VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. jūlijā, 2018
Lasīšanai: 20 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Finanses
12
12

Pārvarot finanšu sektora reputācijas krīzi, būsim veselīgāki un stiprāki

LV portālam: DANA REIZNIECE-OZOLA, finanšu ministre

D. Reizniece-Ozola: “Budžeta labie rādītāji kombinācijā ar uzdevumu pārskatīt iekšējos resursus ļauj plānot, ka būs iespēja finansēt svarīgas lietas nākamā gada budžetā.”

FOTO: Ints Kalniņš, LETA

Finanšu ministre DANA REIZNIECE-OZOLA cer, ka nākamā gada budžeta projektu izdosies veltīt attīstībai – augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienlaikus esot jāievēro fiskālā disciplīna, lai dažu gadu laikā nonāktu pie sabalansēta budžeta un varētu sākt atdot parādus. Līdz Saeimas vēlēšanām rudenī viņa vēl grib paspēt sakārtot regulējumu ātro kredītu jomā.

īsumā
  • Ar nodokļu reformu ir izdarītas svarīgas lietas – padarīti taisnīgāki darbaspēka nodokļi, ieviešot progresivitāti, nodokļu slogs ir samazināts, pārceļot to uz kapitālu un patēriņu.
  • Ceram, ka izdosies turēt solījumu, ka būs nodokļu stabilitāte un nekādus grozījumus neveiksim trīs gadus.
  • Visu nevar atrisināt ar nodokļu sistēmu, tāpēc ir arī sociālā atbalsta sistēma.
  • Viens no iemesliem, kāpēc EK ir tik atturīga, ir tas, ka vecās ES dalībvalstis ir nobijušās – ja tādās valstīs kā Latvija tiks izskaustas PVN karuseļshēmas, tās varētu pārcelties uz šīm valstīm.

Finanšu ministres amatu ieņemat kopš 2016. gada februāra vidus. Kas jūsu vērtējumā ir būtiskākais, ko šajā laikā izdevies paveikt?

Ar nodokļu reformu ir izdarītas svarīgas lietas – padarīti taisnīgāki darbaspēka nodokļi, ieviešot progresivitāti, nodokļu slogs ir samazināts, pārceļot to uz kapitālu un patēriņu, kas konkurētspējīgākai nodokļu sistēmai ir bijis svarīgi.

Otra lieta – uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) reforma, kas stājās spēkā 1. jūlijā, kur atsakāmies no avansa maksājumiem, īpaši, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu vieglāk plānot savu naudas plūsmu. Visa sistēma ir vērsta uz to, lai veicinātu investīcijas, padarītu arī uzņēmumus stabilākus un uzlabotu to bilanci, kļūstot pievilcīgākiem investoriem, bankām un citiem finansējuma nodrošinātājiem.

Pārējie darbi ir gan ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi, gan mikrouzņēmuma režīma sakārtošana, lielāks sociālais nodrošinājums tiem, kas ļoti maz maksājuši vai vispār nav maksājuši, piemēram, pašnodarbinātajiem tika noteikta vismaz 5% minimālā sociālā iemaksa. Un, protams, aizmetņi veselības apdrošināšanas sistēmai, kur daudz gan vēl jādara, bet vismaz 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības finansēšanai.

Tas ir viens bloks, otrs – budžeta veidošana. Kad domājam, kā motivēt cilvēkus maksāt nodokļus, viens būtisks faktors ir tas, vai cilvēks savu eiro ir gatavs uzticēt valstij, uzticība valdībai kopumā un pārliecība par to, ka nauda tiek gudri sadalīta. Tāpēc ir svarīgi, ka nodokļu maksātājiem ir informācija, kur tiek tērēti valsts budžeta līdzekļi. Īstenojam plašu kampaņu, skaidrojot sabiedrībai, kur aiziet nodokļu maksātāju nauda.

Šogad jau trešo gadu pēc kārtas pārskatām budžeta izdevumus, pašreizējos tēriņus. Katru gadu ir izdevies šādā veidā ietaupīt 80 miljonus eiro, kurus pārdalīt jauniem pasākumiem. Tie ir būtiski līdzekļi. Var redzēt, ka no iekšējiem resursiem var izdarīt lielas lietas, gudrāk izmantojot līdzekļus, – nav vienmēr jāpaceļ nodokļi. Šogad turpinām pārskatīt budžeta izdevumus, pamatā esam izvēlējušies divas jomas – nekustamā īpašuma apsaimniekošana valsts pārvaldē un IT projektu jeb e-pārvaldes vērtēšana.

Biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga intervijā LV portālam teica, ka ziedojumu sistēma nodokļu reformas rezultātā ir atmesta par gadiem desmit atpakaļ, jo 0% likme reinvestētai peļņai nav motivējoša uzņēmumiem. Īpaši tas skāris “Iespējamo misiju”. Izglītības ministrs medijos ir izteicies, ka šis jautājums ir jāatrisina jau šovasar. Vai būs kādi risinājumi?

Neredzam, ka nodokļu reformā būtu jāveic būtiski labojumi. Ceram, ka izdosies turēt solījumu, ka būs nodokļu stabilitāte un nekādus grozījumus neveiksim trīs gadus.

Par ziedojumiem – tad, kad ir liela reforma, daudzi mēģina izmantot to, lai attaisnotu savas darbības vai bezdarbību, kas īstenībā nav saistīta ar reformu. Kad lēmām, kādam ir jābūt atbalstam ziedojumiem, sākotnējā versija bija daudz stingrāka. Tas, kas galarezultātā tika piedāvāts, bija kompromiss ar nevalstiskajām organizācijām, kas tajā brīdī cēla trauksmes zvanus, ka ziedojumi varētu mazināties, ja tiek īstenota nodokļu reforma.

Patlaban pastāv ļoti plašas ziedojumu iespējas, pat lielākas nekā agrāk – ir trīs dažādi ziedojuma varianti. Var ziedot no peļņas, no uzņēmuma ienākuma nodokļa, ja sadala peļņu, un trešais – var ziedot arī tad, ja nav peļņas, – 2% apmērā no iepriekšējā pārskata periodā veiktajām sociālajām iemaksām. Arī atbalsta apjoms ir pietiekami liels. Varbūt šajā pārmaiņu brīdī ir piesardzība no uzņēmumu puses, jo ne visi spēj skaidri novērtēt, kāds būs nodokļu reformas efekts. Piemēram, pie jaunās sistēmas esi atbrīvots no UIN maksas, ja ieguldi attīstībā. Bet, ja uzņēmumam ir izmaksas, kas nav tieši saistītas ar attīstību, dažāda veida reprezentācijas pasākumi lielā apmērā vai citi saimnieciskajai darbībai neraksturīgi izdevumi, – par to ir jāmaksā nodoklis.

Ja ir zemas algas, viens no vecākiem nestrādā un ir vairāk nekā divi bērni, ģimene nevar izmantot tos atvieglojumus, ko paredz nodokļu reforma. Kā plānots turpināt nodokļu samazināšanu zemu ienākumu saņēmējiem?

Jau ir būtiski samazināts nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem. Viens ir neapliekamais minimums, kas pakāpeniski tiek palielināts līdz 250 eiro trīs gadu periodā, par apgādībā esošu personu arī līdz 250 eiro, pensionāriem – 300 eiro. Otrs ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme: ja mazāka alga, tad jāmaksā nevis 23%, bet 20% IIN.

Jāsaprot, ka visu nevar atrisināt ar nodokļu sistēmu, tāpēc ir arī sociālā atbalsta sistēma. Labumu kopums ir jāskatās kopā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar nodokļu reformu pieņēmām lēmumu par lielākiem ģimenes valsts pabalstiem. Ģimene ar trīs bērniem saņem 100 eiro piemaksu. Pensionāriem, kuriem ir mazās pensijas, ja neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 300 eiro, bet vidējā pensija būs mazāka, viņi arī nevarēs izmantot nodokļu atvieglojumu kopumu. Ir jābūt mērķētam maksājumam vai pabalstam, īpaši mazo pensiju saņēmējiem, tāpēc šī gada budžetā vienojāmies, ka tiem, kuriem ir mazas pensijas un kuri ir pensionējušies līdz 1996. gadam, piemaksa par darba stāžu ir nevis eiro, bet 1,50 eiro.

Ko līdz Saeimas vēlēšanām oktobrī vēlaties vēl paspēt izdarīt?

Ir jāsagatavo nākamā gada budžeta projekts, kuru, ceru, izdosies veltīt attīstībai. Proti, esam daudz labu lietu izdarījuši iepriekšējos gados, tagad ir kārta augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienlaikus ir jāievēro fiskālā disciplīna, lai dažu gadu laikā nonāktu pie sabalansēta budžeta, lai varētu sākt atdot parādus.

Tas, ko vēl gribu paspēt, ir regulējums ātro kredītu jomā. Kad 2016. gada sākumā biju ekonomikas ministre, jau diezgan daudz izdarījām – ierobežojām nokavējuma soda procentus un procentu likmes, paredzot, ka visa veida maksājumi nevar būt lielāki par pašu aizdevumu, ierobežojām aizdevumu laiku stundu ziņā. Tad bija arī zināmi uzlabojumi, bet tagad redzam, ka slimība nav izārstēta un iet plašumā. Īpaši ar distances jeb ātrajiem kredītiem, kas tiek aizdoti ar nosacījumu, ka kredīts ir jāatdod vienā maksājumā. 44% no aizņēmumiem, kas ir jāatdod ar vienu maksājuma reizi, tiek pagarināti trīs un vairāk reižu. Tas nozīmē, ka biznesa modelis ir būvēts tā: es tev aizdodu, zinot, ka nevarēsi atdot, pagarini vairākas reizes un tik maksā procentus un nokavējuma soda naudas.

Svarīga ir kredītspējas vērtēšana. Patlaban kredīti tiek izsniegti diezgan bezatbildīgi, nevērtējot, vai varēs tos atdot. Cilvēki nonāk parādu jūgā, un 40% cilvēku atzīst, ka aizņemas ātro jeb distances kredītu, lai atdotu iepriekšējos parādus. Tas ir apburtais loks.

Tad vēl ir situācijas, kuras min uzņēmēji, īpaši reģionos, – darbinieki nāk un lūdz, lai tiek maksāta aplokšņu alga, jo negrib uzrādīt legālos ienākumus, jo ir uzkrājušies parādi. Kopumā tiek traumēta visa sabiedrība. Labākajā gadījumā cilvēks ir spiests aizbraukt no valsts, lai varētu atdot parādus. Sliktākajā gadījumā esam dzirdējuši traģiskus stāstus, pie kā tas var novest.

Būs noslēdzies money val (Eiropas Savienības (ES) naudas atmazgāšanas novēršanas politikas izvērtēšanas ekspertu grupa – red.) process. Spēka un uzraugošajām institūcijām ir jāspēj uzlabot sadarbību, lai mēs kā valsts spētu gan ieraudzīt, gan izmeklēt, gan novest līdz notiesājošam spriedumam finanšu noziegumus. Tas ir tas, kur mums gada laikā būs jāparāda būtisks progress.

Tikmēr nerezidentu biznesā ir labi rezultāti – bankas ir atteikušās no čaulas kompānijām, ir būtiski samazinājies augsta riska klientu īpatsvars. Visas bankas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) ir iesniegušas biznesa plānus, kurus vērtēs līdz rudenim. Ceru, ka bankas lielā mērā spēs biznesu pārorientēt uz iekšējo tautsaimniecību, – kamēr ir viegla nauda, liela peļņa un maz darba, tikmēr ir maza motivācija piedāvāt sarežģītākus produktus un, piemēram, finansēt vietējos uzņēmumus, kur vienmēr ir zināmi riska elementi.

Kāds varētu būt pieejamais finansējums jaunām prioritātēm 2019. gadā? Latvijas Stabilitātes programmā 2018.–2021. gadam fiskālā telpa aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm fiskālā telpa 2019. gadā ir plānota mīnus 45,2 miljoni eiro, 2020. gadā mīnus 37,8 miljoni eiro, bet pozitīva tā būs 2021. gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Ir jāgaida aktualizētie makroekonomikas izaugsmes rādītāji, jo nākamā gada budžeta izstrādē ņemsim par pamatu augusta datus. Kad Eiropas Komisijai (EK) iesniedza Stabilitātes programmu, iesniedza pašreizējo bildi pie nemainīgas politikas. Kāpēc tajā brīdī veidojās mīnuss? Mēs, gribot būt fiskāli atbildīgi, atjaunojām līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un fiskālā nodrošinājuma rezervi, kas, apstiprinot budžetu, nebija ieplānots. Pēc būtības tas ir grāmatvedisks mīnuss.

Pirmajā ceturksnī izaugsme ir bijusi ļoti laba – 5%, augstākā Eiropas Savienībā. Nodokļu ieņēmumi arī ir labi, neskatoties uz tik lielām nodokļu izmaiņām un to samazinājumiem. Budžets pildās labi, šogad ir vēsturiski augstākais nodokļu ieņēmumu pieaugums – par 9,2%, kas ir apmēram 290 miljoni eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Aug gan ekonomika, gan arī veiksmīgāk cīnāmies ar ēnu ekonomiku.

Budžeta labie rādītāji kombinācijā ar uzdevumu pārskatīt iekšējos resursus ļauj plānot, ka būs iespēja finansēt svarīgas lietas nākamā gada budžetā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis, taujāts par darbiem, kas ir jāpaspēj līdz vēlēšanām, LV portālam teica, ka jāstabilizē finanšu sektora kontrole un jāizmaina plūsmas bankās no nerezidentiem austrumu pusē. Marta vidū teicāt, ka ļoti īsā laikā ir būtiski jāsamazina ne tikai čaulas kompāniju apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā: “5% – tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk.” Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās gada sākumā bija 36,57%, nerezidentu noguldījumu īpatsvars ap 40%.

Čaulu kompāniju īpatsvars tagad ir samazinājies līdz 0,5%. Vēl ir laiks, lai bankas pilnībā no tām atteiktos. NVS valstu noguldījumi ir sasnieguši 6%, kas ir tuvu mērķim – 5%.

5% esam noteikuši kā mērķi, skatoties, kāds īpatsvars ir kaimiņvalstīs, un tas ir apjoms, pie kura bankas, FKTK, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests un spēka struktūras spēs uzraudzīt riskus un tikt ar tiem galā.

Jūlija sākumā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija paziņoja, ka Latvijai jāveic stingras darbības, lai atjaunotu valsts finanšu sistēmas reputāciju.

Starptautiskajos medijos, kas raksta par finansēm, Latvijas vārds virsrakstos ir dramatisks – atjaunot reputāciju prasīs laiku. Bet spējām jau iepriekš demonstrēt, ka no sarežģītām situācijām iznākam stiprāki. Esmu pārliecināta, ka arī no finanšu sektora reputācijas krīzes daudz ko būsim mācījušies un, jomu sakārtojot, būsim veselīgāki, stiprāki un labs piemērs citiem. Šādas problēmas nav jau tikai Latvijai, neesam vienīgā valsts, kas ES apkalpo riskantus klientus. SVF runā, ka kopumā Eiropā ir jāveido sistēmiski risinājumi, kā, piemēram, rīkoties ar bankām, par kurām Eiropas Centrālā banka ir pieņēmusi lēmumu apturēt to darbību naudas atmazgāšanas dēļ. Nav vienota, skaidra risinājuma.

Izdienas pensijas reforma plānos ir jau 20 gadus. Tās ir daudz lielākas nekā vecuma pensijas, tiesības doties izdienas pensijā ir no 38 līdz 55 gadu vecumam. Valsts kontrole norādījusi, ka izdienas pensijas neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai. Īstenībā izdienas pensijas ir fikcija, jo šie cilvēki (7 no 10) turpina strādāt citur. Kad šo sistēmu varētu sakārtot?

Par izdienas pensijām ir atbildīga Labklājības ministrija (LM). Protams, vēlēšanu gadā nav bijusi liela vēlme pieķerties šim jautājumam.

Izdienas pensiju sistēma ir veco laiku palieka, kas ir papildu piemaksa par grūtāku, sarežģītāku un bīstamāku darbu. Situācijā, kad Latvijā trūkst darbinieku, nav pareizi motivēt cilvēku vēl spēka gados saņemt izdienas pensiju, kas ir pietiekami motivējoša. Ja izdienas pensiju sistēmu saglabājam, tad, no vienas puses, tai ir jābūt kā kompensējošam mehānismam par sarežģītāku un grūtāku darbu, bet, no otras, – motivēt ilgāk darīt šo darbu.

Nesagaidot kādus risinājumus no LM, no Saeimas Analītiskā dienesta, kas šo jautājumu pētīs līdz rudenim, esam izstrādājuši savu piedāvājumu, kas attiektos uz Finanšu un muitas policijas riskantāko grupu darbiniekiem. Tas paredz maksāt izdienas pensijas nevis pašreizējā kārtībā, bet kā iemaksas uzkrājošajā pensiju 3. līmenī – jo ilgāk strādā, jo ilgāks ir uzkrājums. Tas motivē palikt, darīt darbu, ko dara, un veidot uzkrājumu nākotnei. Tas ir mūsu redzējums, kas šķiet daudz loģiskāks nekā tagadējā sistēma.

Jūlija sākumā tika solīts izsludināt konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu. Kad iestādei būs jauns vadītājs?

Konkurss varētu tikt izsludināts jūlija otrajā pusē, ir mainīta personāla atlases kompānija, jāpārskata konkursa kritēriji. Plānojam noteikt garu potenciālo kandidātu pietiekšanās termiņu, lai gala lēmumu pieņemtu jaunā valdība. Ja tas būs īsu brīdi pirms vēlēšanām, tas atkal varētu izraisīt lielu ažiotāžu un pārāk lielu spiedienu uz potenciālo vadītāju.

Eiropas Komisija ir iebildusi pret reversā PVN iekasēšanas kārtību sadzīves elektronikai. Šī norma Latvijā ir no šā gada 1. janvāra. Latvijā daudzās nozarēs tiek piemērota reversā PVN kārtība. Vai tā ir attaisnojusies? Kāpēc EK iebilst pret šādu nodokļa kārtību, kura palīdz novērst krāpniecību?

Ir noteiktas jomas, kurās reverso PVN var ieviest bez saskaņojuma ar EK, bet ir tādas, kur tas ir jāsaskaņo. Jomās, kurās reverso PVN ieviesām šogad, – sadzīves elektronika, būvmateriālu pakalpojumu paplašināšana, metāla izstrādājumi – ir jāsaskaņo ar EK. Jāsaka, EK nav bijusi pārāk konstruktīva lēmumu pieņemšanā. Pirmkārt, nekonsekvence, jo spējam demonstrēt, ka tādā veidā novēršam PVN karuseļshēmas un palielinām ieņēmumus, samazinām nepamatotas apmaksas gadījumu apjomu. Tas ir gana labs arguments, lai pierādītu, ka uz laiku šāds risinājums ir vajadzīgs. Loģiski, tas ir īstermiņa risinājums, lai apkarotu karuseļshēmas. Bet, ja tās strādā, tad tām būtu jāļauj darboties. EK esam iedevuši arī pētījumus, kas parāda, ka šajās jomās ir PVN shēmas un reversais PVN dod rezultātus.

Viens no iemesliem, kāpēc EK ir tik atturīga, ir tas, ka vecās ES dalībvalstis ir nobijušās – ja tādās valstīs kā Latvija tiks izskaustas karuseļshēmas, tās varētu pārcelties uz šīm valstīm. Tas, manuprāt, nav pārāk godīgs arguments.

Martā izskanēja ziņa, ka finanšu ministre dosies uz Briseli un lūgs EK pārrakstīt ziņojumu par Latviju vai vismaz ņemt vērā Finanšu ministrijas piezīmes nākotnē. Vai pārrunājāt ar EK ziņojumu? Un kāda tam vispār nozīme – EK viedoklim par to, kādus lēmumus pieņem Latvija?

Ar EK atjaunojām diskusijas, bija sarunas par ziņojuma saturu. Tas bija ļoti vērtīgi. Ziņojums jau bija gatavs, un EK nebija vairs iespēju veikt būtiskus labojumus, taču tas bija ļoti svarīgi, lai saprastu, ka par problēmām, faktu neprecizitātēm, kuru šajā materiālā bija diezgan daudz, ir jārunā ātrāk, savas intereses ir jāaizstāv aktīvāk un profesionālāk. Otrs – arī EK nākamajā reizē būs daudz uzmanīgāka un precīzāka, jo labi saprata, ka ir jāstrādā pie kvalitatīvas argumentācijas.

EK kopumā ir jābūt ļoti konsekventai, tostarp arī savu rekomendāciju izteikšanā, lai nodrošinātu uzticību ES. Ja redzi, ka ir dažādi spēles noteikumi, piemēram, fiskālās disciplīnas ievērošanā vai rekomendāciju ieviešanā vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm, tas neveicina piederības sajūtu.

Eirozonas valstu finanšu ministri jūnijā vienojās noslēgt 8 gadus ilgušās Grieķijas glābšanas programmas, pagarināt aizdevumu atmaksas laiku, piešķirt 15 miljardus eiro, lai atvieglotu glābšanas programmas izbeigšanu. Grieķija kopš 2010. gada ir saņēmusi gandrīz 274 miljardu eiro finanšu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem. Kāpēc ES finanšu ministru personā atbalsta Grieķiju, bet Latvijai savs vezums jāizvelk pašai?

Grieķijas programma Latvijai gan neko nemaksā – tajā nepiedalījāmies. Taču ES ir kā liela ģimene – ja uzņemies kādas saistības, ir jānes atbildība. Ja Eiropa ir ļāvusi Grieķijai neīstenot reformas, neizdarīt savus mājasdarbus, palaist vaļīgāk finanšu sektoru un nav laikus reaģējusi, tad loģiski: kad ir kritiska situācija, pienākums ir atrast risinājumus, kā palīdzēt. Bet ir jābūt konsekvencei, visiem vienādiem spēles noteikumiem gan mājasdarbu izpildīšanā, gan pēc tam – palīdzot. Sliktākais ir tas, ka Grieķijai tagad palīdzam, bet nav īsti pārliecības, ka tad, kad Latvijai būs tik kritiska situācija, pret mums būs līdzīga attieksme un atbalsts.

Tāpēc principiāli ir jācīnās, lai visiem spēles noteikumi būtu vienādi. Bet principam tādam arī būtu jābūt – ne tikai dalīti ieguvumi no vienotā tirgus un ES, bet arī dalīti riski.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU