VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Signe Dauškane-Platace
Klīnikas Premium Medical vadītāja - mediķe, juriste medicīnas tiesībās
25. martā, 2011
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
4
4

Vai veselība ir vērtība?

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Publiskajā telpā arvien biežāk parādās informācija par aptaujām, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju pieaugošo neapmierinātību ar veselības aprūpi, tās pieejamības samazināšanos, par dārgo ārstēšanos, medicīnas speciālistu viedokļi par to, ka mūsu valstī medicīna ir pabērna lomā. Tam visam varu piekrist, tomēr vēlos uz šo jautājumu palūkoties no vērtību un prioritāšu skatu punkta.

Privāto medicīnas iestāžu sniegtos pakalpojumus, nenoliedzami, visbiežāk izmanto maksātspējīgākā iedzīvotāju daļa, pretī cerot saņemt augsta līmeņa servisu, kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus viņiem vēlamajā laikā (cik vien tas iespējams) bez gaidīšanas rindā, garantētu konfidencialitāti un bieži vien ekskluzivitāti. Tomēr ne jau visi, kuri ir maksātspējīgi, izvēlas maksāt arī par augsta līmeņa medicīnas pakalpojumiem. Starp tiem, kam naudas netrūkst, ir tādi, kas apskries visu Rīgu vai pat tālāk, lai tikai atrastu iespēju par ārsta pakalpojumu maksāt pēc iespējas mazāk vai nemaksāt nemaz.

Savukārt ir cilvēki, kuri ar naudu nebūt nevar mētāties, tomēr, rūpīgi plānojot izdevumus, paredz apmeklējumu pie labākā speciālista, lai gan par to nākas samaksāt salīdzinoši lielu naudas summu – viss ir atkarīgs no cilvēka prioritātēm un vērtību sistēmas, no tā, vai veselība tiek uzskatīta par bagātību, apmierinātības ar dzīvi un, jā, arī labklājības garantu. Ne jau tikai sabiedrības bezatbildīgākajai daļai veselība nav galvenā prioritāte.

Mēs esam gatavi maksāt tikai par to, ko uzskatām par vērtību. Ja liela sabiedrības daļa nav gatava maksāt par medicīnas pakalpojumiem, tas nozīmē, ka veselība viņiem nav vērtība. Tomēr reizēm dīvaini ir vērot, ka cilvēki ir gatavi regulāri maksāt par visu - frizūrām, manikīru, vakariņām restorānā, izklaidēm utt., tikai ne par veselību.

Veselībai parasti uzmanību nepievērš tie, kam tā ir nevainojama vai arī tie, kam tā ir vienaldzīga. Tomēr, šķiet, nomācoši daudz ir tādu, kuriem dziļi, dziļi iesēdies padomju laika princips – valstij ir pienākums par mani gādāt: iedot dzīvokli, sagādāt izglītību, nodrošināt ar darbu, noorganizēt veselības pārbaudes, izārstēt saslimšanas gadījumā un vēl par to piemaksāt. Mīļie, nu nav tā un, domājams, nekad arī nebūs!

Tādēļ – Latvijas iedzīvotāji, vēlos aicināt uzņemties atbildību par savu veselību un to par primāru izvirzīt katram pašam, jo nevienam, pilnīgi nevienam citam tā nebūs svarīgāka – arī valstij ne. Te, protams, ir runa par primāro medicīnisko aprūpi un profilaksi, nevis par retu vai neārstējamu slimību skartajiem cilvēkiem un invalīdiem, kuriem aprūpe nepieciešama vienmēr, un tā nu katrā civilizētā valstī cilvēkcienīgi ir jānodrošina valstij. Goda, cilvēktiesību un cieņas pret valstī dzīvojošajiem cilvēkiem jautājums.

Šobrīd, kad ekonomikai nav ziedu laiki un cilvēkiem pret izdevumiem ir ļoti praktiska attieksme, ar prieku un cieņu uzlūkoju tos cilvēkus, kuri pret savu un savu tuvinieku veselību izturas ar vēl lielāku atbildību nekā jebkad agrāk. Bieži esam dzirdējuši arī frāzi, ka krīze palīdz izkristalizēt patiesās vērtības. Vai veselība pieder pie tām? Mēs klīnikā „Premium Medical” esam darījuši visu, lai veicinātu cilvēku attieksmi pret veselību kā vērtību, arī ieviešot jaunāko, krīzes laika produktu - Primārās aprūpes karti, jo mums ļoti rūp to Latvijas cilvēku šodiena un nākotne, kam pašiem rūp sava veselība.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms nedēļas, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI