VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
09. augustā, 2013
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Pašvaldības

7. Vācijas un Latvijas sadarbības konference Mellē

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: V.Volgemute Rozīte

Dabas parku un mežu ieskautajā Vācijas pilsētā Mellē no 31.jūlija līdz 3.augustam notika septītā Vācijas un Latvijas sadarbības konference, kas pulcēja vairāk nekā 60 dalībnieku no abām valstīm. Konferences mērķis - veicināt abu valstu pašvaldību sadarbību.

Pirmā šāda konference notika Vācijas pilsētā Villihā, un viens no šo konferenču uzsācējiem ir Villihas Vācu-latviešu draudzības biedrības priekšsēdētājs V.Broks. Pirmo konferenci pārstāvēja vien 17 viesi no Latvijas. Šodien ar Latvijas pašvaldībām sadarbojas apmēram 30 Vācijas pašvaldību, biedrību un citu veidojumu.

Melles pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Andreass Dreiers, kurš Latvijā viesojies vairākas reizes, uzrunājot dalībniekus, uzsvēra abu valstu un pilsētu partnerības nozīmi tālākā ceļā, kopīgi darbojoties Eiropas Savienībā.

Dr. Zigrīda Fretlē ar referātu "20 gadi Eiropas Savienības pilsonības - partnerpilsētu sadarbības priekšrocības" ievadīja tālāko konferences norisi.

Pēc fotogrāfiju izstādes "Vācija un Latvijas pilsētu partnerība" un Melles Automuzeja apmeklējuma katoļu Sv. Mateja baznīcā notika ekumēnisks dievkalpojums, kuru vadīja katoļu dekāns Mihaels Vērmeijers, evaņģēliskais superintendents Volfgangs Loss un LELĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis.

Tūlīt pēc tam senatnīgās pilsētiņas rātsnama laukumā ērģelnieks un zvanu spēles mūziķis profesors Gerts Oldenbeivings sniedza savu priekšnesumu, ko kopā ar konferences dalībniekiem bija sanākuši noklausīties arī vietējie iedzīvotāji.

Konferences programma šajā gadā bija plaša un noteikti virzīta ar skatu uz nākotni. Dipl. soc. darb. un soc. ped. Maritas Felleres referāts "Bērnu audzināšana, izglītība agrīnā vecumposmā" un Melles ģimenes centra apmeklējums, referāts "Vides izglītības centrs bifurkācijas rajonā - pilsoniskās iniciatīvas piemērs" (dipl. biol. Jozefs Šmits), referāts "Modernās sabiedrības attīstība - pasaules atsvešināšanās process?" (Rozvita Penceka) virzīja klausītājus uz pārdomām un atbildību nākotnes priekšā, ko vēl uzskatāmāku padarīja mākslas izstāde "No ledus laikmeta uz ledus laikmetu".

Šo mākslas darbu izstādi atklāja māksliniece Rozvita Penceka, kura sadarbībā ar sešiem māksliniekiem no Jēkabpils un Melles izstādi bija iecerējusi kā abu pilsētu sasaukšanos. Tekstuālā priekšnesumā izstādes dalībnieki Ruta Štelmahere, Uldis Čamans, Rolands Hartmans, Marija Ote un mākslinieku pāris Rozvita un Dīters Penceki izklāstīja savu koncepciju.

Rozvitas Pencekas ievadvārdi lika aizturēt elpu ne tikai tiem, kuri piedalījās izstādes atklāšanā. Tie uzrunā mūs ik dienas, kad sekojam pasaules notikumiem televīzijā un redzam, kurp mūsu civilizāciju ved 20. un 21.gadsimta egoisma un sevis mīlestības dievs, kas izaudzis uz patiesās tuvāko mīlestības kapa.

"Neticami, ka Vācijā dzimis cilvēks ar tādu mīlestību un cieņu pret Latviju šajos gados ievirzījis tik daudzu pilsētu sadarbības saites!"

"Leduslaikmeta ideju manī rosināja Saukas ezers Latvijā, kurš izveidojās pēdējā leduslaikmetā pirms 12 000 gadiem, kad visu Ziemeļeiropu klāja bieza ledus kārta. Arī Latvija un Vācija bija ledus ieskautas. Šodien mēs dzīvojam starpperiodā un baiļojamies par to, ka aukstums varētu atgriezties, cerams, gan tālā nākotnē. Faktori, kas varētu izraisīt šādu kataklizmu, ir kompleksi. Skaidrs, ka arī mēs, cilvēki, tur būsim iesaistīti. Vienalga, kādā veidā, bet daba uz to nepārprotami reaģēs. Es paļaujos uz bērzu. Tam piemīt enerģētiski uzlādēta izdzīvošanas griba, un tas ir tipisks pēcleduslaikmeta koks, kuru mums vajadzētu augstu novērtēt.

Vai mēs būsim izdzīvotāji, tāpat kā sieviete Marlēnes Haushoferes 1963.gada romānā "Siena", paliek atklāts jautājums - kā mēs izdzīvosim? Pēc tam, kad romāna varone apjauš, ka ir ieslēgta savā kalnu salā, viņa atskatās uz notikušo un saka: man bija tikai šī mazā dzīve, un tā man toreiz neļāva nomirt rimti. Gāzesvadi, spēkstacijas un automobiļu rūpnīcas; tikai tagad, kad cilvēku vairs nav, tie parāda savu patieso, nožēlojamo seju."

Par to, cik nozīmīgs nākotnes veidošanā ir darbs ar bērniem un jauniešiem, runāja gan Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Ilze Buligina referātā "Duālā izglītība sistēma", gan Lejassaksijas Kultūras un izglītības ministrijas pārstāvis Tomass Kastenss.

Par pieredzi, īstenojot duālo izglītības sistēmu, referēja bijušais vadošais valdības skolu direktors Frīdrihs Vilhelms Ritmeisters.

Ar Osnabrikas-Emslandes-Bentheimas grāfistes Tirdzniecības un rūpniecības kameras darbu klātesošos iepazīstināja tās pārstāvis Rolfs Enders.

Handevitas pilsētas mērs Dr. Artūrs Kristiansens, kurš jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas sācis attīstīt sadarbības saites ar Latviju, klātesošos pārsteidza ar savām dziļajām zināšanām par Latviju. Neticami, ka Vācijā dzimis cilvēks ar tādu mīlestību un cieņu pret Latviju šajos gados ievirzījis tik daudzu pilsētu sadarbības saites! Viņš sniedza atskatu uz Vācijas un Latvijas sadarbības konferencēm.

Bieži vien, atgriežoties mājās no tām, mēs atviegloti nopūšamies, jo zinām - pieņemtās rezolūcijas, kuras konferences laikā nereti "apaļotas un noapaļotas līdz mirdzumam" diemžēl tā arī "nomirst dabīgā nāvē", un izvirzītie cēlie mērķi reālajā dzīvē nenonāk. Iztērēta gan nauda, gan laiks... un cik nav tā saukto  konferenču sērfotāju, kuri, izmantodami jaunas un atkal jaunas pazīšanās, dodas šajās "konferenču odisejās" tikai un vienīgi merkantilu motīvu dzīti?! 

Šī Vācijas un Latvijas sadarbības konference ir liecība tam, ka šāda veida sanākšanas, ja to vadībā atrodas cilvēki, kuri ar sirds siltumu patiesi investē savas zināšanas un pieredzi sabiedrības labā, nes svētīgus un bagātus augļus. No mazā uz lielo - no atsevišķa cilvēka labiem centieniem tālāk šie labie augļi sasniedz pilsētas un tālāk - valstis.
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI