Pylnmieness ir ideals laiks ļaužu kaitynuošonai. Breinojūs, ka tik vīn beja kai kartona satversmis dadzynuošona Leivuonūs, upē īliecs mocikletists i studentu guojīņs Reigā.
Kū vaira kaida problema teik nūbuozta zam deča, tū jei aug leluoka i izlein uorā agri voi vieli.
Tys maņ atguodynoj stuostu par plemi nazkaidā muižā. Nūsyta cylvāku i nu juo ašņa palyka pleme iz sīnys. Globuodami sovu grāka dorbu, tū vītu puorkruosuoja. Piec laika pleme otkon radzama. Otkon puorkruosuoja. Otkon pleme radzama. Cikom jau lykuos mīrā i aizstyume prīškā škapi, kab koč tys našmukums nasaruodeitu ļaudim acīs.
Tai šaļtim ruodīs, ka Reiga byutu gotova vysai Latvejai škapi aizstumt prīškā, kab tik nivīns naradzātu našmukuma – na tai runoj, na tai dzīd, na tai apsavylkuši. Nazkod vuocyska, piečuok krīviska i angliska, Reiga ir kuorklu vuocīšu i kuorklu krīvu pylna.
Reiga izbūž sovys izmaļavuotuos acs kai vīnači spylvyni nasenejā akcejā “Easy to go, hard to live” i ļūbej kotru uorzemu sviļpīni nu vysys sovys porolona sirds tik korstai, ka šaļtim až bais palīk.
Reizi pa reizei Reiga sareikoj Dzīšmu svātkus. Tod pa īlom staigoj prosti ļauds i runoj pa sovam. Vēļ Reigā ir lidūsta, nu kurys var tikt iz cytom zemem, ka Latvejā sasamat sirds pylna i vaira navar nūsēdēt aiz škapa.
Reigā ir breineigi kopi, tī dzeivoj Muote Latveja ar vaiņuku golvā, laikam napracāta. Latvīšim jau vyspuor pateik kopi i kopusvātki. Deļkuo ta lai Muote Latveja nadzeivuotu kopūs?
Latvīšim pateik tys, kas mierst. Jī ļūbej līvus, partū ka tī mierst zemē. Jim pateik rati kukaini i zvieri, dzīdūšys kūku vardivis, zyluos gūvs i applyustūšu jiurmolys pļovu sumbri, partū ka jī mierst uorā i ir īraksteiti Sorkonajā gruomotā.
Latvīšim patyktu pat čyguoni i krīvi, kab jūs nabejs tik daudz. Latgalīšu ari par daudz, kab jūs ļūbeitu. Nu jūs kuorteigs teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys. Sprosti kai zyrga dečs, uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna, kas aiz uodys.
Lobuok asimilēt, tod vaira byus pareizūs latvīšu. Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme. Vīna tauta i volūda vysim.
Zyluos gūvs to breineigys, a Latvejis bryunuos lobuokys, tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza.
Separatisms? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917. goda pavasarī, kod Latvejis juridiski nimoz nabeja.
Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski. Saeimys vieleišonu bileteni Latgolā beja latgaliski.
Par separatistim sauce i tod, kod vuiceibys Latgolys školuos nūtyka latgaliski i līceibys škoļnīkim izdeve latgaliski, par separatistim sauc i niule, kod latgaliski navuica nivīnā Latvejis školā i nivīnam bārnam školā nav juoīsavuica, ka latvīšim viesturiski ir div kulturys, div rokstu tradicejis.
Tai i saīt – vysi latvīši, latgalīši vuicuos par Ausekli, kas myra jauns, šmuks i talanteigs. Tok nivīns latvīts nasavuica par Pīteri Miglinīku, kas taipat myra jauns, šmuks i talanteigs cītumā, partū ka atsaļuove sovā laikā papraseit vaira, nakai zemnīkam pīsader.
Pat poši latgalīšu bārni nazyna, ka jim ari ir sova latgalīšu folklora, literatura, muoksla, viesture, ka jim taipat ir vysaidys bagateibys, gruomotys, nūtykumi, ar kū var lepuotīs. Kai lai bārni Latvejā tuo zynuotu, ka školā navuica i tei ir naceistuo pleme, kas juonūgloboj aiz škapa?
Tai i saīt – Latgola vysa kai tymsais kokts aiz škapa. Nūkluseituo i pagaisynuotuo zeme.
Iz tīni var aizbraukt ekskursejā, pasaprīcuot par juos dzīsmem. Taipat kai var aizīt iz zooparku i pasaprīcuot par vysaidim zvierim. Gols golā, turistim par prīcu var jau tū škapi pa reizei atviļkt nu sīnys i pasabreinuot par čudnū plemi. Par babu ar skustu, zirdzeņu pi bazneicys.
Latvīši vuicuos par vysu, a par latgalīšu kulturu, viesturi nasavuica pat latgalīši – tik iz rūkys pierstu saskaitomu školuotuoju audziekni. Tai i saīt, ka Latvejis kartē nazkaids pūstais caurums, kur nav nikaidu zynomu rakstinīku, muokslinīku. Kai ta lai par pūstumu byutu lapnys? Juogloboj tei pleme!
Voi par latgalīšu volūdu, literaturu, kulturu var stuosteit Latvejis školā? Var.
Tik programā tuo nav, ir paradzāta taida i itaida školuotuoja slūdze, taida i itaida škoļnīka slūdze, nūsaceits stuņžu skaits dzymtuos volūdys apgivei, a vuiceibu gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu, kulturu, viesturi.
Tai i saīt – ni školā, ni stuņdēs latgaliskuo nav. Nav tok laika. Da i nafig. Iztikt var i bez tuo.
Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys, latvīšu literaturys, Latvejis televizejis i radejis, avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast. A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2. Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz.
Kurs trokais kū padora, tū puorejī i daboj. Trokais daboj naudys i sataisa sātyslopu voi sēd naktim i sataisa blogu, lyudzu – latgalīšu literatura i kultura. Trokais sataisa latgalistikys konferenci, ortografejis normys, gramatiku, vuordineicu – lyudzu, latgalīšu zynuotne. Trokajam nav mīra i školā piec stuņžu taisa latgalīšu volūdys puļceņu voi stuņdē cyta storpā pastuosta, kū zyna par latgalīšu viesturi – lyudzu, latgalīšu izgleiteiba.
Tik parkū latgalīšu kultura Latvejā nastabili turīs iz trokūs placu i tei nav norma, kam pīsanuok regulars atbolsts? Parkū kotru reizi, rokstūt pīsacejumu latgaliskūs pasuokumu atbolstam, juodūmoj par statusu – mozuokumtauteiba nav, svešvolūda nav, a tod kaida besa piec lai jū atbaļsteitu? Parkū Latvejā vajag latgalīšu zooparku? Parkū latgaliski runojūšs latgalīts ir eksotika?
Latgalīšu jaunīši, sasalasejuši kūpā Reigā, poši sataisejuši sev pasuokumu. Spielej pi Raiņa pīminekļa atjauteibys spēli. Juomiņ pazeistamys personys. Vīns pīduovoj – Marija Andžāne, Mikiļs Bukšs. Ūtrys – da beidz, kas tī taidi! Nazynu taidu! Tai jī miņ zynomūs – Raini, Obamu i Zatleru. Taida vot i popkultura, taida i kultura.
Trasunu to gon zynuoja – tys ir tys bļaka vecs iz bazneicys sīnys pi Saeimys, tī mes guojom jam pūgys skaiteit iz sutanys. Kontrolpunktā atprasēja i deve punktus.
Latgalīši par sovim dzīduotuojim i sovom dzīsmem bolsoj šovūs. Koč i latgalīši moksoj nūdūkļus sabīdriskajai televizejai i radejai, vīneigais veids, kai medejūs izdzierst sovu volūdu, ir samoksuot par tū ar telepona riekinu. Varbyut ar telepona riekinu var samoksuot i par latgalīšu bārnuduorzu, latgalīšu volūdys stuņdem školā?
Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā. Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs, jūs saīt cīši daudz. Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku.
Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu, a jūs vajag saskaiteit kūpā?
Ka nazkū nūlīdz, jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns. Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi. Voi calmā īcierstu molkys školdomū ciervi.
Nikod nazyni, kod tei pleme aiz škapa suoks pelēt.
Navajadzeigs saspeiliejums sabīdreibā i nūlīgums tikai vairoj bailis i naticeibu. Itai sabīdreibai toleraņci vēļ vuicētīs i vuicētīs. Parkū nasuokt školā, televizejā, radejā?
Vīneigais īmeslis, deļkuo es rakstieju itū rokstu, deļkuo struodoju latgalīšu NVO, deļkuo rokstu latgaliski – es asu latgalīte. :) Maņ cīši pateik byut normalai i nadabuot par muti partū, ka es asu es. Partū ka ari latgaliski es asu loba, gudra i sovā vītā.
Ļaunūt atsateisteit Latgolys latgaliskajai kulturai, atbolstūt latgaliskū Latveju, mes nūturēsim i saglobuosim latvysku Latgolu.
Ruodīs tik sprostai. A kai pret kolnu.
