VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. jūlijā, 2023
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Izglītība
10
10

Kādas iespējas dod kosmosa pētniecība Latvijā

LV portālam: ANDRIS VAIVADS, Ventspils Augstskolas rektors un Stokholmas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors

Andris Vaivads – publicitātes foto

Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” piedalās Eiropas Kosmosa aģentūras pētniecības projektos. Vienā no tiem tiek veidota satelītkomunikācija ar pavadoņiem, lai Irbenes radioteleskopus varētu izmantot arī komunikācijā. Dati no kosmosa pavadoņiem ļauj izzināt mūsu civilizāciju un tās ietekmi uz dabu dažādos šķērsgriezumos – no lauksaimniecības, mežniecības, industrijas, okeānu, klimata, piesārņojumu aspekta, LV portālam stāsta Ventspils Augstskolas jaunais rektors, kosmosa fizikas pētnieks ANDRIS VAIVADS.

īsumā
  • Latvijā ir laba augstkolu dažādība, viss netiek stūrēts no Rīgas, ir jābūt līdzsvaram starp reģioniem un centru. Ja visu vēlētos likt tikai Rīgā, domājot, ka tādā veidā panāks izcilību, tad rezultāts var izrādīties citādāks.
  • Kosmosa industrija no ekonomiskā viedokļa aug daudz straujāk nekā parastā ekonomika – par 6–7% gadā. Tā ietver ne tikai zinātni, bet arī komerciju, dažādus pakalpojumus: zemes novērošanu, tālizpēti, komunikācijas. Kosmosam ir aizvien lielāka nozīme arī aizsardzības jomā.
  • Lai risinātu lielus zinātniskus jautājumus, jābūt daudziem teleskopiem. Līdz ar to daudzas valstis sanāk kopā un veido milzīgus teleskopu laukus. Tas ir ļoti svarīgi un nozīmē, ka Latvija ar mazākiem ieguldījumiem var piedalīties pasaules līmeņa zinātniskajā darbā. Tas pats attiecas arī uz komerciju.
  • Latvija ir maza valsts, taču Igaunija ir vēl mazāka par Latviju, bet kaimiņvalsts zinātnieku citējamības līmenis ir daudz augstāks. Tāpat arī Lietuvā. Tas droši vien atspoguļo politiku, kādu valdība ir izvērsusi pēdējās desmitgadēs.
  • Pozitīvi, ka ir vēlme sakārtot doktorantūru, kas ir kritisks punkts gan zinātnē, gan izglītībā. Tas ir apsveicami no ekonomikas, valstiskā viedokļa.


Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi, labklājību un zināšanās balstītu pilsonisku sabiedrību.

Apsveicu ar Ventspils Augstskolas (VeA) jaunā rektora amatu! Darbu sākāt aprīlī. Pirms tam 20 gadus strādājāt Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā un pēdējos četrus gadus – Stokholmas Karaliskajā tehnoloģiju institūtā. Kāpēc izlēmāt radikāli mainīt profesionālo darbību?

Izmaiņas profesionālā ziņā nav tik radikālas. Iepriekšējā darbā Zviedrijā vadīju nodaļu. Rektora amatā pārsvarā ir administratīvais darbs.

Problēmjautājumi gan Zviedrijā, gan Ventspilī ir diezgan līdzīgi – optimizācija, personāls, jauni projekti, netiešās izmaksas.

Rektora amatā esmu pavadījis trīs mēnešus, ir ļoti daudz jauna, daudz jāmācās, bet nav radikālu izmaiņu profesionālajā darbā. 

Kādi ir jūsu plāni par VeA attīstību?

VeA attīsta gan izglītības, gan zinātnisko virzienu. VeA ir trīs fakultātes – Tulkošanas studiju, Ekonomikas un pārvaldes un Informācijas tehnoloģiju fakultāte. VeA ietilpst liels zinātniskais inženierzinātņu institūts – “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” –, kurš nodarbojas ar pētniecību un arī atbild par Irbenes radioteleskopiem. Institūtā pēta visu, sākot no saules atmosfēras un beidzot ar galaktiku un starpzvaigžņu vidi.

Augstskolai ir izstrādāta sava stratēģija, nav tā, ka rektors atnāk un dara, kā grib. Viņa uzdevums ir ieviest šo stratēģiju, lai sasniegtu nospraustos mērķus.

Stratēģijas mērķi noteikti visās jomās – izglītības studijās, mūžizglītībā, augstskolas pārvaldē. Ir vienkārši, bet tajā pašā laikā ļoti svarīgi mērķi, piemēram, uzlabot studijas, lai vēl vairāk saistītu tās ar zinātni un uzņēmējdarbību. Lai studenti būtu ciešāk saistīti ar uzņēmumiem, ar reālo dzīvi, kas reģionālajai augstskolai ir svarīgi.

Kā vērtējat reģionālo augstskolu nozīmi Latvijā? Ir izskanējušas šaubas, vai tās spēj uzturēt zinātnes attīstībai nepieciešamo līmeni.

Tagad ir moderni runāt par ekosistēmām, bet tas nav nekas cits kā dinamiskais līdzsvars starp dažādām lietām. Viena no ekosistēmas pazīmēm ir dažādība, nevis vienveidība.

Latvijā ir laba augstskolu dažādība, viss netiek stūrēts no Rīgas, ir jābūt līdzsvaram starp reģioniem un centru.

Ja visu vēlētos likt tikai Rīgā, domājot, ka tādā veidā panāks izcilību, tad rezultāts var izrādīties citādāks, varbūt tas pat neveicinātu izcilību. Jo ir jābūt veselīgai konkurencei un sadarbībai ne tikai galvaspilsētā, bet arī starp reģioniem un Rīgu.

Reģionālās augstskolas, manuprāt, ne tikai veicina jauniešu palikšanu dzimtajā vietā, bet arī konkrētās teritorijas attīstību.

To lieliski redzam mūsu augstskolā. Lielākā daļa studentu ir no reģiona un šeit arī paliek. Augstskola reģionam ir ļoti svarīgs motors.

Kā vērtējat augstskolu reformu Latvijā? (Reforma paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp iedalīt augstskolas tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās, red.)

VeA šobrīd ir lietišķo zinātņu augstskola. Reformā redzu cenšanos iet prom no birokrātijas, arvien vairāk atbildības ir pašām augstskolām, un arvien mazāk tiek kontrolēts no Izglītības un zinātnes ministrijas puses.

Pozitīvi, ka ir vēlme sakārtot doktorantūru, kas ir kritisks punkts gan zinātnē, gan izglītībā. Tas ir apsveicami no ekonomikas, valstiskā viedokļa.

Ne jau katram doktorantam ir jākļūst par zinātnieku. Liela daļa no viņiem aiziet strādāt uzņēmumos un ir augsti kvalificēts darbaspēks. Līdz ar to var sagaidīt veiksmīgus, uz attīstību vērstus uzņēmumus. Doktorantiem, protams, ir jābūt vairāk.

Latvija ir pieņēmusi kosmosa stratēģiju 2021.–2027. gadam. Stratēģijas kopsavilkumā rakstīts: “Kopš 2015. gada Latvija sniedz ievērojamus ieguldījumus ar kosmosu saistītajās nozarēs, jo īpaši ar dažādu Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un citu starptautisku projektu starpniecību.” Tostarp tiek izstrādāti progresīvi pētījumi un tehnoloģijas, lai uzlabotu vietējo ražotāju tehniskās iespējas un atvieglotu to integrēšanu Eiropas un pasaules tirgū. Pastāstiet par to vairāk!

VeA ir iesaistīta EKA pētniecības projektos. Vienā no projektiem tiek veidota satelītkomunikācija ar pavadoņiem, lai radioteleskopus varētu izmantot arī komunikācijā.

Līdz šim ar tiem varēja tikai novērot sauli, zvaigznes, galaktikas. Satelītkomunikācijas izveide ir pilnīgi jauns virziens. Tas ir pozitīvi, ka tādu lielu infrastruktūru var izmantot dažādos veidos – gan zinātniskiem novērojumiem, gan satelītkomunikācijai.

Šim projektam ir arī komerciālā puse. Irbenē atrodas ļoti lieli radioteleskopi. Jo vairāk pavadoņu tiek izvietoti kosmosā, jo vairāk antenu vajag uz zemes, kas spētu ar tiem komunicēt.

Savā ziņā pat trūkst lielo antenu, kas var komunicēt ar tāliem pavadoņiem. Tāpēc iespēja radioteleskopus izmantot komerciāli satelītkomunikācijas pakalpojumiem var veicināt komerciālu uzņēmumu attīstību.

Kopumā kosmosa industrija no ekonomiskā viedokļa aug daudz straujāk nekā parastā ekonomika – par 6–7% gadā pēdējos pārdesmit gadus. Tā ietver ne tikai zinātni, bet arī komerciju, dažādus pakalpojumus: zemes novērošanu, tālizpēti, komunikācijas. Tas ir ļoti plašs lauks.

Kosmosam ir aizvien lielāka nozīme arī aizsardzības jomā, respektīvi, ieinteresēto pušu ir ļoti daudz un interese tikai pieaug. Ir labi, ka Latvija ir iesaistīta šajos procesos.

Ko kosmosa pētniecība var dot cilvēkiem, kā tā var ietekmēt dzīvi tepat Latvijā?

No kosmosa pēta ne tikai kosmosu, bet arī zemi, novērojot to ar pavadoņiem. Dati no kosmosa pavadoņiem ļauj studēt mūsu civilizāciju un tās ietekmi uz dabu dažādos šķērsgriezumos – no lauksaimniecības, mežniecības, industrijas, okeānu, klimata, piesārņojumu aspekta utt. Tas ir ļoti svarīgi arī no klimata ilgtspējas viedokļa. Tāpat kosmosa laikapstākļi var tieši ietekmēt gan pavadoņus, gan komunikāciju uz zemes.

Mūsu tiešā atkarība no visāda veida pavadoņiem, piemēram GPS, tikai pieaug, līdz ar to palielinās arī kosmosa pētniecības nozīme.

Svarīgs faktors ir tas, ka problēmas zinātnē kļūst arvien lielākas un, lai tās atrisinātu, to vairs nevar izdarīt viena valsts atsevišķi. Latvija zinātniskos projektos ir tikai viena maza daļiņa no visa lielā kopuma. Kaut gan resursi ir ieguldīti nelieli, ieguvums Latvijai ir no visa lielā projekta. Arī zinātnes līmenis atbilst visam lielajam projektam un var būt pasaules līmenī.

Nedaudz pārspīlējot, idejiski tas nozīmē: uztaisu mazu kastīti vienam lielam pavadonim, bet varu izmantot visus pavadoņa datus.

Vai, piemēram, radioteleskopi. Mūsdienās zinātniskās problēmas ir tādas, ka ar vienu teleskopu nepietiek, ir jābūt daudziem teleskopiem. Līdz ar to daudzas valstis sanāk kopā un veido milzīgus teleskopu laukus. Lai gan Latvijai pieder tikai viens radioteleskops, varam izmantot pilnīgi visas iekārtas. Tas ir ļoti svarīgi un nozīmē, ka Latvija ar mazāku ieguldījumu var piedalīties pasaules līmeņa zinātniskajā darbā. Tas pats attiecas arī uz komerciju.

Doktora darbu izstrādājāt kosmosa fizikā un vispār strādājāt kosmosa fizikas jomā. Ar ko tā atšķiras, piemēram, no astronomijas?

Zviedrijā pētīju kosmosu nedaudz citādi – ar pavadoņiem, kuri aizlido un pēta, kas notiek uz vietas. To sauc par kosmosa fiziku. Ja ar teleskopiem skatās attālināti, tad to sauc par astronomiju.

Piemēram, ja paņem saules atmosfēru, tad uz daudzām lietām var sākt skatīties gan ar pavadoni – ar zondi, kas ir aizsūtīta uz konkrētu vietu, – gan vienlaikus ar radioteleskopu. Respektīvi, zinātniskie jautājumi pārklājas. Zinātnieki no abām jomām var pētīt paralēli, izmantojot gan kosmosa fizikas, gan radioteleskopa datus.

Kas ir pēdējā laika svarīgākie atklājumi kosmosa pētniecībā, un ko tie nozīmē cilvēkiem, sabiedrībai?

Manā – kosmosa fizikas – jomā ir divi virzieni, kā zinātne attīstās. Pirmais, kad mākslīgie pavadoņi aizlido uz kādu jaunu vietu un kaut ko atklāj, tas parasti piesaista sabiedrības uzmanību. Piemēram, pirms desmit gadiem kosmiskā zonde “Rosetta” bija aizlidojusi uz komētu 67P un vairākus gadus lidoja orbītā ap to. Mēs labāk sapratām visu par komētas uzbūvi, kā komēta iztvaiko, kādi procesi notiek apkārt komētai, kā tā mijiedarbojas ar saules vēju. Pēc pāris gadiem būs zonde “BepiColombo” orbītā ap planētu Merkūrijs.

Šogad EKA palaida zondi “Juice”, kas lido uz Jupitera sistēmu un tur ieies orbītā Jupitera pavadonim Ganimēdam. Tur neviens nekad nav bijis.

Tie ir jaunatklājumi. Tas ir līdzīgi kā atklāt jaunu kontinentu, jaunas vietas Saules sistēmā.

Otrkārt, tajā pašā laikā notiek arī padziļinātas studijas. Tajās vietās, kur ir būts, sūta zondes ar daudz labākiem instrumentiem, kas mēģina dziļāk un labāk saprast fizikālos procesos, piemēram, kosmisko laikapstākļu veidošanos. Zinātnē pārsvarā visi procesi notiek solīti pa solītim, nav tā, ka vienā reizē notiek milzīgi atklājumi.

Piedalījāties Pasaules latviešu zinātnieku kongresā, kas notika no 27. līdz 29. jūnijam. Vai, 20 gadus esot prom no Latvijas, iesaistījāties arī kādos Latvijas projektos? Kā vispār Latvijas zinātnieki tiek uztverti pasaulē?

Senāk esmu iesaistījies pāris nelielos projektos ar Latviju, bet manā specializācijā kosmosa fizika šeit netiek īpaši pētīta.

Ja vērtē zinātnieku citējamību, tad Zviedrijā savā augstskolā biju simtnieka beigās. Tagad Latvijā šajā ziņā esmu augšgalā. Tas mani pārsteidza, domājot par zinātnes līmeni.

Latvija ir maza valsts – nepilni divi miljoni iedzīvotāju, Zviedrijā ir piecas reizes vairāk iedzīvotāju – desmit miljoni. Taču Igaunija ir vēl mazāka par Latviju, bet kaimiņvalsts zinātnieku citējamības līmenis ir daudz augstāks. Tāpat arī Lietuvā.

Tas droši vien atspoguļo politiku, kādu valdība ir izvērsusi pēdējās desmitgadēs, un pavisam skaidri norāda uz pārāk mazo finansējuma daudzumu.

Kā ar zinātnisko darbu? Vai turpināsiet?

Ja rektora amatā atliks laiks, tad Ventspils Starptautiskajā radiocentrā gribētu veikt zinātnisko darbu.

Zinātne mani motivē un dzen uz priekšu. Tā ir kā vitamīni, bez kuriem nevar.

Zviedrijā arī turpināšu vadīt trīs doktorantu darbus kosmosa fizikā. Kosmiskais tukšums ir piepildīts ar plazmu – lādētu gāzi. Atsevišķās vietās tā var būt uzkarsēta līdz augstai temperatūrai, un viena no tādām vietām ir triecienvilnis, kas ir priekšā zemes magnetosfērai. Viens projekts ir saistīts ar šī triecienviļņa studijām.

Otrs projekts arī ir saistīts ar zemes magnetosfēru, kādā veidā tieši notiek magnētiskās vētras. Kad notiek liela enerģijas izlāde magnetosfērā, brīžiem šīs plazmas elektroni var iegūt lielu enerģiju, ir tādi kā milzīgi uzliesmojumi. Tad ir jautājums: kas ir šie fizikālie procesi, kuru kombinācija veido milzīgus uzliesmojumus?

Pēdējais, trešais, projekts ir saistīts ar saules vēja veidošanos. Šobrīd pirmoreiz kosmiskās zondes ir ļoti tuvu saulei, amerikāņi pat apgalvo, ka ar savu “Parker Solar Probe” zondi tie pieskaras saulei. Ja esam tālu no saules, tad saules vējš pūš projām un sauli vairs nejūt. Bet tuvu saulei saules vējš rotē kopā ar sauli. Šī robeža ir svarīga saules vēja radīšanā, un pirmoreiz zonde ir pietuvojusies tik tuvu saulei – desmit saules rādiusa attālumā –, ka beidzot var pētīt procesus, kas ir atbildīgi par saules vēja radīšanu. Tā ir ļoti interesanta tēma.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI