Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības pamati Latvijas Republikā tika likti drīz pēc Latvijas neatkarības iegūšanas. Jau 1920. gada sākumā tika nodibināta Patentu valde. Tas liecina, ka mūsu valsts veidotājiem šī bija viena no prioritātēm.
Līdzko izveidojās valsts, tika likti pamati rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmai. Tā kā laikā no 1918. gada novembra līdz 1920. gada augustam norisinājās Neatkarības karš, Patentu valdi nodibināja nevis 1918. gadā, bet gan 1920. gadā. Tiesa, pēc vēsturiskajiem materiāliem, ir vairāki datumi, kurus varam uzskatīt par dibināšanas datumu, pieņemam, ka tas ir 5. februāris.
Latvija 1925. gadā pievienojās svarīgākajiem nolīgumiem rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā – Parīzes 1883. gada 20. marta konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kā arī Madrides 1891. gada 14. aprīļa nolīgumam par preču zīmju starptautisko reģistrēšanu un par nepareizu preču izcelšanās vietas apzīmējumu apkarošanu. To izdarījām tāpat kā visas citas ekonomiski attīstītās valstis. Pārejas laikā bija spēkā tā laika rūpniecības nolikums.
Pirms kara Latvijā ik gadu tika saņemti ap 350 patentu pieteikumu. Visvairāk izgudrojumu autoru bija no amatnieku un lauksaimnieku vidus. Vai tas liecina par samērā veiksmīgu rūpniecisko attīstību?
Tajā laikā patentēšanai pieteica gan dažādus nerealizētus projektus, gan jau gatavas, izstrādātas ierīces, iekārtas, dizainus u. c. Patentu valde izskatīja katru pieteikumu un lēma par tā tālāko virzību. Piemēram, izgudrotājs Jānis Prāts bija pirmais Latvijas patenta pieteicējs – 1920. gada 20. jūnijā viņš iesniedza pieteikumu, lai aizsargātu savu izgudrojumu “Linu galviņu atdalīšanas veids no stiebriem un tam nolūkam konstruētas mašīnas”. Pirmā preču zīmes aizsardzības apliecība “Rīga, 1901 – 10 gab.” tika izsniegta 1922. gada janvārī tabakas fabrikai “Maikapar”, kas ražoja cigaretes.
Līdz 1940. gada beigām kopumā tika piešķirti 2944 patenti un 9964 preču zīmes. Pieteikumu skaits, protams, bija daudz lielāks.
Par prioritāro nozari tika pasludināta lauksaimniecība, bet sekmīgi attīstījās arī citas nozares, īpaši rūpniecība, turklāt panākumi rūpniecībā ieguva arī starptautisku rezonansi. Latvijā tika ražotas un izgudrotas sarežģītas lauksaimniecības mašīnas. To apliecina arī patentu pieteikumi.
Kā atceras tā laika Patentu valdes direktors Jānis Purics, puse pieteikto patentu nāca no ārvalstniekiem, puse – no latviešiem. Izgudrojumu aizsardzībai Latvijā tika saņemti pieteikumi no dažādiem uzņēmumiem un ražotājiem, kuru vārdi joprojām ir plaši pazīstami: “Siemens & Halske”, “Knorr-Bremse”, “Fichtel & Sachs” u. c.
Patentu valdes misija ir nodrošināt rūpnieciskā īpašuma (patentu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju) tiesību aizsardzību un izpratni par rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības nozīmību. Kas vairāk raksturo ekonomikas attīstību – reģistrēto patentu vai preču zīmju skaits? Kāda ir Latvijas ekonomika no šāda skatpunkta: radoša, dinamiska vai iesīkstējusi?
Preču zīmes aizsargā preces un pakalpojumus – tas nozīmē, ka saistībā ar precēm un/vai pakalpojumiem, uz kuriem attiecas reģistrācija, neviena cita persona bez preču zīmes īpašnieka piekrišanas to izmantot nedrīkst. Preču zīmju pieteikumi savukārt atspoguļo, kāda veida preces ar attiecīgajām preču zīmēm Latvijā tiek ražotas un kāda veida pakalpojumi tiek sniegti. Patenti ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus jeb izgudrojumus. Tas savukārt parāda, cik valstī ir spēcīga rūpniecība, kā izsniegtos patentus pēc tam izmanto, kā tos komercializē.
Turklāt Eiropā nevar iegūt patentu aizsardzību datorprogrammām, ko savukārt var izdarīt ASV. Tas nozīmē, ka viss jaunuzņēmumu klasteris, kas darbojas IT sfērā Latvijā, patentu sistēmas statistikā neatspoguļojas.
Latvijas valsts izmēram un lielumam un rūpniecības attīstībai izsniegto patentu un reģistrēto preču zīmju skaits ir atbilstošs. Ja raugāmies uz Igauniju, mums ir nedaudz vairāk nekā šajā ziemeļvalstī un nedaudz mazāk nekā Lietuvā.
Pērn Latvijā piešķirti 87 izgudrojumu patenti, savukārt 2018. gadā – 110 patentu. Vai tas nozīmē: maza valsts, maz inovāciju? Ķīnā, kur dzīvo aptuveni 1,4 miljardi iedzīvotāju, nacionālajā līmenī ik gadu tiek pieteikti apmēram 1,3 miljoni patentu.
Iespējams, Ķīnā ar tik daudziem iedzīvotājiem 1,3 miljoni patentu nemaz nav tik daudz, turklāt arī reģistrācijas sistēma ir atšķirīga – viena izgudrojuma dažādas modifikācijas var aizsargāt ar dažādiem patentiem. Latvijā tas būtu ietverts vienā patentā.
Patenti ir saistīti ar ieguldījumiem zinātnē, inovācijās: cik ieguldām, tik arī daudz ir ko aizsargāt. Kāds ir tipiskākais patenta pieteikums? Patenti tiek pieteikti visdažādākajās jomās – fizikā, ķīmijā, mašīnbūvē. Ir arī ļoti dažādi individuālie izgudrojumi – sākot no kartupeļu mizojamās mašīnas līdz sudraba diegiem.
Latvija patentu pieteikumu skaita ziņā joprojām atrodas pa vidu starp mūsu kaimiņvalstīm. Piemēram, Igaunijā nacionālajā procedūrā pērn bija 32 patentu pieteikumu, bet Lietuvā – 123. Nacionālajos patentu pieteikumos izteikta kāpuma nav, bet patentu aizsardzību var iegūt arī Eiropā un to attiecināt uz Latviju.
2019. gadā saņemti 1662 pieteikumi Eiropas patentu apstiprināšanai un 17 pieteikumi Eiropas patentu attiecināšanai. Kopumā no Latvijas pērn tika iesniegts par 69,2% vairāk Eiropas patenta pieteikumu nekā 2018. gadā. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvija piedzīvoja straujāko kāpumu gada laikā, un to lielā mērā saistām ar patentmeklējumu projektu.
Kopumā Latvijā ir spēkā ap 10 000 patentu (496 Latvijas patenti, 8351 apstiprinātais Eiropas patents un 1230 attiecinātie Eiropas patenti), kas ir samērā daudz. Patentu skaits lielā mērā ir atkarīgs no rūpniecības apjoma valstī: kur ir daudz rūpnīcu, tur jāaizsargā daudzas inovācijas. Valstīs, kur ir daudz attīstītāka ražošana, kā, piemēram, Dānija vai Zviedrija, patentu pieteikumu skaits ir daudz lielāks.
Latvijā zinātni pārsvarā finansē valsts, tāpēc 50–60% patentu pieteikumu nāk no universitātēm un zinātniskajiem institūtiem, 20–25% piesaka uzņēmēji un 20–25%: individuālie izgudrotāji. Nereti dzirdams, ka universitāšu patenti netiek komercializēti. Cik procentu vispār tiek komercializēti?
Pirmskara Latvijā patentu pieteicēju vidū lielākoties bija amatnieki un lauksaimnieki, savukārt tagad lielākā daļa pieteicēju ir pētniecības institūti un universitāšu zinātnieki. Mūsdienās inovācijas un tehnoloģiju pārneses centri spēlē nozīmīgu lomu katras sabiedrības un valsts attīstībā un labklājībā, tāpēc ka tehnoloģiju pārneses centri ir vieni no virzītājspēkiem jaunai, zināšanās balstītai ekonomikai, kas iedrošina jaunāko zinātnes un tehnoloģiju sasniegumu izmantojumu un efektīvu to pārvaldību. Daudzās augstskolās jau vairākus gadus darbojas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrs, kas dažādu projektu un iniciatīvu ietvaros sadarbojas arī ar galveno nacionālo institūciju rūpnieciskā īpašuma (patentu, preču zīmju un dizainparaugu) aizsardzības jomā – Patentu valdi. Savukārt Patentu valdes nodarbojas ar pieteikumu izvērtēšanu un piešķiršanu. Informācijas par patentu komercializāciju mums nav.
Tas, ko darām no savas puses: cenšamies gan ar Latvijas universitātēm, gan ar citām institūcijām sadarboties tehnoloģiju pārneses jomā. Patentu valdei ir sadarbības projekts gan ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju, gan ar Lietuvu un Igauniju. Reizi gadā visi iesaistītie eksperti no universitātēm, no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tiekas ar Baltijas kolēģiem un pārrunā, kā, piemēram, novērtēt intelektuālo īpašumu, kuri tirgi labāk sadarbojas, kā sagatavot licencēšanas līgumu, – kopumā vairāk ejam apmācību ceļu.
Patentu valdei ir noslēgti astoņi sadarbības līgumi ar astoņām Latvijas augstskolām nolūkā palielināt augstskolu studentu un zinātniskā un akadēmiskā personāla izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un iespējām to izmantot studijās, zinātniskajā pētniecībā un izgudrojumu komercializācijā.
Pētījumā esat secinājuši, ka tikai 28% Latvijas uzņēmēju savas zināšanas rūpnieciskā īpašuma aizsardzībā vērtē kā labas vai vidējas, bet vairāk nekā 70% uzņēmēju tās vērtē kā nepilnīgas.
Tā ir mūsu funkcija – izglītot un apmācīt, esam pārstāvēti visās lielākajās izstādēs. Ik gadu rīkojam 65–70 sabiedrības informēšanas un apmācību pasākumus. Pērn, piemēram, šajos pasākumos piedalījās 8000 cilvēku.
Kad uzņēmējiem jautā, kas ir intelektuālais īpašums, viņi atbild, ka aptuveni saprot, kas tas ir. Bet pētījums, kuru pieminat, tika veikts kopā ar SKDS un bija samērā plašs. Galvenās lietas – kāpēc intelektuālais īpašums ir svarīgs, ko tas ļauj izdarīt vai kas draud, ja to pārkāpj, – uzņēmēji zina. Bet cilvēks ir piesardzīgs, un, kad viņam prasa, vai viņš šo lietu pārzina lieliski, seko atbilde: par intelektuālā īpašuma aizsardzību viņš zina daudz, bet ne visu.
Kāda vispār ir patentu sistēmas loma mūsdienu ekonomikā, kurā tik strauji attīstās tehnoloģijas un ir daudz inovāciju?
Par patentu pieteikšanu ir interese. Ir atsevišķas institūcijas, piemēram, Organiskās sintēzes institūts, kas to aktīvi izmanto. Šī iestāde piesaka daudz patentu un vienmēr piedalās Patentu valdes rīkotajos pasākumos.
Patentu sistēmas būtiskākā loma: tā ļauj atklāt pieteikto izgudrojumu tehnisko informāciju, savukārt pretī patenta pieteicējs saņem ekskluzīvas tiesības uz izgudrojuma izmantošanu. Patenta īpašnieks vienīgais iegūst tiesības to izmantot līdz 20 gadiem, ja tas tiek uzturēts spēkā. Izgudrotājs iesniedz detalizētu un precīzu rakstisku izgudrojuma aprakstu. Tas nozīmē, ka jebkurā laikā cits komersants var izmantot jau izgudroto, radot jaunu izgudrojumu. Atklātība – tieši tā ir ļoti svarīga, un to nodrošina patentu pieteikšana. Ja nebūtu šādas sistēmas, katrs, iespējams, turētu savu izgudrojumu slepenībā, nevienam neko neatklātu un tehniskais progress virzītos uz priekšu daudz ilgāk.
Protams, daudzu izgudrojumu izpēte ietver lielu finansiālo ieguldījumu. Tiesa, katru gadu patents ir jāatjauno, jāpagarina. Līdz ar to, ja tehnoloģija nav interesanta vai patenta īpašnieks negūst no tās komerciālu labumu, jau otrajā, trešajā vai ceturtajā gadā viņš var atteikties to pagarināt. Tad visa informācija ir pieejama, tā vairs nav aizsargājama un katrs to var izmantot savas ražošanas vai izgudrojumu procesā.
Ja paraugāmies atpakaļ vēsturē, tad pirmie patentu aizsardzības likumi tapa attiecībā uz Venēcijas vitrāžu meistariem: lai viņi atklātu sava amata noslēpumus, to, kā vitrāžas tika liktas un izgudrotas, izgudrojuma ekskluzivitātei tika piešķirts patents uz noteiktu gadu skaitu.
Kā patentu valde var veicināt inovācijas rūpniecībā? Cik zinu, īstenojat patentmeklējumu pilotprojektu.
Šis ir ļoti veiksmīgs projekts, kas turpinās arī patlaban. Kopš 2016. gada beigām nacionālo patentu pieteicējiem tiek nodrošināta iespēja saņemt starptautiski atzītu Eiropas Patentu iestādes (EPI) eksperta atzinumu, nemaksājot patentmeklējuma maksu. EPI eksperti sniedz atzinumu, vai pieteiktais izgudrojums ir jauns, rūpnieciski izmantojams un vai tas ir atbilstošs izgudrojuma līmenim.
2017. gadā šo projektu izmantoja 19% visu nacionālo patentu pieteicēju, savukārt pērn jau 40%. Interese pieaug. Vairāk nekā 60% to, kas piedalījās projektā, ar saviem patentiem startē starptautiskā līmenī, iesniedzot Eiropas patentu vai arī izmantojot PCT (starptautiskā pieteikuma) procedūru. Tas nozīmē, ka viņi pārliecinās: tas ir kaut kas jauns, neviens pasaulē neko tādu nav izgudrojis.
Kopš šī gada 1. janvāra ir noteikts: ja patentmeklējuma atzinums ir pozitīvs un tā izgudrotājs vēlas patentu aizsargāt vai nu Eiropā, vai pasaulē, apmaksājam pirmo soli arī starptautiski. Ja izgudrotājs vēlas izgudrojumu patentēt Eiropā, apmaksājam ekspertīzi Eiropas Patentu iestādē, kas ir 1635 eiro, bet, ja pasaulē, – sedzam pieteikuma maksu Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijai, kas ir 1169 eiro apmērā.
Patentu sistēmā ļoti būtisks ir pirmais gads. Ja vēlas iegūt izgudrojuma starptautisku aizsardzību, tad tas ir jāizdara pirmajā gadā. Ja to nokavē, izgudrojums tiks aizsargāts tikai Latvijas tirgū, bet jebkurš uzņēmums Igaunijā vai Lietuvā varēs ar to iepazīties mūsu datubāzē un ražot tieši to pašu.
Preču zīme var būt gan hologramma, gan skaņu zīme, tā var būt iekļauta videorullītī: arī filmu kompānijas “Metro-Goldwyn-Mayer” lauvas rēciens ir firmas zīme. Pērn Latvijā reģistrācijai pieteica 2945 preču zīmes, no tām 40% – Latvijas izcelsmes. Ko tieši piesaka un reģistrē, kādas nozares pārstāvētas visvairāk?
Preču zīmju reģistrācijā ir pārstāvēts ļoti plašs nozaru loks. Pakalpojumu preču zīmes visvairāk reģistrē reklāmas, darījumu veikšanas, izklaides, sporta un kultūras pasākumu jomā. Savukārt preču jomā tiek reģistrēti audiovizuālie materiāli, apģērbi, apavi, augu izcelsmes pārtikas produkti, ķermeņa un skaistumkopšanas līdzekļi, kā arī dažādi tīrīšanas līdzekļi.
Preču zīmju aizsardzība ir ļoti plaša un dažāda. Šogad 6. martā stājās spēkā jaunais Preču zīmju likums. Tas nosaka, kas ir sertifikācijas zīme, un īpašos noteikumus, kuri uz to attiecas. Preču zīmei nav vairs jābūt attēlotai grafiski, kas nozīmē, ka daudz vieglāk preču zīmi būs atspoguļot hologrammās. Ir iespēja apvienot mūziku un skaņu vienā preču zīmē, nevis kā tagad, kad kustība jāatspoguļo ar skaņām, bet mūzika – ar notīm.
Ik pa laikam gadās strīdi par preču zīmju izmantošanu, kas tiek risināti tiesā.
Bieži vien cīņa notiek starp tā saukto “vecāko preču zīmi” un “jaunāko”. Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ik gadu izskata apmēram 90 lietu. Strīdi notiek, un tie tiek risināti.
Ja preču zīmi reģistrē un tā būs spēkā visās 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ir ļoti jādomā par izvēlēto valodu. Ja reģistrē nosaukumu ar sauli, pēkšņi kādā valodā šis vārds var nozīmēt maizi. Tad ir liela iespēja, ka citu maizes preču zīmju īpašnieki no tām valstīm apstrīdēs šo preču zīmi. Piesakot preču zīmes aizsardzību Eiropas vai starptautiskā mērogā, ir jāveic izpēte un jāizstrādā skaidra preču zīmes izmantošanas stratēģija.
Lielu kaitējumu preču zīmēm un patentiem nodara viltojumi. Arī Patentu valdes pētījumā uzņēmēji ir norādījuši, ka 10% uzņēmumu saskārušies ar ļaunprātīgu savas produkcijas kopēšanu.
Latvijas tirgū pret viltojumiem cīnās policija, bet, ja tie ievesti no trešajām valstīm, – muita. Patentu valdei jāizglīto visas iesaistītās puses – tiesneši un muitas un policijas darbinieki.
Šogad jau piekto gadu pēc kārtas Patentu valde sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi un Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi plāno īstenot apmācības muitas un policijas darbiniekiem, tādējādi nodrošinot iespēju Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem pārņemt labāko Eiropas un pasaules praksi cīņai ar viltojumiem un pirātismu.
Strādājam arī pie tā, lai tuvākajā laikā būtu pieejama tīmekļvietne, kurā būtu dažādi padomi, kas skar intelektuālā īpašuma aizsardzību.
Lai cīnītos pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, 2018. gada sākumā tika izveidota darba grupa, kurā ir iesaistīti prokurori, tiesneši, muitnieki, policisti u. c. Šajā grupā vairāk skatāmies uz to, kas vajadzīgs praktiskās koordinācijas un praktiskās sadarbības līmenī, piemēram, kā krimināllietās aprēķināt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma kaitējumu, cik liela ir oriģinālās preces un cik liela – viltojuma vērtība.
Šī gada otrajā pusē izveidosim mājaslapas sadaļu par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kurā norādīsim, kā izvairīties no pārkāpumiem, sniegsim padomus, kā atšķirt viltojumu no oriģināla, būs iespēja arī ziņot par pārkāpumiem.
Rīkojam arī ikgadējās kampaņas pret viltojumiem, kurās sasniedzam 600 000–700 000 cilvēku lielu mērķauditoriju.
21. maijā rīkojat konferenci “Intelektuālais īpašums – vīzija bez ilūzijām”. Šķiet, vēstījums ir tāds, ka nākotne nebūt nav vienkārša.
Konferences tēmas būs plašas. Pirmais jautājumu bloks: kāpēc intelektuālais īpašums ir svarīgs, un ko tas dod ekonomikas izaugsmei. Otrais: vai īpašumu mainīs jaunākās tehnoloģijas – kvantu datori, piektā industriālā revolūcija. Trešais: kāpēc intelektuālā īpašuma zināšanas ir svarīgas tieši jauniešiem.
Kādu redzat Patentu valdes darbu tuvākajā desmitgadē? Kādi ir izaicinājumi intelektuālā īpašumā jomā?
Tuvākās desmitgades darbi jau ir skaidri. Viens ir e-pakalpojumu attīstība. Pilnībā ir pieejama Latvijā pieteikto patentu datubāze. Līdz jūnijam klientiem būs pieejami jauni astoņi e-pakalpojumi patentu kontekstā, kas noslēgs visu pakalpojumu ieviešanu digitālajā vidē.
Vēl priekšā ir vēsturisko lietu digitalizācija, pieteikumu e-sadaļas attīstība, lai varētu labāk izsekot līdzi, kādā izskatīšanas stadijā ir patenta vai preču zīmes pieteikums.
Kā iestāde 2018. gadā ieguvām ISO 9001:2015 standartu, kas apstiprina visu pakalpojumu kvalitāti. Svarīgi ir arī turpmāk nodrošināt iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti augstā līmenī.
Trešais, kas ir īpaši svarīgi šajā straujajā intelektuālā īpašuma attīstības laikā: sabiedrības informēšana un tuvība klientiem, lai esam vieta, kur intelektuālā īpašuma pieteicējiem vērsties pēc padoma.
