Janvāra vidū NVA datubāzē bija 11 827 aktuālās brīvās darbvietas, bet reģistrēto bezdarbnieku skaits – 64,5 tūkstoši. Bezdarba līmenis ir pakāpies līdz 7%. Savukārt 2007. gadā vakanču skaits pārsniedza 24 tūkstošus un reģistrētais bezdarbs bija zem 5% atzīmes. Vai gatavojamies šo "rekordu" atkal sasniegt?
Šogad bezdarbnieku skaits vēl nedaudz palielināsies, bet kopumā nozīmīgu kāpumu negaidām. "Rekordus" nepārsniegsim. Ekonomika gan attīstās strauji, esam sasnieguši zemāko bezdarba līmeni kopš 2009. gada. Bet līdz ar 2008. gada finanšu krīzi ir iegūta mācība, un rīcība ir piesardzīgāka, pārdomātāka. Nedomāju, ka būs tāds būvniecības burbulis, kāds bija pirmskrīzes periodā. Tiesa, būvniecībā pieprasījums pēc darbaspēka augs. Nozare attīstās, daudz tiek izmantoti Eiropas finanšu resursi, notiek ēku siltināšanas pasākumi.
Ekonomikas ministrija uzskata, ka vakanču skaita pieaugums un salīdzinoši augstais darba meklētāju īpatsvars arvien vairāk norāda uz strukturālā bezdarba pazīmēm, ko, no vienas puses, nosaka prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, bet, no otras puses un galvenokārt, darba tirgus reģionālās atšķirības.
Diemžēl par to liecina visas pazīmes. Latvijas Bankas prezidents gan ir norādījis, ka bezdarba līmenis ir zem dabīgā līmeņa. Taču par tādu uzskatām bezdarba līmeni līdz 5% – kad cilvēki maina kaut ko savā dzīvē un kādā starpposmā kļūst par bezdarbniekiem. Zem 5% reģistrētā bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā, gada sākumā – 4,3%, bet, piemēram, Latgalē tas ir ļoti augsts – 15,8%.
Ar NVA palīdzību darbu šobrīd meklē 64,5 tūkstoši bezdarbnieku. Ja darba devēji saka, ka situācija kļūst arvien saspīlētāka, tad aģentūrai ir jādomā, kā viņiem palīdzēt atrast darbiniekus, bet bezdarbniekiem – darbu. Ja bezdarbniekam darbu atrast neizdodas, jāsaprot, kādi ir iemesli – vai trūkst prasmju, kvalifikācijas, kas ir atslēgas punkti, kāpēc darba meklētājs nevar nonākt darba tirgū. Tas ir mūsu lielais izaicinājums – attīstīt un pilnveidot pakalpojumus, lai tie daudz precīzāk un mērķtiecīgāk palīdzētu cilvēkiem iespējami ātri atgriezties darba tirgū.
Latgalē augsts bezdarba līmenis saglabājas jau ilgu laiku.
Tas drīzāk ir jautājums par to, ka ekonomiskā aktivitāte šajā reģionā noris lēnāk un nav darbavietu, kur strādāt, jo tieši Latgalē cilvēki dažādas apmācības programmas izmantojuši visvairāk.
Lai paaugstinātu bezdarbnieku un nodarbināto apmācību sistēmas efektivitāti, būtisks ir darbaspēka reģionālās mobilitātes atbalsts: transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācija līdz 400 eiro pirmajos četros darba attiecību mēnešos, ja dzīvesvieta atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no jaunās darbavietas. Šādu iespēju izmanto 200–300 cilvēku gadā, gribētu, lai būtu vairāk. Latvieši nelabprāt dodas prom no savas mājas, ir savas vietas mīlētāji.
Ekonomikas ministrija runā, ka darbavietas vairāk veidosies pie ekonomiskās attīstības centriem, piemēram, Vidzemē tā ir Valmiera, Cēsis. Šīs pilsētas arī domā par dzīvojamā fonda attīstību. Taču Latgale kļūst tukšāka, un ar šādu politiku to izdarīsim vēl vairāk. Tāpēc mobilitātes programma ir līdzeklis, kā iedzīvotājus noturēt savā reģionā.
NVA šādu atbalstu piedāvā kopš 2013. gada, tomēr līdz šim programmā iesaistījies salīdzinoši neliels skaits darba meklētāju – līdz 2017. gada beigām atbalstu ir saņēmuši vien 954 darba meklētāji.
Negribētu teikt, ka programma nestrādā, bet vēlētos panākt, lai cilvēki izmanto šīs iespējas. Tā ir vairāk mērķēta uz zemāk atalgotiem darbiem, jo noteikumi nosaka, ka atalgojums nevar pārsniegt divas minimālās bruto mēnešalgas. Šobrīd šī summa vairs nav tik maza – tā ir 860 eiro.
Tas, ko esam sapratuši, mobilitātes programma nestrādā, ja jaunajā darbavietā saņem minimālo vai nedaudz virs minimālās algas. Pēc četriem mēnešiem jau izdevumi darba ņēmējam nesamazinās. Un, ja valsts atbalsta nav, alga ir zema un nav šīs rentabilitātes, lai brauktu strādāt kur citur, tad...
Otra problēma, kas gan ir plašāks jautājums, – atalgojumam par darbu jābūt augstākam nekā atbalstam, ko ir iespējams saņemt nestrādājot.
Vai esat iecerējuši ko mobilitātes programmā mainīt?
Jā, rosināsim diskusiju, kāpēc tieši dzīvesvietai no darba būtu jābūt attālumā līdz 20 km. Vērtēsim arī atbalsta summu un noteikto atalgojuma slieksni. Ja tiek saņemta minimālā mēnešalga vai nedaudz virs, tad atbalsta periodam būtu jābūt garākam, lai cilvēks nostabilizējas, jo četri mēneši ir pārāk īss laiks.
Arvien vairāk tiek runāts, ka uzņēmējiem trūkst darbinieku. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika liecina, ka 2017. gadā jau izsniegtas darba atļaujas gandrīz 7688 (2016. gadā – 6007) cilvēkiem no trešajām valstīm. Kā tas sasaucas ar piedāvātajām vakancēm? Vai redzat, ka vietējos bezdarbniekus nevar pārkvalificēt?
Ceļu, kā piesaistīt darbaspēku, izvēlas darba devējs. Bet joprojām 64,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir bez darba. Un, galvenais, ir jārod risinājums, lai nodarbinātu šos cilvēkus.
Piekrītu gudrajai migrācijas politikai. Attiecībā uz augsti kvalificētiem viesstrādniekiem pērn Saeima atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Ar savām programmām, protams, neiedosim, piemēram, ārsta kvalifikāciju bezdarbniekam. Bet ļoti daudzām citām profesijām joprojām redzam risinājumu. Turklāt izzinām darba devēju viedokli par pieprasītajām profesijām, lai tikai tajās gatavotu speciālistus.
Piemēram, autopārvadātāju asociācija "Latvijas Auto" ir viena no aktīvākajām, kas pauž viedokli par viesstrādnieku ievešanu. Taču pasākumā "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma" piedāvājam apmācīt kravas automašīnu šoferus, sākot no C kategorijas. "Latvijas Auto" var nākt pie mums un teikt: apmāciet tik un tik autopārvadātājus.
Šajā situācijā darba devējs gan uzņemas noteiktas saistības. Ja NVA pēc darba devēja pieprasījuma cilvēkus apmāca un viņi sekmīgi nokārto gala pārbaudījumus, darba devējam ir pienākums viņus nodarbināt vismaz sešus mēnešus.
NVA īsteno divus pasākumus, apmācot darba devējiem nepieciešamos darbiniekus: "Apmācība pie darba devēja" un "Apmācība pēc darba devēja pieprasījuma". 2017. gadā 313 bezdarbnieki sāka mācīties pēc 165 darba devēju pieprasījuma, bet otrajā programmā piedalījās 37 bezdarbnieki pēc 17 darba devēju pieprasījuma. Par ko, jūsuprāt, liecina šie skaitļi? Vai tie nav ļoti niecīgi?
Šie pasākumi tiek izmantoti gadījumos, kad darba devējam ir grūti piesaistīt noteiktās kvalifikācijas speciālistu. Sākotnēji abu šo programmu mērķis bija atbalstīt tos darba devējus, kas vēlas atrast speciālistus retāk sastopamās profesijās. Darba devējiem ir arī svarīgas saistības, ko uzliek šīs apmācības. Bet uzņēmējam pēc kāda laika var būt pamainījusies situācija – sākotnēji ir plānots viens strādājošo skaits, pēc tam – jau mazāks. Tas, iespējams, kavē un bremzē vēlmi iesaistīties programmās. Nereti darba devējam darbinieku vajag tūlīt, bet jebkura apmācība ir laikietilpīgs process. Atkarībā no programmas apmācības laiks ir no pusotra līdz sešiem mēnešiem.
Kādās profesijās šajās programmās esat apmācījuši?
Profesijas ir dažādas – metinātāji, metālapstrādes speciālisti, tekstilrūpniecībā nodarbinātie, šuvēji, konditori, traktortehnikas vadītāji.
Jūs saucat specialitātes, kurās vajadzīgas kvalificēta strādnieka zināšanas. Vai tas nozīmē, ka kādā brīdi ir bijis pārrāvums profesionāli tehnisko skolu absolventu vidū?
Darba tirgus šobrīd mainās ļoti strauji, temps ir mežonīgs. Kā saka Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātības dienestu tīkla priekšsēdētājs Fons Lerojs, esam tādā situācijā, ka mums visiem jābūt sprinteriem, bet jānoskrien maratons sprintera ātrumā. Tas tā arī notiek. Bieži iemesls ir tas, ka kvalifikācija ir iegūta pirms vairākiem gadiem. Šobrīd prasības specialitātē ir ļoti mainījušās. Piemēram, metinātājs, tehnoloģijas ir daudz modernākas. Ir metālapstrādes uzņēmumi Latvijā, kas izgatavo pārtikas ražošanas iekārtas Skandināvijai, un precizitātes prasības ir ārkārtīgi augstas.
Bet uz ko cer darba devēji, kuri pārsvarā darbiniekus ieved no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas? Vai uz augsti kvalificētiem strādniekiem?
Kā jau minēju iepriekš, situācijas mēdz būt dažādas – darba devēji ieved gan augsti kvalificētus, gan arī sezonālus strādniekus, un katram ir savi argumenti, kāpēc tiek izvēlēts tieši šāds ceļš. Pirmais arguments – nav darbinieku. Tad seko jautājums, kur atrast darbaspēku, vai manā reģionā ir augsts bezdarbs un ir brīvas darbarokas, kādu atalgojumu esmu gatavs maksāt un kādu atdevi gribu. Iespējams, bet ne vienmēr, vietējie darbinieki pieprasa augstāku samaksu, bet cilvēki, kas iebrauc, ir gatavi strādāt par zemāku atalgojumu. Arī viesstrādnieku atdeve darbam esot lielāka, jo viņi atbrauc uz šejieni nopelnīt un fokusējas uz strādāšanu. Mēdz būt arī otrādi – darba devēji savā reģionā nevar atrast augsti kvalificētu speciālistu un to nav iespējams piesaistīt no citiem reģioniem. Savukārt ārzemēs šajā specialitātē ir brīvas darba rokas.
Bet saskaņā ar normatīviem ārzemniekam nepieciešamajam iztikas nodrošinājumam jābūt ne mazākam par darba samaksu atbilstoši Latvijā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, kas patlaban ir 859 eiro. NVA vakancēs skatījos, ka tiešām virtuves strādniekam un kravas automašīnas šoferim sola šādu atalgojumu.
Jā, šādi darba piedāvājumi ir. Atšķirīgam atalgojuma līmenim ir arī savi argumenti. Pirmkārt, vēsturiski tas kalpoja kā aizsardzības mehānisms vietējam tirgum, lai motivētu darba devējus vispirms meklēt resursus bezdarbnieku vidū. No otras puses, ir arī taisnība, ka cilvēkam, kas brauc uz Latviju strādāt no trešajām valstīm, jānodrošina sev gan dzīvošanas vieta, gan arī citas nepieciešamības, – viņam dzīve šeit var izmaksāt dārgāk.
Uzņēmēji ir teikuši, ka darba vakances teksti tiek rakstīti viens pret vienu ar konkrēta cilvēka CV, kuru gatavojas ievest. Vai to NVA jūt?
Jā, jūtam gan. Turklāt 859 eiro mēnešalga jau nav vienīgais, kas ir jāmaksā par viesstrādnieku piesaisti. Ir arī valsts nodeva par visu periodu, uz kādu cilvēks tiks nodarbināts. Turklāt ir jābūt pārliecinātam, ka ir vērts ieguldīt viņā līdzekļus, ka darbinieks ir labs, jo nav trīs mēnešu pārbaudes laika. Matemātiskais izdevīgums ar trešo valstu viesstrādniekiem nesanāk, tur ir kaut kas, ko mēs nezinām un nesaprotam.
Mums ir aizdomas, pieņēmumi, ka daudzas vakances ir orientētas uz to, lai piesaistītu trešo valstu pilsoņus, jo atalgojums ļoti precīzi ir norādīts 859 eiro. Tur, kur darba devējs meklē vietējo darbinieku, īpaši vidējas vai zemas kvalifikācijas profesijās, atalgojums nav tik augsts. Piemēram, vietējiem smago automašīnu vadītājiem tiek solīta alga nedaudz virs 600 eiro, bet ar mērķi piesaistīt viesstrādnieku – jau 859 eiro.
Nereti kravas automašīnu šoferiem atalgojumā darba devēji rēķina komandējuma izmaksas, bet tas nav atalgojums. Tas gan ir citu institūciju, ne NVA atbildības jautājums – par komandējuma naudas pielīdzināšanu atlīdzībai. Ir grūti pateikt, ka tas ir kaut kas nelikumīgs. Bet cilvēku uztverē tas ir atalgojums par darbu. Un tas ir sabiedrības izglītotības jautājums, cik mūsu sabiedrība ir gatava ļaut sevi tā izmantot.
60% NVA reģistrēto brīvo vakanču ir ar atalgojumu virs 859 eiro mēnesī.
Darba devējs ir tas, kas izvēlas darbinieku. Mēs nevaram viņu ietekmēt un teikt, ka obligāti jāņem darbā kāds vietējais bezdarbnieks.
Brīžiem gan raisās pārdomas. Darba devēji saka, ka cilvēki nav gatavi strādāt, prasa 1000 eiro. Ja pavisam godīgi paskatāmies uz atlīdzības apmēru un to, ko redzam uz ielas, ik pa laikam rodas daudz jautājumu. Kā tomēr tas viss ir iespējams, ja tik daudzi saņem minimālo algu?
Uzņēmēju retorikā izskan aicinājums ļaut ievest viesstrādniekus, maksājot viņiem nozarē vidējo mēnešalgu. Tam gan sliecos piekrist. Jo – kas veido vidējo bruto atalgojumu mēnesī 859 eiro? Te liela loma ir IT nozarei, kas šo ciparu uzdzen augšā.
Daudz runā par robotiem un 5G tehnoloģijām. Kā skatāties uz robotu nodarbināšanu un profesiju izzušanu? Vai redzat, ka izzudīs mazkvalificētais darbaspēks?
Pasaulē domas šajā jautājumā dalās – daļa pētnieku uzskata, ka darbaspēku tehnoloģijas neaizvietos, bet šim procesam ir jāgatavojas laicīgi, jo no darbiniekiem nākotnē tiks prasīta daudz augstāka specializācija un prasmju līmenis. Savukārt otrā pētnieku grupa uzskata, ka daudzas profesijas nākotnē izzudīs, kas noteikti atstās iespaidu arī uz darbaspēku, un nākotnē būs jādomā, kā nodrošināt cilvēkiem pienācīgu dzīves kvalitāti laikā, kad darba paliks mazāk un daudzus vienkāršus (un ne tik vienkāršus) procesus spēs nodrošināt roboti.
Nesen konferencē klausījos beļģu profesoru, kas ar ikdienišķiem piemēriem parādīja, ka roboti jau ir mūsu dzīvē, piemēram, i-robots, kas tīra mūsu mājas. Pašapkalpošanās kases lielveikalos ir reāls piemērs, kā ienāk digitalizācija.
Pirmā nozare, kur gaidāma robotizācija, ir apkalpojošā joma, kur varētu būt straujš vakanču samazinājums, – nevajadzēs veikalu kases operatorus, viesnīcu administratorus. Otra nozare ir kravu pārvadājumi – šobrīd tik akūti trūkstošie šoferi nākotnē vairs nebūs vajadzīgi.
Tas viss sagaida mūs nākotnē un prasīs gan sociālo, gan nodarbinātības atbalsta sistēmu atbilstošu pielāgošanu mainīgai darba tirgus situācijai.
Vai šogad būs kādi jaunumi NVA apmācību programmās?
Cilvēkiem, kas profesiju būs apguvuši darba vidē un jutīsies pārliecināti, ka var nokārtot kvalifikācijas eksāmenu un dabūt sertifikātu, tas tiks atļauts, neiesaistoties apmācību programmās.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, darba devēji varēs saņemt NVA finansiālu atbalstu ergoterapeita pakalpojumam un darbavietas pielāgošanai pēc nepieciešamības, kā arī ikmēneša dotāciju personas ar invaliditāti darba vadītāja algai. Nodarbinātām personām ar invaliditāti NVA nodrošinās surdotulka un atbalsta personas pakalpojumus.
Programmas "Atbalsts ilgākam darba mūžam" aktivitātes, kas izriet no "Aktīvās novecošanās stratēģijas ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā", sākām pagājušā gada otrajā pusē. Apzinām uzņēmumus, kuros darbinieku vecumā 50+ ir vismaz 30%. Šīm kompānijām, piesakoties projektā, būs iespējams saņemt darba vides un darbinieku veselības stāvokļa novērtējumu. Projekta ietvaros taps arī metodiskie ieteikumi darba devējiem, kas būtu jāmaina, lai šie cilvēki pēc iespējas ilgāk varētu strādāt.
ESF projektā "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" ir izveidots jauns e-apmācības modulis par finanšu pratību "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība".
