.
MK noteikumos tiek arī noteikts, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošo nedzīvojamo platību izmantošana un iznomāšana nav uzskatāma par saimniecisko darbību.
Šogad grantos – 12 miljoni
LV portāls publikācijā "Ēku siltināšana - jaunā projektu īstenošanas kārtība (I)" jau vēstīja, ka kopš pērnā gada aprīļa "Altum" pieņem pieteikumus daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, t.i., siltināšanas pasākumiem. Pēc "Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja I. Salmiņa teiktā, šobrīd "Altum" saņēmis 180 māju pieteikumus. Kopumā šogad daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem "Altum" grantos plāno piešķirt aptuveni 12 miljonus eiro, atjaunošanas darbi varētu tikt uzsākti aptuveni 50 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā. Siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programma darbojas kopš pagājušā gada septembra. Tā tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, kas līdz 2022. gadam būs pieejams 166 miljonu eiro apmērā, savukārt, piesaistot banku finansējumu, tas sasniedz pat 300 miljonus eiro. Ar programmas atbalstu visā Latvijā piecu gadu laikā plānots atjaunot vairāk nekā 1000 daudzdzīvokļu māju. Līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas māju energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā tiks segti no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi.
