Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārskatāma un skaidra grāmatvedības politika ir svarīga arī pašam uzņēmējam, lai varētu izprast saimniecisko darījumu norisi un izmaksas, pievērst uzmanību datiem, kas liecina par izmaiņām uzņēmuma attīstībā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošu dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.
Šis pants ir visbiežākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tematisko pārbaužu aktos, jo tas ir ļoti vispārīgs. Tāpat kā pastāv baltais un melnais, labais un sliktais, grāmatvedība nekad nevar būt absolūti pilnīga. Un tā tas ir gan budžeta iestādēm, gan uzņēmumiem. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam grāmatvedības dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām, bet tam nav skaidri noformulēta grāmatvedības politika un sakārtoti grāmatvedības organizācijas dokumenti, tad VID inspektors var uzrakstīt protokolu, vismaz ar mazāko summu – 50 latiem. To, vai tas tiek darīts, izvērtē pēc nodokļu maksātāja vispārējās saimnieciskās darbības organizēšanas un būtības. Bet mēdz būt arī citādi.
Politika nav unificēta, bet katram sava
Bieži vien strīdus ābols ir izdevumu atzīšana, jo tas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli. Tā kā katram uzņēmumam saimnieciskā darbība ir individuāla, tad arī grāmatvedībā katrs var noteikt izdevumu atzīšanu pēc saviem kritērijiem. Kas vienam būs saimnieciskie izdevumi, otram – nesaimnieciskie. Piemēram, šuvējam audumi būs saimnieciskie izdevumi, bet bārmenim – nesaimnieciskie. Tādējādi nepieciešams katram savā grāmatvedības metodikā izstrādāt nolikumus par saimnieciskajām un nesaimnieciskajām izmaksām, reprezentācijas izdevumiem, reklāmu utt.
Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts, ka uzņēmuma vadītājs organizē grāmatvedības kārtošanu atbilstoši šā likuma prasībām. Uzņēmuma vadītājam ir jāizvēlas, vai tas kārtos grāmatvedību pats vai pieņems darbā grāmatvedi, vai saņems neatkarīgus profesionāļa pakalpojumus.
Saskaņā ar likuma 15. pantu noteikumus par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju izdod Ministru kabinets. MK 21.10.2003. noteikumu Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" 41. punkts paredz, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā
Grāmatvedības organizācijas dokuments ir arī uzņēmuma
Latvijas grāmatvedības pirmais standarts
Attiecībā uz gada pārskata sagatavošanas noteikumiem jāņem vērā Latvijas grāmatvedības standarta (LGS) Nr. 1 "Finanšu pārskata sagatavošanas noteikumi" prasības. Grāmatvedības politika ir konkrēti principi, nostādnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finanšu pārskatu. Grāmatvedības politikas apraksta ilustratīvs piemērs ir sniegts LGS Nr.1 2. pielikumā.
Vadība izvēlas un lieto uzņēmuma grāmatvedības politiku atbilstoši katra pielietojamā Latvijas grāmatvedības standarta visām prasībām. Ja Latvijas grāmatvedības standartā nav konkrētu prasību, vadība izstrādā grāmatvedības politiku, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskats sniedz informāciju, kas: 1) ir derīga finanšu pārskata lietotājiem, lai pieņemtu lēmumus; 2) ir ticama, jo pārskats pareizi uzrāda uzņēmuma darbības rezultātus un finansiālo stāvokli, kā arī uzrāda ne tikai notikumu un darījumu juridisko formu, bet arī to ekonomisko būtību; 3) nav subjektīva; 4) ir piesardzīga; 5)visos būtiskajos aspektos ir pilnīga.
"Bieži vien strīdus ābols ir izdevumu atzīšana."
Uzņēmuma vadība izstrādā grāmatvedības politiku, ņemot vērā likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un likuma "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" (atbilstošos gadījumos) prasības;
Latvijas grāmatvedības standartos minētās prasības; Latvijas grāmatvedības standartus, kas aplūko līdzīgus jautājumus gadījumos, ja kāds specifisks jautājums normatīvajos aktos un Latvijas grāmatvedības standartos nav aplūkots; pieņemto praksi attiecīgajā nozarē, ja tā nav pretrunā ar LGS Nr.1 nosacījumiem.
Atbild uzņēmuma vadītājs
Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos attiecībā uz kādiem konkrētiem grāmatvedības organizācijas dokumentiem nav noteikts citādi, grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Attiecībā uz dažādām nozarēm jāievēro nozaru reglamentējošie normatīvie akti, piemēram, būvniecībā, kokapstrādē, pārtikas ražošanā, lauksaimniecībā, akcīzes preču darbībās un citur.
Uzņēmuma vadītājs var patstāvīgi izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu, skaitu un sagatavošanas veidu (grāmatvedības kārtošanas formu), ņemot vērā konkrētā uzņēmuma struktūru, saimnieciskās darbības raksturu un apstrādājamās informācijas apjomu. Izņēmums ir gadījumi, ja attiecīga grāmatvedības reģistra veidu, saturu un sagatavošanas veidu reglamentē konkrēts normatīvais akts.
Izstrādājot grāmatvedības organizācijas dokumentus, iestādē, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, kā arī valsts vai pašvaldību aģentūrā, ievēro attiecīgās iestādes vai aģentūras darbības specifiku un grāmatvedības un budžeta jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Individuālajam komersantam obligāti nav, bet var rakstīt
Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, ja šīs personas apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu un tā kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, un cita fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir atbrīvota no grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšanas un apstiprināšanas.
Nereti gan gadās, ka VID tematiskajās pārbaudēs prasa attiecīgu organizācijas dokumentu, kas ir pilnīgi nepamatoti. Tomēr, ja kādam no šiem nodokļu maksātājiem organizācijas dokumenti ir vajadzīgi, tad tos var rakstīt brīvprātīgi. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā izdevumu atzīšana, nolietojuma aprēķināšana, krājumu uzskaite un citi.
Dokumentu shēma
Ar uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem saistīto attaisnojuma dokumentu sagatavošanu, reģistrāciju, apgrozību un citus lietvedības jautājumus grāmatvedībā nosaka dokumentu apgrozības apraksts vai shēma. Šajā aprakstā vai shēmā ietver attaisnojuma dokumentu plūsmu saimniecisko darījumu sistēmās, šo dokumentu pārbaudes un apstrādes secību, izpildes termiņus, izpildītājus, uzņēmumā sagatavoto attaisnojuma dokumentu eksemplāru skaitu, glabāšanas vietu, ilgumu un citu informāciju.
Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas (grāmatvedības informācijas datorsistēmu programmatūru), nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma arhīvā informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas. Kopā ar elektroniski sagatavoto vai saņemto attaisnojuma dokumentu uzņēmums saglabā arī datus, kas ļauj noteikt elektroniskā dokumenta izcelsmi vai galamērķi, kā arī nosūtīšanas vai saņemšanas laiku.
"Par saturu atbild uzņēmuma vadītājs."
Attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri un citi grāmatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīvā glabājas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā. Papīra dokumenta veidā sagatavotos kārtējā mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglabā šim nolūkam paredzētās glabāšanas vietās. Attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot pēc attiecīgā ieraksta veikšanas datuma.
Prasības datu aizsardzībai, administratīvā un kriminālatbildība
Ja speciālajos likumos vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, uzņēmuma vadītājs nosaka vispārīgos grāmatvedības informācijas datorsistēmu drošības noteikumus un grāmatvedības datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības uzņēmumā, kā arī nodrošina minēto noteikumu un prasību ievērošanas kontroli.
Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 16. pantu uzņēmumu vadītāji, kuri ir pieļāvuši likuma "Par grāmatvedību" un citu spēkā esošo grāmatvedības normatīvo aktu pārkāpumus, grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu, oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšanu vai grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu, tiek saukti pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 pantu "Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana" par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām – uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 150 latiem, juridiskajām personām – no 50 līdz 300 latiem.
"Dokumenti līdz novietošanai uzņēmuma arhīvā atrodas grāmatvedībā atbildīgo personu pārziņā."
Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 250 latiem, bet juridiskajām personām – no 150 līdz 500 latiem.
Krimināllikuma 217. pants "Grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana" nosaka: par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu kārtošanas nosacījumu, gada pārskatu vai statistikas pārskatu sastādīšanas kārtības pārkāpšanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, – soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām.
Par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.
Tādējādi, ja uzņēmumam nebūs grāmatvedības organizācijas dokumentu (grāmatvedības politika), tas var tikt bargi sodīts tādēļ, ka nav ievērotas likuma "Par grāmatvedību" (un MK noteikumu) noteiktās prasības. Šādi dokumenti ir nepieciešami visiem uzņēmumiem – arī tad, ja SIA ir viens dibinātājs un valdes loceklis, bet nav neviena darbinieka.
