Pēc Ārvalstu investoru padomes domām, Latvijas augstākās izglītības sistēmā nepieciešamas nopietnas reformas. „Augstākā izglītība pati par sevi nav klasisks sabiedriskais labums,” norāda viens no padomes ierosinājumu autoriem Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Vjačeslavs Dombrovskis, „tādējādi a priori nav iemesla, lai valdība to nodrošinātu. Cilvēki ar augstāko izglītību saņem ievērojami lielāku algu nekā cilvēki ar zemāku izglītību. Tai vajadzētu būt pietiekamai motivācijai, lai cilvēki paši investētu augstākajā izglītībā. Izvēloties studijas un maksājot par tām kredītu, jaunieši vairāk apdomās, pētīs, kurā jomā strādājot viņi varēs atpelnīt ieguldījumus.”
Vienlaikus V. Dombrovskis arī uzskata, ka studentiem jānodrošina kredītu pieejamība, lai visiem neatkarīgi no rocības būtu iespējas iegūt augstāko izglītību, savukārt uzņēmumi ar nodokļu atlaidēm būtu jāstimulē ieguldīt darbinieku izglītībā un attīstībā.
Ārvalstu investoru padomes ieteikumi saskan ar aprīļa sākumā izskanējušajiem Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem, kā vēl varētu samazināt Latvijas valsts budžeta izdevumus. PB ierosinājumi bija – uz pusi samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās vai arī samazināt vienas valsts finansētās studiju vietas izmaksas.
Tiesa, tādējādi varētu ietaupīt vairāk nekā 27 miljonus latu, taču augstākā izglītība kļūtu par elitāru produktu, bet Latvija no zemes ar tradicionāli lielu studējošo skaitu – par vietu, kur studijas būtu pieejamas tikai turīgākajiem. Daudzas ģimenes jau tagad nevar nodrošināt pēcnācējiem iespēju iegūt augstāko izglītību citā pilsētā, jo nevar samaksāt par ceļu un dzīvošanu, kur nu vēl studiju maksu.
Iespējamā pāreja uz maksas augstāko izglītību Latvijā vēl vairāk pastiprinātu sabiedrības noslāņošanos. Lielai daļai jauniešu tas pilnībā liegtu iespējas studēt un nākotnē atrast kvalificētu un atbilstoši atalgotu darbu. Palielinātos arī jauniešu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas pamestu Latviju, jo netālu ir valstis, kurās ir bezmaksas augstākā izglītība. Bet tajās Eiropas valstīs, kur augstākā izglītība ir tikai par maksu, studenti maksā līdzmaksājumu par studijām, nevis pilnu studiju maksu.
Augstākās izglītības sistēmā iesaistītie cilvēki uzsver – ja saruktu jauniešu iespējas studēt bez maksas, ilgtermiņā zaudējums būtu daudz lielāks nekā acumirklīgais ietaupījums valsts budžeta tēriņos. Vai Latvijas valstsvīri un izglītības politikas veidotāji rīkosies valsts un visas sabiedrības interesēs, rādīs turpmākie notikumi. Pašlaik vien jāpiebilst – nav vienas receptes, kā valstī atrisināt visas problēmas, bet ir vairākas lietas, ko valdībai vajadzētu darīt un kas neko nemaksātu. Piemēram, ir jāsamazina birokrātiskais loks.
Maz ticams, ka tuvāko mēnešu laikā, kad tuvojas vēlēšanas, politiķi pieņems lēmumu atteikties no budžeta vietām augstskolās. Līdz vēlēšanām visi teiks, ka nebūs pārejas uz maksas augstāko izglītību Latvijā… Cerības par bezmaksas budžeta vietām turpmāk vēl arī kliedē fakts, ka vienīgā joma, kurā vēl varētu apcirpt līdzekļus, ir atlikusi augstākā izglītība. Vispārējā izglītībā pēc straujā finansējuma grieziena un sāktajām reformām vairāk nav, ko samazināt, tāpat – profesionālajā izglītībā.
LV.LV jautā: Kā vērtējat Latvijas Investoru padomes ieteikumu atteikties no budžeta vietām augstskolās un šo finansējumu novirzīt pētniecībai?
 |
| Foto: Nora Krevneva, A.F.I. |
Gita Rēvalde, IZM Augstākās izglītības departamenta direktore:
„Izglītības un zinātnes ministrijas darba kārtībā nav jautājuma par pāreju uz maksas augstāko izglītību un netiek plānots atteikties no valsts budžeta vietām augstākajā izglītībā. Jo vairāk – ja netiks sagatavoti atbilstoši speciālisti, īpaši tautsaimniecībai, zinātnei (pētniecībai), valsts attīstībai utt. prioritārajās, nepieciešamajās jomās, tad nebūs iespējams veikt arī atbilstošus pētījumus, īstenot zinātnisko darbību, jo primārais ir atbilstoši sagatavoti cilvēkresursi, viņu iespējas un kvalifikācija. Turklāt studijas notiek, balstoties uz noslēgtiem līgumiem, un, ja līgumsaistības netiek pildītas, tas viennozīmīgi var beigties ar tiesiskām sekām (piemēram, Satversmes tiesa).
Arī Pasaules Bankas eksperti kritiski vērtē iespēju atteikties no valsts budžeta finansējuma augstākajai izglītībai Latvijā, norādot, ka Latvijā jau pašreiz ir zemākais finansējums augstākajai izglītībai starp visām ES valstīm un tuvākos divus gadus finansējumu augstākajai izglītībai nevajadzētu samazināt. Eiropas Savienības valstu vidū tiek uzskatīts, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums. To pierāda arī pētījumi, kas parāda, ka tikai tās valstis, kurās ir pietiekami daudz cilvēku ar augstāko izglītību, sasniedz jūtamu ekonomisku izaugsmi. Jāatceras jaunā stratēģija „Eiropa 2020”, kas paredz, ka vismaz 40% jaunu cilvēku ir jābūt ar augstāko izglītību, lai tiktu nodrošināta zinātņietilpīga ekonomika. Latvija pagaidām nevar izpildīt šo mērķi.”
 |
| Foto: Toms Grīnbergs, LU |
Edgars Bērziņš, LSA prezidents:
„Budžeta vietas kalpo gan kā augstākās izglītības pieejamības indikators, gan pilda valstij nepieciešamo jauno speciālistu finansiālā atbalsta funkciju. Tās arī nodrošina studējošo vidū nepopulārās ekonomiskajai un sociālajai attīstībai aktuālās studiju programmas ar studējošajiem. Pilnīga atteikšanās no budžeta vietām ilgtermiņā radīs nopietnas sekas – studējošo izbraukšanu uz ārvalstīm jau pirmajā studiju līmenī, eksakto studiju jomu popularitātes kritumu, kas saistīts ar paaugstinātā finansējuma nepieciešamību programmu realizācijā. Kā potenciālas sekas noteikti minams arī uzticības kritums Latvijas augstākās izglītības telpas pieejamībai, tādējādi padarot studijas par luksusa preci, respektīvi, tendētai tikai uz turīgo sabiedrības daļu.
Pašreizējā kreditēšanas sistēma, kura kalpo kā atbalsts sociāli neaizsargātajai studentu daļai, ir jāreformē, paredzot atvieglojumus kredītu piešķiršanā un atmaksā jau minēto sabiedrības grupu pārstāvjiem. Tas pats attiecināms uz stipendiju politiku – tā ir jāpārskata un jārada priekšnosacījumi stipendijām atgūt akadēmisko ievirzi.
Lielāka finansējuma piešķiršana ir nepieciešama arī pētniecībai, kurai finansējuma avots jārod gan no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem, gan no ārējiem finanšu avotiem. Paaugstinot kā valsts, tā privātā finansējuma ieplūšanu pētniecībā, mēs spersim soli tuvāk uz zināšanām balstītas ekonomikas ieviešanai reālajā dzīvē. Bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams, padarot augstākās izglītības telpu pieejamāku, kvalitatīvāku un uz rezultātiem orientētāku.”
