VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilze Sperga
Latgolys Studentu centrs, filoloģe
03. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
6
6

Prīceigys Leldīnis!

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Klusajā sastdīnē vysleidza ir cereiba.
I tei cereiba atdzims otkon i otkon nu jauna, partū ka aiz juos stuov Tova ticeiba breinumam i Dīva mīlesteiba.


Leist leits, i zuole kluseņom aug. Kai jei naaugs, ka juos gaida. Kai jei naaugs, ka jimā īlykts augšonys spāks.

Koč nu molys tai naizaver, nadzeivuo kiula sevī globoj i sorgoj jaunu dzeiveibu. Nikas nav tik nadzeivs, kab jimā nabyutu nazkuo dzeiva, jauna, cereiga.

Pyrms laika zuolis naizaudzeisi ar sovu gribiešonu viņ - izaugs, ka byus daguojs juos laiks. Pyrms laika puču naatpliessi - atsaplēss, ka daīs jūs laiks. Pyrms laika ūlys napuorškeļsi - cuoļs izaškeļs, kod byus daguojs juo laiks.

Nūdadzynuosi kiulu, zuole mudruok naizaugs - tik tymā laikā, kod byus juos laiks, nu zemis slīsīs apdaguši asneni. Puorjims vysu, zaļuos i zīdēs, tok pyrmī byus apdadzynuoti aiz cylvāka olkonuma.


Klusajā sastdīnē vysleidza ir cereiba.

I tei cereiba atdzims otkon i otkon nu jauna, partū ka aiz juos stuov Tova ticeiba breinumam i Dīva mīlesteiba.


Tik ilgi, cikom cylvākim kotru godu byus juoatkuortoj Kristus cīsšonu stuosts i juo pīsisšona krystā, nikas nasamainēs. Ar augšonceļšonūs viņ nav gona, ka pyrma tuos vajag smierti. Otkon i otkon nūsytūt, nūmierdejūt, nūkātavojūt - godu nu goda.

Cylvākim pateik nūgalynuot. Sovus draugus i bruoļus, sovus tyvuokūs i svešūs, sovu zemi, sovu volūdu i sovu vaļsti. Tik ilgi runuot, cik vyss švaki, cikom vyss eistyn ir švaki.

Ka nabyutu Kristus, kas nas uperi cytu vuordā, byutu kaids cyts. I tok ir tik daudz cytu - komentaru karūs krytušūs, ar syudu spanim aplītūs, ar naida zūbim nūgrīztūs i nūraksteitūs. Vīneigi jī pīsaceļs tik serialūs, gruomotuos i dzaltonajā presē. Modernī miti par pagrymušajom i vysu nūraksteitajom personeibom, kas tūmār padarejušys lelus dorbus, ir myusu laika subprodukts - informacejis plyusmys skaistais stuosts, kū atkuortuot otkon i otkon nu jauna.

Tai kai itī presis varūni i gruomotu tāli, škārsteiklā dzeivojūšī sābri, draugi i gora radinīki nav nikaidi dīvi i pat eisti ni cylvāki - kū ta mes zynom par tim, kuru dorbus skaitom voi par kuru dorbim puorskaitom presē. Tai kai vaysaiduoki dīvakli, dīvi i dīveni tikai eksistej i nav pakļauti smiertei - cylvākam tik gribīs i gribīs pīlyugt raibū i soldonū muoksleiguos atkareibys i laimeibys prīcu, šovu i šopingu. Tai kai nikas nu tuo vysa nav spiejeigs padareit breinumu ar augšonceļšonūs, beja vajadzeigs Kristus.

Dīva reklamakceja iz zemis viersa. Cylvāku bauda gods nu goda koč pruotā nūgalynuot atļautā veidā - pīsaceļs tok otkon augšā.

Kristus itai sabīdreibai saīt taids kai zibšņa nūvediejs, kab reizi godā kaidu varātu nūkātavuot da smierts, nivīna nanūgalynojūt, izdareit ritualu i atsajaunuot sovā ticeibā i spiejā nanūgalynuot pa eistam.

Ka Kristus atītu i dzeivuotu myužam, jis byutu izdūmuots i par daudz puoruoks par ļaudim. Ka Kristu tikai nūsystu i jis napīsacaltu, jū aizmierstu taipat kai vysus cytus ļaužu miļjonus, miļjardus i nanūsokomū mūcekļu skaitu.

Tik Kristus dzeive piec smierts ir pamats itam Leldīņu stuostam, kū zynim nu golvys, tok gods nu goda izejam vēļ i vēļreiz cauri – svātais vokoriedīņs, Getzemenis duorzs, krūņuošona ar ierkšu krūni, sisšona krystā, pīdūšona puori dareituojim i seve nūdūšona Tāva rūkuos, guļdeišona kopā, atsavadeišona, breinums i augšonceļšonuos.

Deļtuo lai prīceigys Leldīnis! Lai pīsadur breinums i ceistej nu grāka gribēt kaidu nūgalynuot pa eistam - ka ni cytaiž, to ar iņdeigu vuordu, laikā napadareitu dorbu, sovu nūlaideibu voi apzynuotu slaisteišonūs. Partū ka bez saulis i leita pat zuole nadeigst. Kai cylvāks lai dzeivuotu bez loba vuorda i atbolsta.

Mes asam atbiļdeigi cyts par cytu i cyts cytam varim byut atbolsts i gluobīņs. Mes asam atbiļdeigi par sovu zemi, vaļsti i volūdu.

Zuole izaugs poša. Pučis izzīdēs pošys. Saulis gaitu pi dabasu navarim nūsaceit i navarim likt leitam leit.

Tok pasaceit ūtram lobu vuordu i nanūdareit ļaudim i pasauļam ļauna ir kotra spākūs. Vēļ vaira - pasaceit lobu vuordu sovā volūdā i sovai zemei dareit lobu.

Lai izadūd!

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI