Pasaule patlaban piedzīvo vēl nebijušu ekonomisko lejupslīdi, kas atstās dziļas sociālas sekas visos iedzīvotāju slāņos. “Patlaban visi rāda ar pirkstiem uz ASV, kura ir bijusi kapitālisma karognesēja,” sacīja V. Vīķe-Freiberga, piebilstot gan, ka tieši attīstītajās kapitālisma valstīs radīti tādi sociālā atbalsta tīkli, kādi tā dēvētajās sociālisma valstīs nav bijuši iespējami. Taču arī rietumu kapitālistiskajās sistēmās vērojami vājie punkti – šoreiz tā bija nespēja biznesā īstenot ētikas, atbildības un pat veselā saprāta standartus. Finanšu jomas darboņi ir gājuši pārāk tālu, un valdību glābšanas programmas nepalīdzēs atveseļot kapitālismu, jo krīze skārusi fundamentālās ekonomikas jomas. „Kapitālisms nav brīnuma nūjiņa, kas visu atrisina, ļaudis to ir attīstījuši, un tas var mainīties gan uz labu, gan sliktu. Cilvēku rokas un prāti ir to radījuši, tāpēc arī pašu cilvēku rokās ir rast izeju."
Pašreiz notiekošo bijusī prezidente raksturoja kā „lejupejošu spirāli”, kas uzņem apgriezienus un rada lavīnveida procesus. „Reālai ekonomikai pasliktinoties, cieš reāli cilvēki.” Viņa uzsvēra, ka ir par agru norakstīt Latviju, sakot, ka tā ir bankrotējusi un ka tai nav iespēju iziet no krīzes. Latvija var izkļūt un izkļūs no šī stāvokļa. Cilvēkiem vienīgi esot jābeidz skriet kā „vistām bez galvas”, bet jānomierinās, jāizanalizē valdības loma, „jāatrota piedurknes” un jāsāk reāli strādāt, lai atrisinātu krīzes problēmas. Viņasprāt, ir naivi uzskatīt, ka parlamenta atlaišana pati par sevi ko fundamentāli mainīs vai spēs izvest Latviju no parāda.
"Neredzu, ka ļaudis pulkiem trauktos politikā, kaut šobrīd īstais laiks jaunām sejām."
Kā ierasts, V. Vīķei-Freibergai vaicāja, vai viņa plāno atgriezties Latvijas politikā. „Rodas iespaids, ka daži mani uztver kā Laimes lāci, kas nāks un savedīs visu kārtībā,” viņa sacīja. Līdzīgas gaidas esot arī no jaunā ASV prezidenta Baraka Obama, ar kuru ļaudis saistījuši lielas cerības, turklāt aiz viņa muguras ir milzīgs politiskais aparāts. Bijusī prezidente atzina, ka viņai šāda mehānisma, kurš sevī ietver arī finansējumu, nav. Vienlaikus viņa aicināja cilvēkus iesaistīties politikā, nevis tikai sūdzēties par notiekošo. „Neredzu, ka ļaudis pulkiem trauktos politikā, es neredzu jaunas sejas, taču tieši šobrīd būtu laiks tām parādīties.”
Nav citas izejas, kā meklēt finanšu resursus politiskās darbības veikšanai, jo tikai ar vērā ņemamu finansiālo aizmuguri var veidot aktuālu politiku. Pilsoņiem ir pašiem jāņem iniciatīva savās rokās, nevis jāgaida „Laimes lāci”. “Arī Sūnu ciemā lietas uz labo pusi sāka iet tikai tad, kad ļaudis paši sāka kaut ko darīt, nevis turpināja vien gaidīt uz brīnumu.”
