Tāpēc teksts ir īss. Kopija. Jo šis ir copy-paste, datora komandu ctrl+C un ctrl+V laikmets - ne radītāju, bet kopētāju iespēju laiks. Links aiz linka, saite aiz saites, citāts aiz citāta.
Kas notiktu, ja nedarbotos ctrl+C un ctrl+V. Iespējams, nekas. Jo nekā vienkārši nebūtu.
Arī Latvijas blogosfērā dominē kopētāji un citētāji, kas mazāk rada oriģinālu saturu, vairāk apkopo citātus un tekstus, latvisko un latviskajā vidē ievelk ārzemju resursus un rīkus, reflektē un pavairo esošo.
Jaunlatviešu laiki nav beigušies, ja kas. Pierādi, ka arī latviski var blogot, sarīkot flashmob akciju, izveidot hashtag tviterī. Tādi kārklu angļu laiki patiesībā. Ar trendīgiem topikiem un tagiem, ar kūlīgiem resursiem un mesidžiem.
Vēl 17 minūtes. :)
Tāpēc beidzot solītais stāsts par latviešiem, viņu apķērību un idejām, viņu kredītiem un visu ko citu. Arī par viņu krīzi un viņu izeju no krīzes, ko apzīmē naivais jautājums - a kur jāiet?
Radītājs zinātu savu ceļu, kopētājs atkārto citu sacīto un iet pa ieteikto maršrutu.
22. februārī braucu autobusā no A pilsētas uz B pilsētu. Ļaužu pilns, mīcās cilvēks pie cilvēka. Ābolam nav kur nokrist. Kur nu vēl noģībušai personai.
Reāla situācija, reāli ļaudis. Nekas nav izdomāts. Viņi tur vienkārši bija.
Māte māca padsmitgadīgo dēlu. Viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! Varēs samaksāt visus kredītus!
- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
Kas notiktu, ja nedarbotos ctrl+C un ctrl+V. Iespējams, nekas. Jo nekā vienkārši nebūtu.
Arī Latvijas blogosfērā dominē kopētāji un citētāji, kas mazāk rada oriģinālu saturu, vairāk apkopo citātus un tekstus, latvisko un latviskajā vidē ievelk ārzemju resursus un rīkus, reflektē un pavairo esošo.
Jaunlatviešu laiki nav beigušies, ja kas. Pierādi, ka arī latviski var blogot, sarīkot flashmob akciju, izveidot hashtag tviterī. Tādi kārklu angļu laiki patiesībā. Ar trendīgiem topikiem un tagiem, ar kūlīgiem resursiem un mesidžiem.
Vēl 17 minūtes. :)
Tāpēc beidzot solītais stāsts par latviešiem, viņu apķērību un idejām, viņu kredītiem un visu ko citu. Arī par viņu krīzi un viņu izeju no krīzes, ko apzīmē naivais jautājums - a kur jāiet?
Radītājs zinātu savu ceļu, kopētājs atkārto citu sacīto un iet pa ieteikto maršrutu.
22. februārī braucu autobusā no A pilsētas uz B pilsētu. Ļaužu pilns, mīcās cilvēks pie cilvēka. Ābolam nav kur nokrist. Kur nu vēl noģībušai personai.
Reāla situācija, reāli ļaudis. Nekas nav izdomāts. Viņi tur vienkārši bija.
Māte māca padsmitgadīgo dēlu. Viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! Varēs samaksāt visus kredītus!
- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
