Ārkārtas situāciju pārdzīvot ar devīzi “Pirms griez, septiņreiz nomēri!”

Lai cik lakonisks būtu valsts krīzes apstākļos pieņemtais tiesiskais regulējums, praksē tas raisa daudz jautājumu. Kā īstenot bērnu un vecāku saskarsmes tiesības, un vai bērnus var nodot pieskatīšanā vecvecākiem? Secinājums ir viens – ārkārtas situācija neturpināsies mūžīgi, līdz ar to ikvienam ir jārīkojas atbildīgi un jābalstās uz veselo saprātu.

Ārkārtas stāvoklis neaizliedz īstenot bērnu un vecāku saskarsmes tiesības

Situācijā, kurā vecāki dzīvo šķirti, bet abi īsteno bērna aizgādību, ārkārtas stāvoklis nav pamats saskarsmes ierobežošanai. Tiesas nolēmumu izpilde nav atcelta, taču, īstenojot saskarsmi, vecākiem jārīkojas saskaņā ar veselo saprātu. Ir nopietni jāizvērtē, kādus riskus var radīt kontaktēšanās. Vecākiem jārod optimāls risinājums, lai novērstu inficēšanās risku.

Patlaban Ministru kabineta rīkojums noteic: vecāks un viņa bērni, kuri nedzīvo vienā mājsaimniecībā, ir tiesīgi neievērot noteikto divu metru distanci publiskās vietās. Taču privātās telpās, piemēram, otra vecāka mājoklī, kurā dzīvo arī citas personas, saskarsmes tiesību izmantošana netiek regulēta. Protams, otram vecākam klātienes saskarsme ir pieļaujama, taču tā īstenojama bez trešo personu klātbūtnes. Šādā gadījumā vēlams tikties bērna pastāvīgajā dzīvesvietā vai pavadīt laiku kopā ārpus telpām. Ja ir aizdomas par iespējamu saslimšanas risku, tad klātbūtni ērti aizstāt ar telefonisku saziņu vai videozvanu.

Nav vēlams bērnus nodot pieskatīšanai vecvecākiem vai paziņām

Rīkojums noteic, ka publiskās telpās fiziskās distancēšanās aizliegums attiecas uz visiem ģimenes locekļiem un personām, kas ikdienā nedzīvo vienā mājvietā. Aizliegti arī jebkāda veida privātie pasākumi. Taču vecvecāku dzīvesvieta nav publiska telpa un bērna pieskatīšana nav privāts pasākums, tādēļ tā nav ierobežota ar likumu. Tas pats attiecas arī uz bērnu nodošanu pieskatīšanai paziņām. Gadījumos, kad tiesību akti nav konsekventi, primāri jāizsver neatbildīgas rīcības sekas un jāizvairās no tām.

Objektīvi izvērtējot iespējamos riskus, bērnu nodošana pieskatīšanai vecvecākiem vai paziņām būtu pieļaujama tikai uz pastāvīgu laiku. Respektīvi, līdz ārkārtas stāvokļa atcelšanai. Nevajadzētu katru dienu vest bērnus pie pieskatītājiem un vakarā atpakaļ. Turklāt bērna nodošana citas personas aprūpē paredz ierobežotus vecāku klātienes apmeklējumus, kas var radīt bērnam stresu. Ja vecāki kādu iemeslu dēļ nevar īstenot bērnu pieskatīšanu paši, tad atgādinām, ka rīkojums paredzējis nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu dežūrgrupu darbību.

Ārkārtas stāvoklis līdz šim mūsu dienas ritmā radījis ievērojamas pārmaiņas un neērtības, visiem gribas dzīvot kā iepriekš. Latviešu sakāmvārds vēsta: “Pirms griez, septiņreiz nomēri!” Tāpat arī jāpieņem lēmumi par jautājumiem, kas saistīti ar bērniem, – balstoties uz veselo saprātu, rūpīgi izsverot visus aspektus un izvairoties no neatbildīgas rīcības.

^{Šī publikācija atspoguļo autora viedokli. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.}