Austrijā un Vācijā prāto, ka lētā darbaspēka krējums nosmelts

Kaut arī Austrijas un Vācijas medijos parādās komentāri, ka simtiem tūkstošu austrumeiropiešu sēž uz koferiem un ir gatavi kuru katru brīdi doties darba meklējumos, pagaidām tie visi ir pieņēmumi. Vācijā pētnieku aģentūru prognozes atšķiras par vairākiem simtiem tūkstošu.  Federālā nodarbinātības aģentūra turpmāk rēķinās ar 140 000 imigrantu lielu pieplūdumu no Austrumeiropas ik gadu.

Jau ir aprēķināts, ka kopš ES paplašināšanās katru gadu no astoņām jaunajām ES valstīm vecajās dalībvalstīs ieradās apmēram ceturtdaļmiljons cilvēku.  Līdz šim darbaspēka pieplūdums vecajās dalībvalstīs no ES jaunpienācējām tiek vērtēts kā relatīvi neliels. Tas kopš 2004. gada gan ir palielinājies (jo īpaši Īrijā un Lielbritānijā) - no aptuveni viena miljona 2004. gadā līdz apmēram 2,3 miljoniem 2010. gadā, taču nesasniedz pat vienu procentu veco ES valstu iedzīvotāju kopskaitā. Turklāt austrumeiropiešu vecajās valstīs ir ievērojami mazāk, salīdzinot ar 19 miljoniem trešo valstu pilsoņu, kas tajās uzturas.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, astoņu jauno ES valstspiederīgo skaits ES vecajās zemēs līdz 2015. gadam varētu pieaugt līdz 3,3 miljoniem un 2020. gadā sasniegt 3,9 miljonus.

Visas vakances netiks aizpildītas

Kaut arī darba  tirgus atvēršana mazinās kvalificēta darbaspēka trūkumu,  arī 2011. gadā vēl paliks daudz brīvu darba vietu, uzskata Vācijas Amatniecības konfederācijas ģenerālsekretārs Holgers Švāneke, raksta biznesa portāls Handelsblatt.de. Konfederācijas nesenais apsekojums liecina, ka 85 procenti uzņēmumu vērtē savu finansiālo situāciju šā gada pirmajā ceturksnī kā labu vai apmierinošu. Tas ir signāls, ka būs arī darbaspēka pieprasījums.

Viena no profesijām, kurās ir daudz vakanču, ir ārsti.  Saksijas-Anhaltes sociālo lietu ministrs Norberts Bišofs ziņu aģentūrai DPA izteicies, ka viņu interese ir, lai tie ārsti, kas ierodas, šeit arī paliek, nevis pēc pāris gadiem dodas projām. Ārstu sevišķi trūkst laukos, piemēram, Saksijas-Anhaltes zemē pašreiz trūkstot ap 700 ārstu. Turklāt jo īpaši labi būtu, ja ārsti no Austrumeiropas ierastos ar savām ģimenēm. "Jaunieši un ģimenes ar bērniem bagātinās mūsu reģionu. Ar bērnu labo aprūpi mēs varam nodrošināt, lai jaunie profesionāļi patiešām paliktu Saksijā-Anhaltē," zemes apstākļu pievilcību uzsvēris ministrs.

Savukārt visā Vācijā būtu nepieciešamas 20 000 medicīnas aprūpes māsas. Tāpēc vācieši pieprasa, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atzīta citās valstīs iegūta profesionālā kvalifikācija.

"Austrumeiropiešu vecajās valstīs ir ievērojami mazāk, salīdzinot ar 19 miljoniem trešo valstu pilsoņu, kas tajās uzturas."

Tomēr uz lielu vilni iebraucēju te gan necer. "Vācija ir mazāk pievilcīga, nekā daudzi uzskata. Jauni, labi apmācīti austrumeiropieši bieži izvēlas doties uz Angliju, kur viņiem ir mazāk valodas problēmu," vērtē Vācijas federālās nodarbinātības aģentūras vadītājs Franks Jirgens Veize.

Starp citu, saskaņā ar nodarbinātības aģentūras datiem, 2010. gadā tika izsniegtas 47 000 darba ņēmēju atļaujas ES astoņu valstu iebraucējiem.

Arī Austrija darba tirgus atvēršanas rezultātus gaida ar līdzīgām bažām, ka tagad iebraucēju varētu arī nebūt tik daudz, cik gaidīts. Vienīgā cerība ir tā, ka pašreiz salīdzinoši nabadzīgie darba tirgus apstākļi Lielbritānijā un Īrijā varētu mudināt jaunos eiropiešus to vietā  izvēlēties Austriju. Austrija sagaida, ka tajā ieradīsies no 15 līdz 25 tūkstošiem viesstrādnieku.

Pēc pētnieku domām, viens no iemesliem, kādēļ Vācija un Austrija nesagaidīs lielu darbaroku pieplūdumu, ir valodas barjera - arvien mazāk jauniešu zina vācu valodu un labāk pārvalda angļu valodu.

Jaunajās "sapņu valstīs" samazinājies bezdarbs

Vācijā bezdarbnieku skaits aprīlī bija trīs miljoni, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992. gada, šāda optimistiska Vācijas federālās nodarbinātības aģentūras ziņa nāca vienlaikus ar darba tirgus atvēršanu. Turklāt arī brīvo darba vietu skaits pieaudzis līdz rekorda līmenim. Uzņēmumi pieņems papildu darbiniekus, un jau tagad daudzi saskaras ar problēmu atrast pietiekami kvalificētu speciālistu.

Analītiķi brīdina, ka darbaspēka pieaugums neizbēgami novedīs pie zemākām algām un augstāka bezdarba līmeņa. Savukārt oficiālās nodarbinātības iestādes uzskata, ka ietekme nebūs tik būtiska, lai radītu satricinājumus: iespējams īslaicīgs bezdarba līmeņa pieaugums (par 0,2 procentpunktiem) un kopējais algu samazinājums.

Taču šādas īslaicīgas problēmas nav tik bīstamas, salīdzinot ar drūmākām nākotnes perspektīvām, par kuru novēršanu jādomā jau tagad. Jo arī Vācijā skan trauksmes signāli par demogrāfiju. Katru gadu darba tirgu pamet 130-160 tūkstoši speciālistu. Uzņēmēju konkurence par speciālistiem jau nosaukta par "talantu karu".  Tāpēc nav brīnums, ka darba tirgus atvēršanas sakarā tiek uzsvērta kvalificēta darbaspēka nepieciešamība, kas tiek gaidīts daudzās nozarēs.

Arī Austrija maiju sagaidīja ar labām ziņām par bezdarba līmeņa samazināšanos – līdz 5,4 procentiem, kas ir otrais zemākais ES.

Algu dempinga bažas un konkurences stimuls

Vācijas arodbiedrības brīdinoši izsakās par sagaidāmo algu dempingu, kas sāksies, ierodoties pagaidu darbiniekiem no Austrumeiropas. Sociāldemokrāti (SPD) kritizē federālo valdību par atteikšanos  noteikt minimālo algu visā valstī. Ir tikai divas valstis Eiropā, kurās nav noteikta minimālā alga, tā ir Kipra un Vācija, atgādina SPD līderis Sigmārs Gabriels, piebilstot, ka Eiropā nav jākonkurē ar nožēlojamām algām un sliktākajiem sociālajiem standartiem. Ir  jānosaka minimālās algas robeža, jo valstī ir nepieciešama godīga un sociāla kārtība, uzskata politiķis.

Kā pamatojums nevēlamām darba tirgus blaknēm tiek minēts fakts, ka jau līdz šim imigrantu algu līmenis ir bijis par piekto daļu zemāks nekā Vācijas pilsoņiem.

Šausmu stāsti par tūkstošiem darba meklētāju no kaimiņvalstīm ir bez pamata, uzskata Austrijas darba devēju organizācijas.  Viens no iemesliem ir arī tas, ka Austrijas kaimiņos ienākumi šajos gados ir izlīdzinājušies. Piemēram, Prāgā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju (42 800 eiro) esot pat lielāks nekā Vīnē (40 600 eiro).

Austrijā algu un sociālo dempingu liedz likums. Likums nodrošina, ka ārvalstu darba ņēmējiem jāmaksā  saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. Iespējams, tiks aktivizēta Finanšu policijas un citu uzraudzības iestāžu darbība.  Tiesa, tam nav jākļūst par bumerangu, par papildu birokrātisko slogu biznesam, norāda uzņēmēju organizācijas.

"Reģionos, kas robežojas ar Poliju, Čehiju un Slovēniju, vācu strādniekiem ir jāpielāgojas konkurences palielināšanās apstākļiem," izdevumam "Rheinische Post" paudis Franks Jirgens Veize, Vācijas federālās nodarbinātības aģentūras vadītājs. Arī viņš uzskata, ka spiediens uz darba algām palielināsies.

Plusi vai mīnusi? No kuras puses skatās

Tādas valstis kā Lielbritānija vai Īrija ir ieguvējas, tajās ieplūstot kvalificētam darbaspēkam no Austrumeiropas: izaugsme bijusi augstāka, un sociālie fondi nav pārāk noslogoti, intervijā faz.net  vērtējis Eiropas nodarbinātības komisārs Laslo Andors. Tas gan bija pirms gada.

Savukārt tagad britu analītiķi publiskojuši gluži pretēju un neglaimojošu vērtējumu. Latvijas un citu jauno Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji, kas pēc 2004. gada masveidā ieplūda Lielbritānijā, tās ekonomikai drīzāk kaitējuši, nevis devuši labumu, apgalvo ietekmīgais Lielbritānijas Nacionālais ekonomisko un sociālo pētījumu institūts, maija sākumā rakstīja Lielbritānijas avīze "Daily Mail", vēsta BNS. Pētnieki aprēķinājuši, ka imigrantu vilnis no astoņām jaunajām bloka zemēm  Lielbritānijas ekonomikas pieaugumu piecu gadu laikā pēc ES paplašināšanas ir veicinājis nebūtiski jeb tikai par 0,38%. Vienlaikus Apvienotās Karalistes iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 700 tūkstošiem jeb vairāk nekā par 1%, radot spiedienu uz sociālo pakalpojumu un mājokļu jomu.

Lai gan 2007. gadā publiskotais pētījums, kas tika veikts pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma, rādīja, ka imigrācijas dēļ iepriekšējā kalendārajā gadā britu ekonomika ir pieaugusi papildus par sešiem miljardiem sterliņu mārciņu (4,7 miljardiem latu), jaunākā pētījuma autori aprēķinājuši, ka pēc ES paplašināšanas Apvienotās Karalistes iekšzemes kopprodukts palielinājies mazāk - tikai par 4,91 miljardu sterliņu mārciņu (3,9 miljardiem latu).

"Prāgā IKP uz vienu iedzīvotāju jau esot lielāks nekā Vīnē."

Pētījumā aplēsts, ka laikā no 2004.  līdz 2009. gadam Lielbritānijā ieradušies 1,5 miljoni austrumeiropiešu, no kuriem 700 tūkstoši ir palikuši valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Austrumeiropieši domā par vienu galveno labumu – atalgojumu. Jaunatvērtā tirgus valstis – par savu izdevīgumu. Vācijā jau aprēķināts, ka ar papildināto darbaspēku iekšzemes kopproduktu varētu pieaudzēt par 1,16 procentiem. Austrijā lēš, ka tās ekonomikas ieguvums būs ap 900 miljoniem eiro.

Par aktīvākajiem darba ceļotājiem tiek uzskatīti poļi. Polijai no krīzes ir izdevies tikpat kā izvairīties, taču tieši no šīs valsts proporcionāli visvairāk, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, ir aizbraucēju -  uz ārzemēm devušies 2 miljoni iedzīvotāju. Tiesa, poļi nevar būt raksturīgākais piemērs, jo arī iepriekšējos laikos ir aktīvi meklējuši peļņas iespējas ārpus savas zemes robežām. Polijas darba ministre Jolanta Fedaka prognozē, ka trijos gados uz Vāciju varētu doties no 100  līdz 400 tūkstošiem viņas tautiešu.

Uzziņa