VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilze Sperga
Latgolys Studentu centrs, filoloģe
03. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
6
6

Prīceigys Leldīnis!

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Klusajā sastdīnē vysleidza ir cereiba.
I tei cereiba atdzims otkon i otkon nu jauna, partū ka aiz juos stuov Tova ticeiba breinumam i Dīva mīlesteiba.


Leist leits, i zuole kluseņom aug. Kai jei naaugs, ka juos gaida. Kai jei naaugs, ka jimā īlykts augšonys spāks.

Koč nu molys tai naizaver, nadzeivuo kiula sevī globoj i sorgoj jaunu dzeiveibu. Nikas nav tik nadzeivs, kab jimā nabyutu nazkuo dzeiva, jauna, cereiga.

Pyrms laika zuolis naizaudzeisi ar sovu gribiešonu viņ - izaugs, ka byus daguojs juos laiks. Pyrms laika puču naatpliessi - atsaplēss, ka daīs jūs laiks. Pyrms laika ūlys napuorškeļsi - cuoļs izaškeļs, kod byus daguojs juo laiks.

Nūdadzynuosi kiulu, zuole mudruok naizaugs - tik tymā laikā, kod byus juos laiks, nu zemis slīsīs apdaguši asneni. Puorjims vysu, zaļuos i zīdēs, tok pyrmī byus apdadzynuoti aiz cylvāka olkonuma.


Klusajā sastdīnē vysleidza ir cereiba.

I tei cereiba atdzims otkon i otkon nu jauna, partū ka aiz juos stuov Tova ticeiba breinumam i Dīva mīlesteiba.


Tik ilgi, cikom cylvākim kotru godu byus juoatkuortoj Kristus cīsšonu stuosts i juo pīsisšona krystā, nikas nasamainēs. Ar augšonceļšonūs viņ nav gona, ka pyrma tuos vajag smierti. Otkon i otkon nūsytūt, nūmierdejūt, nūkātavojūt - godu nu goda.

Cylvākim pateik nūgalynuot. Sovus draugus i bruoļus, sovus tyvuokūs i svešūs, sovu zemi, sovu volūdu i sovu vaļsti. Tik ilgi runuot, cik vyss švaki, cikom vyss eistyn ir švaki.

Ka nabyutu Kristus, kas nas uperi cytu vuordā, byutu kaids cyts. I tok ir tik daudz cytu - komentaru karūs krytušūs, ar syudu spanim aplītūs, ar naida zūbim nūgrīztūs i nūraksteitūs. Vīneigi jī pīsaceļs tik serialūs, gruomotuos i dzaltonajā presē. Modernī miti par pagrymušajom i vysu nūraksteitajom personeibom, kas tūmār padarejušys lelus dorbus, ir myusu laika subprodukts - informacejis plyusmys skaistais stuosts, kū atkuortuot otkon i otkon nu jauna.

Tai kai itī presis varūni i gruomotu tāli, škārsteiklā dzeivojūšī sābri, draugi i gora radinīki nav nikaidi dīvi i pat eisti ni cylvāki - kū ta mes zynom par tim, kuru dorbus skaitom voi par kuru dorbim puorskaitom presē. Tai kai vaysaiduoki dīvakli, dīvi i dīveni tikai eksistej i nav pakļauti smiertei - cylvākam tik gribīs i gribīs pīlyugt raibū i soldonū muoksleiguos atkareibys i laimeibys prīcu, šovu i šopingu. Tai kai nikas nu tuo vysa nav spiejeigs padareit breinumu ar augšonceļšonūs, beja vajadzeigs Kristus.

Dīva reklamakceja iz zemis viersa. Cylvāku bauda gods nu goda koč pruotā nūgalynuot atļautā veidā - pīsaceļs tok otkon augšā.

Kristus itai sabīdreibai saīt taids kai zibšņa nūvediejs, kab reizi godā kaidu varātu nūkātavuot da smierts, nivīna nanūgalynojūt, izdareit ritualu i atsajaunuot sovā ticeibā i spiejā nanūgalynuot pa eistam.

Ka Kristus atītu i dzeivuotu myužam, jis byutu izdūmuots i par daudz puoruoks par ļaudim. Ka Kristu tikai nūsystu i jis napīsacaltu, jū aizmierstu taipat kai vysus cytus ļaužu miļjonus, miļjardus i nanūsokomū mūcekļu skaitu.

Tik Kristus dzeive piec smierts ir pamats itam Leldīņu stuostam, kū zynim nu golvys, tok gods nu goda izejam vēļ i vēļreiz cauri – svātais vokoriedīņs, Getzemenis duorzs, krūņuošona ar ierkšu krūni, sisšona krystā, pīdūšona puori dareituojim i seve nūdūšona Tāva rūkuos, guļdeišona kopā, atsavadeišona, breinums i augšonceļšonuos.

Deļtuo lai prīceigys Leldīnis! Lai pīsadur breinums i ceistej nu grāka gribēt kaidu nūgalynuot pa eistam - ka ni cytaiž, to ar iņdeigu vuordu, laikā napadareitu dorbu, sovu nūlaideibu voi apzynuotu slaisteišonūs. Partū ka bez saulis i leita pat zuole nadeigst. Kai cylvāks lai dzeivuotu bez loba vuorda i atbolsta.

Mes asam atbiļdeigi cyts par cytu i cyts cytam varim byut atbolsts i gluobīņs. Mes asam atbiļdeigi par sovu zemi, vaļsti i volūdu.

Zuole izaugs poša. Pučis izzīdēs pošys. Saulis gaitu pi dabasu navarim nūsaceit i navarim likt leitam leit.

Tok pasaceit ūtram lobu vuordu i nanūdareit ļaudim i pasauļam ļauna ir kotra spākūs. Vēļ vaira - pasaceit lobu vuordu sovā volūdā i sovai zemei dareit lobu.

Lai izadūd!

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Krīzē katrs cilvēks ir noderīgs. Ko civilajā aizsardzībā varam mācīties no ukraiņiem?
Ukraiņi ātri saprata, ka nedrīkst kalpot ienaidniekam, un nedalījās ar dažādiem video, nepazemoja savu valsti. Šis ir tas, ko katrs no mums var darīt: nekļūt par daļu no hibrīdkara.
Inese Vaivare
biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” Civilās aizsardzības darba grupas vadītāja un biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore
Pirms mēneša, Drošība

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI