Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Darbaspēka brīva kustība sarežģījusi nodokļu maksātāju pienākumus.
FOTO: www.sxc.hu
Daļēji šim apgalvojumam var arī piekrist par nodokļu nomaksu Latvijā, jo likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 24. panta "Starpvalstu līgumu piemērošana" trešajā un ceturtajā daļā ir teikts, ka aprēķināto nodokli (pēc deklarācijas Latvijā) samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Samazinājums tikai nedrīkst būt lielāks par summu, kas atbilstu Latvijā aprēķinātajam nodoklim par ārvalstī gūto ienākumu.
Diemžēl mediju sniegtajā informācijā tiek noklusēts, ka šā paša likuma 24. panta pirmā un otrā daļa paredz arī pavisam ko citu. Proti, ja starpvalstu līgums, kura dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz ienākuma aplikšanas kārtību, kas atšķiras no šajā likumā noteiktās kārtības, piemērojamas starpvalstu līguma normas. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošo personu ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijas Republikā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem noteikta citāda aplikšanas kārtība.
Ar to ir jāsaprot, ka vispirms ir jālasa nosacījumi, ko paredz attiecīgās valsts nodokļu konvencija. Ja darbs ir veikts Anglijā, tad nodokļu piemērošanu regulē likums "Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem" (nodokļu konvencija).
Ja saņemta darba alga
Nodokļu konvencijas 15. panta pirmajā daļā sacīts, ka darba alga un citi tai pielīdzināmie atalgojuma veidi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts (Latvija) rezidents par savu darbu, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī (Latvijā), izņemot gadījumus, kad algotais darbs tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī (Anglijā). Šādos gadījumos saņemto atalgojumu var aplikt ar nodokļiem otrajā valstī (Anglijā).
Neatkarīgi no minētajiem nosacījumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts (Latvija) rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī (Anglijā), tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā valstī (Latvijā), ja:
No tā izriet: ja Anglijā darbs tiek veikts mazāk kā 183 dienas, algu maksā Latvijas uzņēmums vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ienākuma nodoklis jāmaksā tad būs tikai Latvijā. Pārējos gadījumos nodoklis tiks ieturēts Anglijā.
Par pabalstiem
Saskaņā ar nodokļu konvencijas 18. pantu (Pensijas) pensijas un cita veida līdzīga atlīdzība par iepriekš veikto algoto darbu, kā arī ikgadējie maksājumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents (Latvija vai Anglija), tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī. Jēdziens "ikgadējie maksājumi" nozīmē noteiktu summu, ko periodiski izmaksā fiziskai personai noteiktos termiņos visā dzīves garumā vai konkrētā, vai nosakāmā laika periodā saskaņā ar pienākumu veikt maksājumus pret iepriekš saņemto atbilstošu un pilnīgu atlīdzību naudā vai mantās naudas vērtībā.
Ar to jāsaprot: ja Latvijas rezidents (pastāvīgais iedzīvotājs; nosacījumi ir konvencijas 4. pantā) saņem pensiju, slimības pabalstus, bezdarbnieka pabalstus un citus sociālos apdrošināšanas maksājumus no Anglijas vai Latvijas, tad nodokļa saistības attiecas tikai un vienīgi uz Latviju.
Lai noskaidrotu, vai pēc Latvijas likumiem no šiem Anglijā gūtiem ienākumiem (pabalstiem) ir jāmaksā nodoklis, jāapskata likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šā likuma 9. panta pirmās daļas 7. punkts paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie (paredzēti budžeta apropriācijā) pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalsti.
"Ir jālasa nosacījumi, ko paredz attiecīgās valsts nodokļu konvencija."
Tādējādi tas nozīmē, ka Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek ārvalstīs saņemto slimības pabalstu. Taču ārvalstīs saņemto bezdarbnieka pabalstu neapliek. Likumā un Ministru kabineta noteikumos nav rakstīts, no kuras valsts budžeta izmaksājamie pabalsti nav apliekami un uz kuru valstu normatīvajiem aktiem tas attiecas.
Sociālo drošību Eiropas Savienībā reglamentē Regula Nr.883/2004 "Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu" un Regula Nr.987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004. Par sociālo drošību var izlasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras interneta mājaslapā www.vsaa.gov.lv.
Rezumējot visu iepriekšminēto – Latvijas rezidentam jāiesniedz nākamajā gadā Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarācija par visiem apliekamiem un neapliekamiem ienākumiem (izņemot likumā paredzētajos gadījumos) un par visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Ja Anglijā gūtais ienākums ir neapliekams ar nodokli Latvijā (saskaņā ar nodokļu konvenciju atbrīvots), tad nodokli nerēķina. Ja tas ir apliekams, tad ienākumu samazina par Anglijā samaksāto nodokli. Deklarācijas sastādīšanai nepieciešami ienākumu aprēķina un izmaksu dokumenti un Anglijas nodokļu iestādes apstiprinājums par ienākumu gūšanu un nodokļu nomaksu vai atbrīvojumu no tā.
Rezidenti
Saskaņā ar nodokļu konvencijas 4. panta 1. punktu nodokļu konvencijā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņas pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanās vietu, inkorporācijas vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija.
Ja fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tās statuss tiks noteikts šādā veidā:
a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta;
ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīvesvietas abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);
b) vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Līgumslēdzējām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Līgumslēdzējas Valstis vai nav neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;
d) ja šī persona ir pilsonis abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
"Deklarācijas sastādīšanai nepieciešami ienākumu aprēķina un izmaksu dokumenti."
Tātad, ja pēc šiem kritērijiem no Latvijas izbraukušais cilvēks uzskatāms par Anglijas rezidentu, piemēram, izpildoties šajā pantā minētajiem "a" nosacījumiem un tam Anglijā ir pastāvīgā (deklarētā) dzīvesvieta, tad nodokļus Latvijā tas nemaksā vispār. Anglijas rezidentam vairs nav nekāda sakara ar Latvijas tiesību sistēmu un normatīvajiem aktiem.
Tas, ka liela daļa cilvēku, izbraucot no Latvijas, nav nokārtojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē formalitātes, nenozīmē, ka šie cilvēki, kas gadiem dzīvo ārzemēs, ir uzskatāmi par Latvijas rezidentiem.
Nepieciešamības gadījumā ārvalsts nodokļu administrācijai var palūgt, lai tā izsniedz šiem cilvēkiem rezidenta apliecību. Šāds dokuments apliecina, ka persona ir konkrētās valsts rezidents un nodokļu saistības tai ir tikai un vienīgi ar šo valsti (Angliju).
Neviens pirms braukšanas projām nezināja, ka atgriešanās stāvoklis būs nenoteikts. Publiska baidīšana ar nodokļiem un sodīšanu veicina tikai to, ka šie cilvēki Latvijā vairs nevēlēsies atgriezties nekad.
