Guntars, Jana un mazais aizbrauca pirms gada, Kaspars- gada sākumā, bet viņa sieva Inga ar pavisam nupat dzimušo meitiņu vēl tepat, Liene brauc pie vīra uz Norvēģiju, lai varētu satikties visi četri viņu ģimenes cilvēciņi, Andris un Ilona brauks prom nākamajā nedēļā, Kristīne ar Ilmāru sagaidīja mazo Šveicē, Elīna pārcēlās pie vīra uz Vāciju, Raimonds ar savējiem ir Vācijā, Ieva ik pa laikam sola, ka brauks no ASV uz Latviju, bet diezzi vai, Ilze ir Nīderlandē ar abiem dēliem, Linda vēl tālāk siltajās zemēs, Robčiks pārcēlās pie māsas uz Gibraltāru, Ieva strādā par krupjē Anglijā, Gundega, lai arī saka, ka mīl Latviju, nekad nepārbrauks no Vašingtonas, kur viņai ir viss.... un šis saraksts vēl var turpināties. Tie visi ir mani paziņas, kas izvēlējušies savas ikdienas gaitas turpināt citā valstī, jo vairs nav ticības rītdienai. Tomēr es esmu šeit- starp jums..
Tuvojas vēlēšanas, ko politiķi definē kā jaunu iespēju laiku, izdarīt izvēli un pateikt savu vārdu par Latvijas nākotni. Manuprāt, gan mēs atkal apskatām tos pašus vēžus citās kulītēs un tieši šī iemesla dēļ nav nekādas ticības, ka jebkas mainīsies. Tāpēc brauc prom un turpinās braukt. Dēļ tukšās runāšanas, kas ir vienīgais, ko spēj buldozeri un mākoņtēvi, kā arī jaunie spēki, kas ir tie paši labi zināmie vai arī nedaudz savādākie ar kosmiskām ambīcijām, bet pilnīgu nesaprašanu par lietu kārtību, prioritātēm vai nodokļu sistēmu. Vai var noticēt cilvēkiem, kas ar savu uzņēmumu virtuvi netiek galā un nu raujas kūrēt valsts lietas??
Vai aizbraucēji kvalificējas valsts nodevēju statusam? Nedomāju vis. Es arī gribu dzīvot šodien nevis cerēt, ka atpūta būs pensijas vecumā. Redzot, kas notiek šodien ar tiem, kas strādājuši 30 un vairāk gadus, nevar cerēt, ka mana pelnītā atpūta šeit būs atšķirīga. Vai ir vērts? Ir daudzi, kas uzsāk ražošanu šodien un cer, ka pasaulei tas ir nepieciešams.
Patriotisms? Vai tos, kas prihvatizē un saņem, vada patriotisms? Bieži vien viņi ir tie, ko rāda pa tālrādi un tā vien šķiet, ka no viņiem būtu jāmācās, kā lietas darīt. Vai kāds no tiem, kas tagad runā, ka padarīs valsti labāku, patiešām sāks darīt to, ko līdz šim nav darījis?? Vai tās organizācijas, kas paslēpjas aiz pagātnē simboliskiem cilvēkiem, mēģina panākt ko vairāk nekā vienkārši pārrāpties pāri vēlēšanās noteiktajai barjerai? Vai kāds tam vēl tic?
Pasakiet, man, ak, apmulsušajam, kāpēc es esmu nepieciešams šai valstij.. un kam man tā nepieciešama? Ja ieguldu savu naudu kādos pakalpojumos, tad vēlos, lai saņemtais pakalpojums ir kvalitatīvs. Vai kāds tic, ka tā ir? Birokrāti, kas ir lielākā daļa no portālu staiguļiem, sāks stāstīt, ka bez viņiem uzņēmumi nespētu strādāt, nebūtu, kam nodot bezjēdzīgas atskaites, nebūtu, kas soda par niecīgiem pārkāpumiem un piever acis uz afērām, utt. Kur gan uzņēmējs liktu naudu, kas paredzēta nodokļiem? Jā, es vispārinu, ir cilvēki, kas savus pienākumus valsts pārvaldē veic ar pilnu atbildību un prāto, kā padarīt valsti labāku, tomēr, esmu ļoti pārliecināts, ka šajā milzīgajā pelēkajā masā ir daudz bezjēdzīgu posmu un galvu, kuras neļaus sev pieskarties, lai neievainotu sevi un sistēmu.
Bet atgriežamies pie cilvēka, kurš nav sajutis nepieciešamību palikt šeit. Kāds ir iemesls? (banalitātes par to,ka kaut kas jāmīl bez izvēles, lūdzu, nemētāt)
Un noslēgumam joks, ko izlasīju šodien, klejojot interneta labirintos: „Puisītis mammai: Kāpēc, ja valstī ir bardaks, MAN ir jākārto sava istaba?” Ko atbildēt puisītim?
