Nav jālasa starp rindām, lai saprastu, ka esam dziļās nepatikšanās, ja dokumentus rotā šādi teksti. Pārfrāzēju – valdībai ir atbildība, bet viss ir atkarīgs no tā, cik sadarbīga būs sabiedrība, un no tā, vai starptautiskajiem partneriem izdosies rast labus risinājumus izejai no situācijas, kurā atrodas Latvija.
Smagās sviras pagriezt grūti
Nedaudz kaitina fakts, ka nav atšķirības, kāda izkārtne ir valdībai – Godmaņa, Dombrovska vai cita. Valsts pārvaldes aparāts ir tā iešūpojies, ka savās svirās samaļ ikvienu ierosmi par lietu sakārtošanu vai jaunu iniciatīvu. Attiecībā uz tiešu rezultātu sasniegšanu, kā to jau vairāk nekā pusgadu daudzina valsts kontroliere Inguna Sudraba, lēmumi, kas izdevīgi kādai partijai, soļo pa priekšu.
Atkāpei – katrs, kas lasa šo rakstu, lūdzu, padomājiet vienu minūti un atcerieties, kādu no nesenām tikšanās reizēm kādā nozares ministrijā vai ar tās pārstāvjiem! Ja atcerējāties, tad uz lapiņas uzvelciet krustiņu, ja ministrijas vai pašvaldības pārstāvis atbildot uz jūsu jautājumu, teica: „Tā ir laba ideja, noderīga informācija, mēs to ņemsim vērā.” Uz lapiņas uzvelciet mīnusiņu, ja institūcijas pārstāvis pēc jūsu izklāstītās situācijas teica: „Uzrakstiet iesniegumu, man jāsaskaņo ar priekšniecību, mēs jau to risinām, un sniedz garu atbildi vai pēdējā laikā izteikti populāro atbildi – tam nav naudas.”
"Nav jālasa starp rindām, lai saprastu, ka esam dziļās nepatikšanās."
Šo uzdevumu varat izmantot kā sava veida situācijas analīzes testu. Sarakstiet stabiņā visas tikšanās un sazīmējiet, kas veidojas no šīs izvērtēšanas.
Pozitīvi vērtējams fakts, ka jaunā - Dombrovska valdība, parakstot deklarāciju, vismaz pavisam īsu brīdi ir bijusi gatava „stiprināt valsts un iedzīvotāju sadarbību, veicinot cilvēku aktīvu līdzdalību valsts taisnīgā pārvaldībā”. Teksts ir nevainīgs un labiem nodomiem bagāts, taču šī līdzdalība ir kaut kādā veidā organizējama un visbīstamāk būtu to imitēt. Tā nav tikai kritika attiecībā uz jauno valdību. Tā ir pieredze sadarbībā ar politiķiem, kas radījuši aizspriedumus.
Dialogs nav izveidojies
Kā tas darbosies praksē? No labas pārvaldības principu viedokļa ir tā, ka tiem, uz ko attiecas risināmais jautājums, tiek dota iespēja izteikt viedokli. Tas ir minimālais variants.
Labākā variantā – starp iesaistītajām pusēm veidojas dialogs, rodot risinājumu, nereti kompromisu.
Bet ideālā gadījumā tiek veidotas partnerattiecības ar to pusi, uz kuru risināmais jautājums attiecas. Mani kā nevalstisko organizāciju pārstāvi interesē pavisam konkrētas lietas: kas notiks ar valsts politiku pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un programmu tās ieviešanai?
Kopš pilsoniskās sabiedrības jautājumi tika nodoti Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijai, ir pagājuši aptuveni trīs mēneši. Ministrija nav radusi iespēju, lai veiktu pat minimālo programmu manis pieminētajā iespējamo risinājumu skalā, veidojot sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Ir notikušas fragmentāras tikšanās, iepriekš iedibinātie sadarbības kanāli aprauti un izsīkuši. Nekas, ja šo kanālu veidošana prasījusi nieka piecus gadus. Pilsoniskās sabiedrības uzraudzības padome nav sanākusi gandrīz pusgadu. Iespējams, tiek uzskatīts, ka „pilsoniskās sabiedrības jautājums” nav „nav ko ēst jautājums”. Taču varbūt tā vis tomēr nav. Apstākļi, kas liecina par valsts un NVO sadarbības default faktu, neko labu nesola nevienam.
Nevalstiskās organizācijas ir neatlaidīgas
Neoficiāli zināms, ka Pilsoniskās sabiedrības programmas ieviešanai finansējums samazināts par 220 000 tūkstošiem latu; NVO līdzfinansējuma programma samazināta par 60 000 latu; ir programmas, kuru ieviešana kavējas.
Jāsaprot, ka, traucējot darboties nevalstiskajām organizācijām, kas izstrādā un iesniedz projektus, apturot tos līdzfinansējuma neesamības dēļ, ir tuvredzīgi. Lai gan šie projekti prasa zināmus Latvijas valsts ieguldījumus, tie risina konkrētas problēmas, vienlaikus nodrošinot darbavietas un sniedzot iemaksas valsts budžetā nodokļu veidā.
"Traucējot darboties nevalstiskajām organizācijām, kas izstrādā un iesniedz projektus, apturot tos līdzfinansējuma neesamības dēļ, ir tuvredzīgi."
Šeit aprakstītais ir augsne, kurā jaunā valdība dēsta cilvēku aktīvas līdzdalības un sabiedrības uzticēšanās valsts varai sēklu.
Topot jaunajai valdībai, biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA) rosināja nozaru biedrības un nodibinājumus deklarācijas veidotājiem sniegt priekšlikumus par savas nozares aktuālajiem jautājumiem. Nacionāla un reģionāla līmeņa biedrības un nodibinājumi sniedza priekšlikumus it visās deklarācijā minētajās jomās. Svarīgākie priekšlikumi bija par tēmām:
- pilsoniskās sabiedrības attīstība un finanšu piesaiste biedrību un nodibinājumu aktivitātēm no valsts budžeta un Eiropas strukturālajiem fondiem labklājības attīstībai;
- valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana biedrībām un nodibinājumiem;
- labas valsts pārvaldības veicināšana un korupcijas risku mazināšana;
- izglītības pakalpojumu nodrošināšana;
- drošības veicināšana, uzlabojot policijas resursus;
- attīstības sadarbības atjaunošana;
- Latvijas iesaiste Eiropas Savienības jautājumu risināšanā;
- sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes kvalitātes pilnveidošana.
Organizācijas vairākkārt norādīja, ka valdības deklarācijā ir jāiekļauj politiķu apņemšanās risināt valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu biedrībām un nodibinājumiem, kā arī jāatver Eiropas Sociālā fonda pieejamība NVO un jānodrošina sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes stabilitāti.
Tik tiešām, organizācijas ir tikušas uzklausītas deklarācijas veidošanas procesā, un tagad valdības rokās ir parādīt, kā labā griba īstenosies praksē.
Nevalstiskās organizācijas pasīvi nenoskatās, kā valsts pārvaldes iestādes savstarpēji pārbīda dokumentus no vienas institūcijas pie otras. Nevalstiskās organizācijas ir pietiekami spītīgas, lai sadarbības kanālus veidotu atkal un atkal, neskatoties uz to, ka institucionālā atmiņa valsts pārvaldē nereti ir pavisam īsa un skaidrošanas darbs par iespējamību apvienot resursus, lai pārvarētu izaicinājumus, veicams atkal un atkal.
__________________________________
* Saistību nepildīšana
