Tomēr Eiropas Komisija ir iesākusi aktīvi izdibināt viedokļus par vienkāršotas grāmatvedības pieļaušanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī Ekonomikas ministrijas mājaslapā atrodams aicinājums sniegt viedokli Eiropai par ES Ceturtās direktīvas prasību vienkāršošanu un starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) iespējamo ieviešanu MVU.
ES Ceturtajā direktīvā ir noteikti vienoti grāmatvedības principi, kā arī peļņas vai zaudējumu pārskata un bilances shēma un noteikts, kāda veida informācijai jābūt iekļautai uzņēmumu gada pārskatos - paskaidrots apspriešanas aicinājumā. Eiropas Komisija vērtē, vai nepieciešams pārstrādāt ES tiesību aktus par grāmatvedību, piemēram, rosina ievērojami samazināt prasības MVU sniegtajai informācijai. EK dienesti apsver starptautisko finanšu pārskatu standartu ieviešanu, minētos standartus 2009. gadā apstiprinājusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB).
Ja komersanti vēlas sniegt savu viedokli nepieciešamajiem grozījumiem ES grāmatvedību regulējošajos tiesību aktos, kas ir saistoši visām dalībvalstīm, ir jāreģistrējas Eiropas Biznesa testa panelī (EBTP), tad uzņēmējam tiks atsūtīta anketa ar jautājumiem (latviešu valodā). Tas jāizdara līdz 30. aprīlim.
Eiropas Biznesa testa panelī, kas ir EK konsultāciju instruments, kurā uzņēmumi sniedz atsauksmes par ES likumdošanas priekšlikumiem vai iniciatīvām, iepriekš ir bijušas konsultācijas par administratīvo slogu, finansējuma pieejamību, novēlotiem maksājumiem, diskrimināciju darbā, vienotā eiro maksājumu telpu un citiem jautājumiem.
EBTP koordinatore Latvijā Ilze Lore informēja LV.LV, ka Eiropas Komisijas konsultācijā ir atbildējuši 12% no paneļa dalībniekiem. Taču ar publiskā aicinājuma starpniecību pagaidām ir atsaucies tikai viens uzņēmums. Pēc konsultācijas par grāmatvedības jautājumiem apkopojums tiks publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv, kā arī būs pieejams EK interneta vietnē http://ec.europa.eu/yourvoice/ebtp/index_en.htm.
Grāmatveži par sarežģīto un, iespējams, lieko
Mikrouzņēmumu atbalsta programma, Komerclikumā gatavotā iespēja dibināt SIA ar vienu latu pamatkapitālā, samazinātas uzņēmējdarbības procedūru reģistrēšanas izmaksas - šādu komplektu valsts piedāvā ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem, lai uzņēmīgie uzdrošinātos sākt savu biznesu, ja kādam ir arī tam visnepieciešamākais – sava ideja. Adresātu pusē ir iesācēju un domātāju bažas no saskarsmes ar finanšu un grāmatvedības dokumentiem.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras februārī rīkotajā diskusijā par starptautiskajiem finanšu atskaišu standartiem (IFRS) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas Komisijas pārstāvis Pols Rūnijs (Paul Rooney) atzina, ka liela daļa grāmatvedības direktīvu ir paredzētas lielajiem uzņēmumiem. Un tajās ir mazajiem uzņēmumiem nevajadzīgas lietas.
EK uzskatot, ka nepieciešams vienkāršot grāmatvedības prasības un nošķirt MVU no lielajiem uzņēmumiem. P.Rūnijs atsaucās uz EK pētījumiem par MVU grāmatvedības vajadzībām, uzsverot, ka ir arī jāzina, ko investori vēlas no finanšu pārskatiem. Būtiska ir diskusija par mikrouzņēmumiem un priekšlikums izslēgt no grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumus (apgrozījums līdz 1 miljonam eiro, kopējā bilance līdz 500 000 eiro, līdz 10 darbiniekiem). Arī par šo priekšlikumu dalībvalstīm esot pretrunīgi viedokļi.
"EK uzskata, ka nepieciešams vienkāršot grāmatvedības prasības un nošķirt MVU no lielajiem uzņēmumiem."
Kā izteicās P.Rūnijs, dažāda attieksme ir arī par MVU standartu – gan, ka nekādi grozījumi nav nepieciešami, gan ka standarti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem rada apgrūtinājumus. Viņš pats ieteiktu nevis revolūciju, bet evolūciju.
Latvijā ir desmit grāmatvedības standarti (viens no tiem vēl nav apstiprināts obligātai lietošanai), kas veidoti, pamatojoties uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Latvijas Grāmatvedības padomes priekšsēdētājas vietniece, zvērināta revidente Lolita Čapkeviča, izklāstot piedāvātā jaunā standarta būtību un salīdzinot ar Latvijā šobrīd izmantojamiem standartiem MVU, norādīja: jaunais grāmatvedības standarts ir diezgan visaptverošs, aptver arī tās jomas, kas Latvijā nav aprakstītas vai ir maz aprakstītas grāmatvedību regulējošos normatīvajos aktos.
Viņa secina, ka šajā jaunajā standartā ir paredzētas uzskaites politikas gan atšķirīgas no mūsu prakses, gan atšķirīgas no starptautiskajiem finanšu pārskata standartiem. Pēc speciālistes domām, šo standartu labi var saprast tas, kurš pārzina pilna apjoma starptautiskos standartus. Jo arī tie, kas rakstījuši IFRS, pamatojušies uz visu starptautisko grāmatvedības standartu paketi. Jautājums ir, kā to uztvers un spēs atbilstīgi piemērot grāmatvedis, kurš nezina starptautiskos standartus?
Diskusijā izskanēja arī doma, ka mikrouzņēmumiem standarts ir pārāk sarežģīts, iespējams, to varētu ieviest kā alternatīvu esošajai grāmatvedības praksei. Taču atvērta tirgus apstākļos būtiski ir arī panākt, ka finanšu pārskati, bilanču rezultāti būtu saprotami jebkuram cilvēkam jebkurā pasaules valstī.
Kāda diskusijas dalībniece pastāstīja, ka ir strādājusi gan mūsu Valsts ieņēmumu dienestā, gan kādā korporācijā Amerikā, un, pēc viņas vērtējuma, grāmatvedība ASV korporācijā ir daudz vienkāršāka nekā Latvijā mazajiem uzņēmumiem. Viņasprāt, attiecībā uz gada pārskatiem vismaz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem būtu jābūt iespējai izvēlēties – ja sadarbojas ar ārzemēm, ja zina, ka tas būs nepieciešams, tad arī izmantot starptautiski prasītos standartus. Bet, ja ir mazs veikaliņš – kāpēc vispār izvēle būtu jāizdara? Turklāt, ja ar likumu kaut ko nosaka kā obligātu, tad arī jābūt oficiālai valsts iestādei, kas skaidro, kā standartus jāpielieto - arī šāda vēlme izskanēja profesionāļu diskusijā.
Eiropas labo nodomu ilgais ceļš
ES tiecas vienkāršot grāmatvedības noteikumus, jo īpaši maziem uzņēmumiem, un mēģina izvairīties no nepamatotām ziņošanas prasībām. EK mājaslapā saistībā ar uzņēmēju grāmatvedību atrodama informācija par EK ierosinājumiem, tostarp, ka vidējie uzņēmumi jāatbrīvo no pienākuma gada pārskatu piezīmēs sniegt nevajadzīgu informāciju, piemēram, neto ieņēmumu sadalījumu pēc darbības kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem, ka jāvienkāršo pienākums sniegt darbības pārskatu, ja apvienojas mazi uzņēmumi, ka jāvienkāršo grāmatvedības prasības mazajiem uzņēmumiem.
Izsekot ES institūciju diskusiju, paziņojumu, rezolūciju, paskaidrojumu, priekšlikumu un lēmumu konsekvencēm ir darbietilpīgi. Vairums dokumentu ir bezgala gari tikai angļu valodā, retumis arī vācu un franču valodā. ES elektroniskajos arhīvos ir atrodama informācija, ka par mikrouzņēmumu grāmatvedības vienkāršošanu augstā līmenī spriests jau pirms vairākiem gadiem. Piemēram, Eiropas Komisija 2007. gada 7. jūlija paziņojumā “Par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās”, analizējot vairāku attiecināmo direktīvu ietekmi, sadaļā par MVU secināja, ka grāmatvedības un revīzijas jomās MVU gūtu labumu no turpmākas direktīvu vienkāršošanas.
Tomēr administratīvā sloga samazināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem var noritēt veiksmīgi tikai tad, ja tam pievērsīsies gan ES, gan valsts līmenī, norādīja Komisija, informējot, ka vienlaikus ar vienkāršošanas pasākumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem Starptautiskā grāmatvedības standartu padome (IASB) ir publicējusi standartu projektu ierosinātajiem IFRS (starptautiskie finanšu pārskatu standarti) maziem un vidējiem uzņēmumiem.
"Grāmatvedība ASV korporācijā ir daudz vienkāršāka nekā Latvijā mazajiem uzņēmumiem."
Taču pēc pirmās analīzes Komisija nav uzskatījusi, ka pašreizējais IASB darbs attiecībā uz MVU grāmatvedību ir pietiekams, lai atvieglotu Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Tāpēc EK noteica virkni pasākumu, kas varētu sniegt acīmredzamus ieguvumus vienkāršošanas ziņā maziem un vidējiem uzņēmumiem. Pirmais pasākums šajā kontekstā bija atbrīvot mikrouzņēmumus no grāmatvedības direktīvu piemērošanas, jo mazos uzņēmumus īpaši apgrūtina gada pārskatu izstrāde. Ja mazos uzņēmumus atbrīvotu no grāmatvedības direktīvām, dalībvalstis varētu izlemt, kādi noteikumi ir piemērojami attiecīgajiem uzņēmumiem.
EK jau 2007. gadā norādīja, ka vairākās dalībvalstīs ir ieviesta mikrouzņēmuma definīcija. Papildus tika ierosināts pagarināt pārejas periodu MVU, kas pārsniedz sliekšņus, no diviem līdz pieciem gadiem; atbrīvot mazos uzņēmumus no prasības publicēt gada pārskatus; attiecināt uz noteiktiem vidējiem uzņēmumiem maziem uzņēmumiem piemērotus atbrīvojumus.
Pēc nepilna gada Eiropas Parlaments 2008. gada 24. aprīļa rezolūcijā kritizējis Starptautisko grāmatvedības standartu padomes priekšlikumu paredzēt IFRS maziem un vidējiem uzņēmumiem un lūdzis Komisiju izstrādāt ES MVU īpaši paredzētu grāmatvedības sistēmu, iespējams, pamatīgi pārskatot esošos tiesību aktus grāmatvedības jomā.
Pagājušajā gadā EK atgādināja, ka saistībā ar finanšu krīzi Komisija publicēja Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, lai atjaunotu patērētāju un uzņēmumu uzticību, un šajā plānā tikusi pausta apņemšanās mazināt mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) un mikrouzņēmumu slogu, cita starpā “atceļot prasību mikrouzņēmumiem sagatavot gada pārskatus” .
Saskaņā ar Komisijai pieejamajiem aprēķiniem ES ir aptuveni 5,3 miljoni mikrouzņēmumu, kuri atbilst vismaz diviem definīcijas kritērijiem (apgrozījums līdz 1 miljonam eiro, kopējā bilance līdz 500 000 eiro un/vai vidējais strādājošo skaits finanšu gadā ir 10 darbiniekiem). Katra uzņēmuma vidējās izmaksas ir 1558 eiro, lai izpildītu grāmatvedības direktīvu pārskata sniegšanas prasības. Aplēsts, ka arī bez juridiska pienākuma uzņēmumi joprojām izlietotu aptuveni 25% no minētās summas, lai atbilstu pārvaldības un ārējās informācijas sniegšanas vajadzībām. Tāpēc atlikušie 75% jeb 1169 eiro ir aptuveni aprēķināts grāmatvedības slogs, ar kuru šie uzņēmumi saskaras. Kopā tas veido grāmatvedības slogu 6,3 miljardu eiro apmērā.
