VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
22. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Pacienta tiesības
7
7

#zinisavastiesības – pacienta pilnvarojums

Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta pacientu tiesībām, piedāvājam ieskatu nepilngadīgu un vecāka gadagājuma pacientu pārstāvniecības jautājumos. Noskaidrosim, kādas tiesības ir pacientu tuviniekiem, tai skaitā dzīves partneriem, ja nav noslēgta laulība, un kā problēmsituācijās var palīdzēt iepriekš nokārtota pilnvara.

Katram no mums ir bijusi lielāka vai mazāka vajadzība saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai būt atbalsta personai savam tuviniekam, tos saņemot. Dažādi izmeklējumi un manipulācijas ir personisks, pat intīms process, kuru ne katrs pacients vēlas apspriest ar savu ģimeni, nemaz nerunājot par to, ka šāda informācija varētu būt pieejama citiem. Ne velti informācija par pacienta veselības stāvokli ir uzskatāma par īpaši aizsargājamu personas datu kategoriju – sensitīviem datiem. Nevērīga attieksme pret tiem vai informācijas par pacienta veselības stāvokli izpaušana ir personas pamattiesību – tiesību uz savu datu aizsardzību un tiesību uz personisko dzīvi – pārkāpums, kas noteiktos gadījumos var būt arī sodāma rīcība.

No vienas puses, ir saprotams, ka likumam un veselības aprūpē iesaistītajām personām ir jāgādā par cilvēka cieņu un tiesībām uz personīgās dzīves neaizskaramību. No otras puses, – šīs juridiskās normas kļūst nesaprotamas un pat apgrūtinošas brīžos, kad pacienta veselības aprūpē ir jāiesaistās pacienta tuviniekiem.

Ne vienmēr ārstniecības personālam ir iespējas un pietiekami daudz laika iedziļināties, vai persona, kura uzdodas par pacienta tuvinieku, patiešām ir tas cilvēks, kuram pacients vai pacienta likumiskais pārstāvis uzticas, tāpēc pacienta tiesību aizsardzības vārdā var izveidoties gana nepatīkamas situācijas, īpaši gadījumos, kad pacients dažādu iemeslu dēļ pats nevar paust savu gribu un pieņemt lēmumus par ārstniecību. 

Šajā raidījumu cikla “Zini savas tiesības” epizodē, kas veltīta pacientu tiesību jautājumiem kopā ar ekspertēm – juridisko zinātņu doktori,  grāmatas “Pacientu tiesību komentāri” līdzautori un zinātnisko redaktori SANTU SLOKENBERGU, zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU un “Pacientu tiesību komentāri” līdzautori, Tieslietu ministrijas juristi LINDU STRAZDIŅU – tiks meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Pacientu tiesību pamatjautājumus Latvijā regulē Pacientu tiesību likums. Viens no tajā ietvertajiem pamatprincipiem ir, ka “ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informēto piekrišanu”. Ko nozīmē “informētā piekrišana”? Kādos veidos tā iegūstama?
  • Vai vienmēr ir iespējams objektīvi noskaidrot pacienta gribu? Ko tādā gadījumā paredz tiesiskais regulējums, kas vienlaikus norāda, ka “veselības aprūpe pret pacienta gribu nav pieļaujama, ja likumā nav noteikts citādi”?
  • Likums nosaka, ka pacienta līdz 14 gadu vecumam ārstniecība ir pieļaujama, ja par to ir informēts viņa likumiskais pārstāvis un viņš ir devis savu piekrišanu. Bērnam parasti ir divi likumiskie pārstāvji – mamma un tētis. Kā rīkoties, ja vecākiem ir atšķirīgi viedokļi par ārstniecību?
  • Vai vecmāmiņai, kura Civillikuma izpratnē nav bērna likumiskais pārstāvis, pavadot bērnu ārstniecības iestādē, būs nepieciešama vecāku izdota pilnvara?
  • Vai nepilngadīgu bērnu ārstniecības iestādē var pārstāvēt mātes laulātais, kurš nav bērna tēvs un līdz ar to arī likumiskais pārstāvis?
  • Vai nenokārtotas pilnvaras dēļ bērnam ārstniecības iestādē var atteikt ārstniecības pakalpojumu sniegšanu?
  • Likums nosaka, ka pacienta piekrišana ārstniecībai ir nepieciešama jau no 14 gadu vecuma. Cik īstenībā pusaudzis ir tiesīgs lemt par savu ārstniecību, ņemot vērā, ka līdz 18 gadu vecumam bērns joprojām atrodas vecāku aizgādībā?
  • Pacientu tiesību likums paredz, ka “informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai gadījumos, kas noteikti šajā likumā”.  Vai tuvinieks drīkst apmeklēt ārstu kopā ar pacientu, ja vizītes laikā tiks izpausti sensitīvi dati? Vai var būt situācijas, kurās tas tiks liegts?
  • Viena no sarežģītākajām situācijām, kādās bieži nonāk tuvinieki ir, kad pacients ir nonācis smagā stāvoklī slimnīcā un nav spējīgs paust savu gribu un līdz ar to sniegt savu piekrišanu. Vai var izveidoties situācija, ka ārstniecības iestāde tuviniekiem neizpauž informāciju par pacientu?
  • Kam šādā situācijā ir tiesības saņemt informāciju un pieņemt lēmumu par pacienta ārstniecību?
  • Likums nosaka, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu [..] ir pacienta laulātajam vai, ja tāda nav, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem; pacienta vecākiem; pacienta brālim vai māsai utt. Kā ārstniecības iestādē praktiski var pārliecināties, vai tiešām persona ir tā, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus konkrētajā situācijā?
  • Kāda vieta šādās situācijās ir pacienta dzīvesbiedram, ja nav noslēgta laulība?
  • Vai šādas situācijas var mēģināt iepriekš atvieglot, izdodot pilnvaru? Cik detalizētai tai ir jābūt, – vai pilnvarā jācenšas norādīt visas iespējamās situācijas?
  • Kas ir nākotnes pilnvarojums? Vai tas ir piemērots šādu situāciju risināšanai?
  • Kā tiek noteikts, ka nākotnes pilnvara ir spēkā?
  • Pacientu tiesību likums paredz, ka gadījumā, ja pacients ir pilnvarojis citu personu, “pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu”. Dzīvē tas ne vienmēr ir iespējams. Kā ārstniecības iestāde var zināt, ka eksistē šāda pilnvara?

Aplūkojot LV portāla lasītāju iesūtītos jautājumus, kopā ar ekspertēm raidījuma noslēgumā tiks aplūkotas vairākas dzīves situācijas no tiesiskā aspekta: Kā rīkoties, ja bērns zobārstniecības kabinetā kategoriski atsakās labot zobus? Vai pacients, kurš nonācis slimnīcas uzņemšanas nodaļā, ir tiesīgs atteikties veikt Covid-19 testu? Kam ir tiesības pieņemt lēmumu par smagā stāvoklī esoša pacienta turpmāko ārstniecību – pacienta sievai vai meitai, uz kuras vārda pacients ir izdevis universālpilnvaru?

Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.

***

UZZIŅAI

Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.

Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”

Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU