Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Finišs – pēc 25 gadiem
Kā skaidro "Swedbank" ekonomiste Lija Strašuna, Latvijas Konverģences programma 2013.–2016.gadam aplūko makroekonomikas attīstības scenāriju turpmākajiem četriem gadiem, kā arī apraksta fiskālo politiku (tai skaitā valsts finanšu kvalitāti un ilgtspēju) un ieviešamo strukturālo reformu ietekmi uz tautsaimniecību.
"Jāsaka gan, ka pasākumu plāns ir diezgan sadrumstalots un nekonkrēts, nav noteikts, kurā laikā un kas ir ieviešams. Tāpat jāatzīst, ka, lai arī programma saucas "konverģences", tajā nevar atrast mērķus par ienākumu līmeņa konverģenci uz ES vidējo līmeni.
Pēc Eurostat datiem, 2011.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 59% no ES 27 līmeņa. Šī Konverģences programma paredz, ka Latvijas ekonomika 2013.-2016.gadā augs par 4% gadā. Ja šāds izaugsmes temps saglabāsies arī turpmāk, savukārt ES 27 augs par vidēji 2%, vidējo ES līmeni varēsim sasniegt vien pēc kādiem 25 gadiem. Tāpēc ir kritiski svarīgi ieviest produktivitāti un izaugsmi veicinošas reformas, norāda L.Strašuna.
Taupības apliecība
Par programmu atbildīgā Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka ar ES ekonomiskās uzraudzības un koordinācijas ciklu jeb tā dēvēto Eiropas pusgadu cieši saistītās Konverģences programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku ES dalībvalstu budžeta disciplīnu, lai savlaicīgi atklātu pārmērīgu budžeta deficītu un citas ekonomikas nelīdzsvarotības pazīmes.
Patlaban prognozes liecina par Latvijas publisko finanšu stabilitāti gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Šī ir pirmā Latvijas Konverģences programma pēc ekonomiskās un finanšu krīzes, kurā centrālās valdības izdevumi ir mazāki par maksimāli iespējamo izdevumu apjomu, un līdz ar to nav paredzēti konsolidācijas pasākumi.
FM speciālisti pieļauj, ka arī vidējā termiņā Latvijas ekonomika būs viena no straujāk augošajām ES un šajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniegs četrus procentus.
"Tuvākais mērķis – eiro."
Finanšu ministrijas prognozes liecina, ka Latvijā vidējā darba samaksa 2016.gadā sasniegs 578 latus (uz papīra), palielinoties produktivitātei; savukārt gada vidējais bezdarba līmenis samazināsies līdz 8,7 procentiem. Konverģences programmas prognozes arī liecina, ka samazināsies darbaspēka nodokļu slogs (iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% – 2015.gadā).
Komentējot Latvijas mērķa - pievienoties eirozonai 2014.gadā - ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, Finanšu ministrijas pārstāvji norāda, ka eiro ieviešana var ietekmēt mūsu valsts inflācijas rādītāju aptuveni 0,2–0,3 procentu apjomā. Bet kopumā tā radīs arī pozitīvu ietekmi, tostarp uzņēmējiem vairs nebūs jāsedz valūtas konvertācijas izmaksas, tādējādi vidējā termiņā sabalansējot šīs izmaksas.
Pretcikliska politika
Pretcikliskas fiskālās politikas princips ir definēts Fiskālās disciplīnas likumā: tas nozīmē, ka tiek īstenota fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē - stimulējoša fiskālā politika.
Par iepriekšējā periodā sagatavoto Konverģences programmu ES Padome 2012.gada 6.jūlijā izteica Latvijai vairākas rekomendācijas, kuru izpildei pēdējā gada laikā Latvija ir veikusi virkni pasākumu: 2012.gada vispārējās valdības budžeta deficīta apmērs ir 1,2% no IKP, kas ir pietiekami, lai tiktu pārtraukta pārmērīga budžeta deficīta procedūra; 2012.gadā ir sasniegts vidēja termiņa budžeta deficīta mērķis; kopš 2013.gada 6.marta ir spēkā Fiskālās disciplīnas likums; 2012.gadā pirmo reizi tika izstrādāts likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam"; tiek samazināts darbaspēka nodokļu slogs, turpināta pensiju reforma, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti.
Kopumā var secināt, ka Latvijas rīcība ir bijusi vērsta uz sekmīgu ES Padomes ieteikumu ieviešanu.
Konverģences programmas vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs veidots uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību, un tajā izmantoti Eiropas Komisijas ziemas prognožu pieņēmumi par ārējās vides attīstību. Lai gan IKP ceturkšņu pieauguma tempos gaidāms neliels samazinājums gada pirmajā pusē, bāzes efekta ietekmē Latvijas ekonomikas izaugsme 2013.gadā būs 4%, un vidējā termiņā Latvijas IKP pieaugums 4% apmērā būs līdzvērtīgs IKP potenciālajam pieaugumam.
Programmas autori norāda, ka 2013.-2016.gadā tiks turpināta iepriekšējos gados realizētā fiskālā politika, kuras pamatā ir pretcikliskas fiskālās politikas principa ievērošana. Tas paredz, ka, ekonomikai un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumiem augot, valdība nevar sākt proporcionāli tērēt vairāk. Tai ir jārīkojas taupīgi un budžets jāplāno ar pārpalikumu, iespējama arī atsevišķu nodokļu vai nodevu paaugstināšana. Šāda politika, ekonomikā iestājoties grūtākiem laikiem, valdībai atļaus realizēt izaugsmi stimulējošus pasākumus, nepalielinot valsts parādu.
"Ekonomikai un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumiem augot, valdība nevar sākt proporcionāli tērēt vairāk."
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam (FDL), fiskālās disciplīnas ievērošanu Latvijā uzraudzīs īpaša padome, kurā darbosies trīs finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīgi izraudzīti pārstāvji un trīs finanšu un ekonomikas jomas speciālisti, kurus darbam padomē izvirzījuši vismaz desmit Saeimas deputāti. Pieņemtais FDL paredz nodrošināt ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu (vispārējās valdības budžeta bilance nedrīkst būt mazāka par -0,5% no IKP).
Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un apņemšanos realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem, t.i., nodrošināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu 2014.gadā – 1,0% no IKP, 2015.gadā – 1,0% no IKP un 2016.gadā – 0,9% no IKP.
Tuvākais mērķis - eiro
Pretcikliskas fiskālās politikas realizācija ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija ilgtspējīgi attīstītos. Īstenojot šādu politiku, vienlaikus no 2012.gada septembra Latvija ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus un notiek aktīva gatavošanās, lai Latvija īstenotu stratēģisko mērķi – 2014.gada 1.janvārī ieviest eiro.
Finanšu ministrija uzsver, ka Māstrihtas kritēriju izpilde ir kā kvalitātes zīmogs, ka valsts ekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai palielinātu Latvijas ekonomiskās vides pievilcību ārvalstu investoriem.
Kā vēl vienu sasniegumu, kas uzlabojis mūsu valsts pievilcību, vismaz finanšu investoru ieskatā, ir veiksmīga atgriešanās starptautiskajos kapitāla tirgos. Pērn un aizpērn Latvija emitējusi ilgtermiņa obligācijas aptuveni 1,7 miljardu latu vērtībā par likmēm, kas ir zemākas nekā starptautisko aizdevēju noteiktās.
Labas perspektīvas
Komentējot iespējas valsts tautsaimniecībai pašai nopelnīt, lai būtu ar ko atdot parādus, programmas autori uzsver, ka Latvijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme 2012.gadā bija būtiski spēcīgāka nekā vidēji ES, ar ko arī ir izskaidrojama Latvijas ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos.
Šī tendence turpināsies arī turpmākajos gados. Partnervalstu izaugsmes prognozes ir noturīgi labas, vidējā termiņā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi tuvināsies partnervalstu izaugsmei. Kopumā labvēlīgā ārējās tirdzniecības vide ļaus nostiprināt Latvijas pozīciju kā vienai no visātrāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā.
Problēmas ar darbiniekiem
Tomēr, lai ilgstoši saglabātu šādas priekšrocības, ir jābūt konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kam savukārt jābūt pieejamiem atbilstoši kvalificētiem darbaspēka resursiem. Situāciju darba tirgū pašlaik nosaka Latvijas ekonomikas atgūšanās no krīzes un pēdējos gados vērojamā spēcīgā ekonomikas izaugsme. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinās jau otro gadu pēc kārtas, un 2012.gadā tas ir pieaudzis par 2,8%, sasniedzot 885,6 tūkstošus.
Neskatoties uz šo pieaugumu, strādājošo iedzīvotāju skaits joprojām ir būtiski mazāks, nekā tika fiksēts 2007.gadā, kad bija sasniegti visu laiku augstākie nodarbinātības rādītāji – teju ap miljonu cilvēku. Atpalicība no iepriekšējo gadu rādītājiem saistīta gan ar 2011.gadā veikto tautas skaitīšanu, kas uzrādīja lielāku iedzīvotāju skaita samazināšanos emigrācijas rezultātā (kas vēl nav iekļauta iepriekšējo gadu nodarbinātības datos), gan ar salīdzinoši lēno jaunu darbavietu veidošanās procesu, kad ekonomikas izaugsme tiek sasniegta, vairāk produktivitātes, nevis nodarbinātības pieauguma rezultātā.
"Latvijas galveno tirdzniecības partneru izaugsme 2012.gadā bija būtiski spēcīgāka nekā vidēji ES."
Līdz ar nodarbinātības pakāpenisku paaugstināšanos bezdarba līmenis vidējā termiņā pazemināsies, ko papildus ietekmēs arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, tostarp emigrācijas rezultātā.
2013.gadā sagaidāma darba meklētāju īpatsvara samazināšanās līdz 12,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet jau no 2015.gada bezdarba līmenis būs samazinājies zem 10 procentiem. Vienlaikus ar kopējā bezdarba līmeņa samazināšanos saglabāsies salīdzinoši liels ilgstošo bezdarbnieku skaits un augsts to īpatsvars starp visiem bezdarbniekiem, norādot uz pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību darba tirgū un strukturālā bezdarba riskiem, kas perspektīvā var izraisīt kvalificēta darbaspēka trūkumu atsevišķās profesijās un nozarēs.
Strukturālās reformas
Lai sasniegtu vispārējus valdības budžeta mērķus, tajā pašā laikā nodrošinot apstākļus ekonomikas izaugsmei vidējā termiņā, Latvijas valdība turpina īstenot strukturālās reformas šādos galvenajos virzienos: finanšu stabilitāte, konkurētspējas veicināšana; sabalansēta sociālā sistēma un nodarbinātība; veselības aprūpe, izglītība un zinātne.
Par finanšu stabilitāti jau minēts, bet konkurētspējas celšanai paredzēts turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un tostarp veikt valsts pārvaldes modernizāciju. Galvenokārt tā izpaustos administratīvo šķēršļu mazināšanā un uz pakalpojumiem orientētas organizācijas kultūras nostiprināšanā valsts dienestos. Apjomīgajā konkurētspējas celšanas pasākumu sarakstā iekļauta arī uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība, darbaspēka nodokļu mazināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un cilvēkresursu attīstība, kā arī uzņēmēju atbalsta programmu īstenošana.
Savukārt sabalansētu sociālo sistēmu un nodarbinātību plānots panākt, pakāpeniski ceļot pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem 2025.gadā, bet citu sociālo pabalstu izmaksu padarīt tādu, lai mazinātu iespēju no tiem pārtikt ilgstoši, nemeklējot darba iespējas.
Kvalitātes un pieejamības uzlabošanas pasākumu klāsts ir plašs arī veselības aprūpes sistēmas un izglītības un zinātnes jomu reformu ietvaros. Tomēr labi nodomi automātiski nenozīmē to konsekventu īstenošanu. Latvija nule saņēmusi Eiropas Komisijas aizrādījumus, ka valdošie politiskie spēki un ietekmīgākās interešu grupas vairākas būtiskas reformas virza pārāk lēni vai tās pat stagnē.
