Atbildes uz LV.LV jautājumiem par grāmatvedības politiku sniedz Finanšu ministrijas Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta direktore, Grāmatvedības padomes priekšsēdētāja Dace Šodnaka.
Kādas ir būtiskākās izmaiņas grāmatvedības politiku nosakošajos normatīvajos aktos pēdējā gada laikā?
Lai ieviestu vienas pieturas aģentūras principu attiecībā uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanu un publicēšanu, tika grozīts Gada pārskata likums, Konsolidēto gada pārskatu likums un finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību reglamentējošie likumi. Minētie likumu grozījumi stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā, un tie noteica, ka turpmāk gada pārskati un konsolidētie gada pārskati vairs nav jāiesniedz divās valsts iestādēs, bet gan tikai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē.
2008. gads bija arī būtisks reformu laiks komercsabiedrību revīzijas jomā. Lai saskaņotu Latvijas normatīvos aktus ar jaunās direktīvas prasībām par gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu obligātajām revīzijām, tika izstrādāti un stājās spēkā grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”. Tie paredz stingrākas zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību neatkarības un pakalpojumu kvalitātes uzraudzības prasības, sadarbību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.
Ar grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 201 „Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” par obligāti piemērojamu tika noteikts Latvijas grāmatvedības standarts Nr. 9 „Ieguldījuma īpašumi”.
"Grāmatvedības padome pirms Latvijas grāmatvedības standartu projektu izstrādes izvērtē situāciju un problēmjautājumus grāmatvedības reglamentācijas jomā, kā arī paredzamā standarta ietekmi uz komercdarbības vidi."
Pašlaik, lai saskaņotu likumu „Par grāmatvedību” un Gada pārskatu likumu ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, ir izstrādāti un noteiktā kārtībā tiek virzīti attiecīgie likumu grozījumu projekti. Tie paredz, ja zemnieka vai zvejnieka saimniecība būs pārveidota par komercsabiedrību, tā kārtos grāmatvedību divkārša ieraksta sistēmā un gada pārskatu sagatavos saskaņā ar Gada pārskata likuma prasībām.
Kā no grāmatvedības politikas viedokļa Jūs vērtētu nodokļu likumu biežās izmaiņas un to ietekmi? Vai Grāmatvedības padomes viedoklis tiek prasīts, grozot nodokļu paketes, kā arī ik pa laikam atkal izdarot grozījumus atsevišķos jau grozītajos likumos?
Grāmatvežiem ir būtiski sekot nodokļu izmaiņām. Tomēr bieži nodokļu likumu grozījumi palielina grāmatveža darba apjomu un grāmatvedības darba izmaksas. Ievērojot to, ka grāmatvedības politika un nodokļu politika ir divi atsevišķi valsts politikas virzieni, Grāmatvedības padome netiek iesaistīta nodokļu likumu grozījumu sagatavošanā.
Finanšu ministrijas mājaslapā atrodams liela darba rezultāts - konsolidēta pieņemto standartu neoficiālā redakcija. Kāds statuss šiem standartiem ir to piemērošanā?
Grāmatvedības padome konsolidēto pieņemto standartu neoficiālo redakciju sagatavoja 2005. gadā, pēc tam tā nav aktualizēta un ir novecojusi, tādēļ šo informāciju paredzēts izslēgt. Diemžēl sakarā ar Finanšu ministrijas mājaslapas dizaina izveides darbiem sadaļa „Grāmatvedības politika” vēl joprojām tiek labota, tādēļ arī aizkavējusies minētā dokumenta izslēgšana.
Vēlos pievērst uzmanību tam, ka pašlaik Finanšu ministrijas māja lapā ir pieejama Eiropas Komisijas sagatavotā un ar tās regulu pieņemtā starptautisko grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartu konsolidētā redakcija standartiem, kas pieņemti līdz 2007. gada 31. decembrim.
Latvija ir pārņēmusi deviņus starptautiskos grāmatvedības standartus. Kas piedalās to sagatavošanā? Cik liela ir ieinteresētība Latvijas grāmatvedības standartu projektu stadijā, vai saņemat daudz priekšlikumu?
Grāmatvedības padome ir izstrādājusi un pieņēmusi deviņus Latvijas grāmatvedības standartus, un šobrīd padomes apspriešanā ir četri jauni Latvijas grāmatvedības standartu projekti. Grāmatvedības padome ir sagatavojusi papildu programmu vēl piecu jaunu standartu izstrādei, ko plānots uzsākt 2009. gadā.
Latvijas grāmatvedības standartu projektu izstrādā Grāmatvedības padomes apstiprinātā darba grupa. Darba grupā tiek pieaicināti attiecīgo jomu (nozaru) eksperti. Grāmatvedības padome pirms Latvijas grāmatvedības standartu projektu izstrādes izvērtē esošo situāciju un problēmjautājumus grāmatvedības reglamentācijas jomā, kā arī paredzamā standarta ietekmi uz komercdarbības vidi.
Papildus jau minētajam vēlos norādīt, ka, tiklīdz attiecīgais Latvijas grāmatvedības standarta projekts tiek apspriests Grāmatvedības padomē, tas tiek publicēts Finanšu ministrijas mājaslapā priekšlikumu un iebildumu sniegšanai.
Kādi nosacījumi un termiņi ir Latvijai, lai ieviestu starptautiskos grāmatvedības standartus? Pēc kādiem principiem tie tiek pārņemti – būtiskuma, atbilstoši valsts nepieciešamībai? Jo jau pieņemtie standarti, piemēram, Nr. 7 par pamatlīdzekļiem neaplūko visus gadījumus, piemēram, par līzingu jāskata 17. standartā. Vai uzņēmējiem bieži rodas problēmas tāpēc vien, ka Latvijā vēl daudzi starptautiskie standarti nav ieviesti?
Starptautiskie grāmatvedības standarti ir neatkarīgas starptautiskas organizācijas (Starptautisku grāmatvedības standartu padomes) izdoti brīvprātīgi piemērojami norādījumi, kuru piemērošana dažādu valstu kompānijām palīdz sazināties ar potenciāliem investoriem un piegādātājiem vienotā grāmatvedības uzskates valodā, kā arī nodrošina dažādu valstu kompāniju finanšu pārskatu saskaņošanu.
Lai veicinātu Eiropas Kopienas labāku iekšējā tirgus darbību un Eiropas komercsabiedrību konkurētspējas paaugstināšanu pasaules regulētajos tirgos, kā arī starptautiski izmantoto grāmatvedības standartu konverģences palielināšanos, lai panāktu vienotu pasaules grāmatvedības standartu izveidošanu, tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.1606/2002 (2002.gada 19.jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošana. Minētā regula ir saistoša ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet arī Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Saskaņā ar šo regulu kopš 2005. gada 1. janvāra komercsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētā tirgū, konsolidētos finanšu pārskatus sagatavo atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, bet finanšu pārskatus – saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem.
Vēl jāpiebilst, ka, lai starptautisku grāmatvedības standartu pieņemtu piemērošanai Kopienā, ir nepieciešams, pirmkārt, lai tas atbilstu Kopienas direktīvu pamatprasībām, otrkārt, lai saskaņā ar Padomes 2000. gada 17. jūlija sanāksmes secinājumiem tas sniegtu labumu Eiropas sabiedrības interesēm un, visbeidzot, lai atbilstu informācijas kvalitātes pamatkritērijiem, kas jāievēro finanšu pārskatos, lai tie būtu noderīgi to lietotājiem.
"Laba, pārskatāma un saprotama grāmatvedības politika ir nozīmīga komersantiem, lai varētu sekot līdzi komercsabiedrības saimniecisko darījumu norisei, izmaksām un finansiālajiem rezultātiem."
Atsevišķi Latvijas grāmatvedību un finanšu pārskatu reglamentējošie normatīvie akti konkrētiem šo normatīvo prasību subjektiem - komercsabiedrībām, kuras pārvedami vērstpapīri ir iekļauti regulētā tirgū, un finanšu institūcijām - uzliek pienākumu vai atļauj sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar minēto regulu apstiprinātiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
Savukārt Latvijas grāmatvedības standarti ir ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Kopienu tiesībām un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem saskaņoti vispārīgi un daudzkārt piemērojami norādījumi finanšu pārskata posteņu atzīšanai, novērtēšanai un skaidrojumu sniegšanai par tiem un piemērojami konkrētam subjektu lokam.
Grāmatvedības padome ir atbildīga par Latvijas grāmatvedības standartu izstrādi.
Kādi Eiropas Savienības dokumenti reglamentē nacionālo grāmatvedības politiku?
Latvijas normatīvie akti komercsabiedrību grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā, bet attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem - to darbību reglamentējošie likumi un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi ir saskaņoti ar attiecīgajām direktīvām, kas nosaka ES grāmatvedības kārtošanas un finanšu pārskatu sagatavošanas un to pārbaudes tiesisko regulējumu. Tā ir 4. un 7. uzņēmējdarbības tiesību direktīva, banku direktīva, apdrošināšanas sabiedrību direktīva un direktīva par gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu obligātajām revīzijām. Grāmatvedību un gada pārskatus reglamentē arī Eiropas Savienības institūciju izdotās regulas par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un vairāki šo institūciju izdotie lēmumi.
Vai, likumus pieņemot, kāds domā arī par grāmatvežiem?
Parasti, izstrādājot normatīvo aktu projektus grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā, notiek konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām - Latvijas Republikas Grāmatvežu asociāciju un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, noteiktos gadījumos arī ar citām nevalstiskajam organizācijām.
Kāda ir grāmatveža profesijas cilvēku profesionalitāte Latvijā? Vai Latvijā skolots un te strādājis grāmatvedis varētu pretendēt uz darbu citā valstī?
Eiropas Savienībā grāmatveža profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, un arī Latvijā normatīvie akti neierobežo fizisko personu loku, kuras komercsabiedrības vadītājs varētu pieņemt par darbinieku grāmatvedības kārtošanai un gada pārskatu sagatavošanai vai par darbinieku komercsabiedrībā, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus.
Latvijas izglītības sistēmas ietvaros tradicionāli grāmatveža profesijai nepieciešamās zināšanas var iegūt profesionālās vispārējās un augstākās izglītības un akadēmiskās izglītības programmās, daudzās augstskolās, koledžās vai augstskolu filiālēs, kā arī vidējās profesionālās izglītības iestādēs. Mācību programmas grāmatveža profesijas apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai piedāvā arī citas izglītības iestādes.
Šobrīd Latvijā papildus grāmatveža profesionālās izglītības diplomam kā viens no zināšanu, pieredzes, prasmju apliecinājumiem grāmatvedības jomā ir pēcdiploma kompetences sertifikāts, kas paaugstina grāmatveža konkurētspēju darba tirgū. Jautājums, vai Latvijā grāmatveža izglītību ieguvis un praktiskās iemaņas grāmatvedībā apguvis speciālists varētu pretendēt uz darbu citā valstī, Latvijā ir maz pētīts un apspriests, tādēļ mūsu rīcībā nav attiecīgas informācijas.
Visbeidzot – kam laba, pārskatāma un saprotama grāmatvedības politika ir vairāk nozīmīga – uzņēmējiem vai nodokļu administrācijai?
Grāmatvedības kārtošanas un kvalitatīvu finanšu pārskatu sagatavošanas mērķis nav tikai nodrošināt efektīvu nodokļu administrēšanu. Kvalitatīvi komercsabiedrības finanšu pārskati ir nepieciešami arī šīs komercsabiedrības akcionāriem (dalībniekiem, biedriem), darbiniekiem, kreditoriem, klientiem un citiem šo pārskatu lietotājiem, lai viņi varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par komercsabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Laba, pārskatāma un saprotama grāmatvedības politika ir nozīmīga arī komersantiem, lai viņi varētu sekot līdzi komercsabiedrības saimniecisko darījumu norisei, izmaksām un finansiālajiem rezultātiem, kā arī katram faktam vai notikumam, kas rada pārmaiņas komercsabiedrības mantas stāvoklī, lai laikus varētu pievērst uzmanību jomām, kas ir nerentablas vai nav pietiekami drošas.
