Par gāzes krātuves darbības pamatvirzieniem
Kādas ir Inčukalna gāzes krātuves pamatfunkcijas?
Inčukalna pazemes gāzes krātuvei ir trīs darbības pamatvirzieni: dabasgāzes iesūknēšana, uzkrāšana un ieguve jeb atsūknēšana.
Inčukalna gāzes krātuvē, kas ir a/s „Latvijas Gāze” ekspluatācijas iecirknis, glabājas dabasgāze, ar ko rudens un ziemas periodā pilnībā apgādājam Latvijas, Igaunijas, daļu Lietuvas un Pleskavas reģiona lietotājus. Vasarā klienti dabasgāzi saņem tranzītā pa gāzes cauruļvadiem tieši no Krievijas, savukārt ziemas periodā – no mūsu gāzes krātuves. Inčukalna gāzes krātuve ir trešā lielākā Eiropas Savienībā, ņemot vērā uzglabājamos dabasgāzes apjomus, un trešā lielākā šāda veida gāzes krātuve pasaulē. Tā izveidota 20. gadsimta 60. gadu beigās, un krātuvē vienlaikus var uzglabāt 4,5 miljardus m3 dabasgāzes, no kuras 2,3 miljardi m3 ir aktīvā dabasgāze.
Viss dabasgāzes apjoms krātuvē ieplūst no Rietumsibīrijas pa diviem maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem, kuru diametrs ir 700 mm. Šāda krātuve nepieciešama, lai visu gadu neatkarīgi no laika apstākļiem vai jebkādiem citiem faktoriem spētu nodrošināt klientus ar minēto energoresursu.
"Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir trešā lielākā Eiropas Savienībā, ņemot vērā uzglabājamos dabasgāzes apjomus, un trešā lielākā šāda veida gāzes krātuve pasaulē."
Tas nozīmē, ka mūsu pazeme ir pieblīvēta ar gāzes vadu tīklojumu? Kā nodrošināt, lai nepastāvētu gāzes vadu pārrāvuma riski, gāzes noplūde vai pat eksplozija?
Mūsu pamatdarbs ir nepārtraukta sistēmas uzraudzība un defektu novēršana, lai izvairītos no jebkāda veida gāzes noplūdes dabā un lai gāze drošā veidā nokļūtu līdz patērētājam. Katru gadu maģistrālajiem vadiem un cauruļvadu sistēmām notiek pārbaudes, izmantojot cauruļvadu defektoskopijas metodi, kuras laikā cauruļvados tiek ievadīts speciāls instruments – defektoskops. Tas darbojas pēc elektromagnētiskā lauka pamatprincipiem un fiksē cauruļvadu tehnisko stāvokli. Rezultātā precīzi nosakām posmus, kuros novēršami defekti. Sadarbojamies arī ar vairākām Latvijas un ārvalstu institūcijām, kas regulāri veic Latvijas gāzes cauruļvadu stāvokļa uzraudzību. Tāpat nepārtraukti investējam līdzekļus sistēmas drošības uzlabošanā. Katru rītu atbildīgie darbinieki ziņo par stāvokli sistēmā, un vajadzības gadījumā nekavējoties rīkojamies. Mērķis ir pakāpenisks un vienmērīgs sistēmas uzturēšanas process, lai pēc laika nenāktos investēt milzu līdzekļus nopietnu defektu novēršanā. Bez īpašas nepieciešamības ar servisa kompānijām nesadarbojamies, kā tas pieņemts Rietumeiropas valstīs. Nepieciešamos uzlabojumus veicam paši. Pašu darbs ievērojami ļauj ekonomēt uzņēmuma līdzekļus. Augsti kvalificēta Rietumeiropas speciālista piesaistīšana uzņēmumam maksātu vidēji 2000 eiro dienā. Tomēr uzskatu: ir svarīgi, lai tieši uzņēmuma personāls varētu paveikt nepieciešamās darbības un par to saņemt atalgojumu. Turklāt, izglītojot savus darbiniekus, perspektīvā, iespējams, varēsim mūsu speciālistu pakalpojumus piedāvāt citām uzņēmējsabiedrībām, kas darbojas šajā virzienā.
Par drošību
Cik dziļi pazemē atrodas gāzes cauruļvadi? Vai mežu ciršanas, ēku būvniecības gadījumā, ja nav veikti visi nepieciešamie saskaņojumi ar atbildīgajām instancēm, nepastāv risks šos pazemes tranzītceļus pārraut?
Zemi, kuras dzīlēs atrodas gāzes vadu tīklojums, skar būvniecības liegumi. Ar žogiem norobežoto dziļurbumu tuvumā nedrīkst būvēt mājas, pretējā gadījumā, notiekot gāzes avārijai, sekas var būt nepatīkamas. 300 metru rādiusā urbumam ir drošības josla nolūkā pasargāt cilvēkus.
Gāzes cauruļvadi atrodas ne seklāk kā metru zem zemes. Tāpēc arī būvniecības, meža ciršanas vai rakšanas darbu gadījumā nepieciešami obligātie saskaņojumi ar teritorijas būvvaldi, lai novērstu gāzes cauruļvadu pārrakšanas iespējamību. Savukārt gāzes krātuves urbumi savieno zemes virsmu ar 700 metru dziļām zemes dzīlēm.
Un tomēr, ja avārija notikusi, kā to novēršat?
„Latvijas Gāzei” ir sadarbība ar ugunsdzēsības dienestiem, Katastrofu medicīnas centru, avārijas dienestiem un armiju, kas avārijas gadījumā nekavējoties iesaistītos seku likvidēšanā. Ik pa laikam nepieciešamas šo speciālistu īpašas apmācības, kurās imitējam gāzes noplūdi un visus atbildīgos dienestus iesaistām seku likvidēšanā. 2005. gadā realizētās plašāka mēroga mācības novēroja arī Orenburgas speciālisti, kam ir liela pieredze krātuvju ekspluatācijā un avāriju likvidēšanā. Pēc tam mūsu speciālisti guva vērtīgus profesionālus padomus rīcībai šādās situācijās.
Par Latvijas gāzes krātuves speciālistiem
Inčukalna dabasgāzes krātuvē strādājošie ir speciālisti ar īpašu izglītību? Cik zināms, Latvijā nav izglītības iestāžu, kas sagatavotu tieši energoresursu ieguves un apsaimniekošanas speciālistus.
Gāzes krātuvē strādā 130 darbinieku. Administrācijas sastāvā, iekļaujot arī 6 dienestu vadītājus, ir 11 cilvēku, pārējie darbinieki – inženiertehniskais personāls: ģeologi, mašīnisti, ģeofiziķi, atradnes iekārtu operatori, elektriķi, santehniķi.
Mūsu filozofija – uzņēmuma darbībā pēc iespējas vairāk iesaistīt vietējos profesionāļus no tuvākajiem reģioniem. Pārsvarā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē strādā Vangažu iedzīvotāji. Tā tas veidojies vēsturiski, kopš objekta darbības sākumiem. Darbā vērojama zināma paaudžu pēctecība, kad tēvi dēliem nodod savas profesionālās tradīcijas. Mūsu nozares specifikai nepieciešama rūpīga jauno darbinieku apmācība, jo Latvijā patiešām neviena izglītības iestāde negatavo energoresursu speciālistus. Tātad savus speciālistus apmācām paši. Daži saņem „Latvijas Gāzes” stipendijas, lai stažētos Krievijas augstākajās izglītības iestādēs, citi tiek apmācīti „Latvijas Gāzes” Mācību centrā vai pie mums Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
"Ņemot vērā to, ka šobrīd naftas cenas samazinās, un cerot, ka tā tas būs ilgāku laiku, iespējams prognozēt dabasgāzes tarifu samazinājumu jau šajā apkures sezonā."
Ilgākais pazemes gāzes krātuves speciālista darba stāžs ir kopš 1968. gada, un šis ģeologs pie mums strādā joprojām. Tāpat daudzi speciālisti šajā darbavietā nostrādājuši jau vairākus gadu desmitus. Šobrīd, kad valstī ir manāmas ekonomiskās stagnācijas pazīmes un ņemot vērā mūsu piedāvātos diezgan stabilos darba nosacījumus, kā arī radītos darba apstākļus, personālu izdevies nokomplektēt pilnībā. Darbinieki ar savu darbu un saņemto atalgojumu ir apmierināti.
Štatu samazināšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuve piedzīvoja PSRS sabrukuma laikā. Toreiz te strādāja vairāk nekā 300 darbinieku un uzņēmumam strādnieku pilsētiņā Vangažos piederēja savs bērnudārzs. Vangažu uzturēšanā tika ieguldītas lielas investīcijas. Daļa darbinieku PSRS iekārtas sabrukuma laikā atgriezās Krievijā, kur sāka strādāt tur esošajos gāzes objektos. Vairums mūsu bijušo speciālistu šobrīd sastopami Rjazaņas apgabalā, Pēterburgā.
Par ceļu līdz vadītāja darbam
Kāda ir jūsu izglītība, un kā jūs nonācāt līdz Pazemes gāzes krātuves vadītāja amatam?
Saistīts ar „Latvijas Gāzi” esmu kopš 1996. gada, kad mani uzaicināja piedalīties konkursā par stipendijas iegūšanu studijām Maskavas Gāzes un naftas universitātē. Saņēmu stipendiju un absolvēju šo universitāti. Atgriezies Latvijā, uzsāku inženiera darbu „Latvijas Gāzes” celtniecības daļā, kur biju atbildīgs par jauno cauruļvadu izbūvi. Pavisam drīz kļuvu par nodaļas galveno inženieri, tad – par darba aizsardzības tehniskās kontroles daļas vadītāju, līdz beidzot 2003. gadā saņēmu piedāvājumu uzņemties vadītāja pienākumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
Zināmu neizpratni radījis gāzes krātuves nosaukums – Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Kāpēc Inčukalna, ja objekts atrodas vietā starp Raganu un Murjāņiem?
Stāstam ir divas versijas. Viena no tām – vēsturiski pirmo izlūkdziļurbumu izveidoja Inčukalna tuvumā, un no tā arī cēlies objekta nosaukums. Otra versija – savulaik visas tehnoloģiskās iekārtas no Krievijas tika transportētas līdz Inčukalna dzelzceļa stacijai, lai tālāk pārvestu uz objektu, kas, zināms, atrodas starp Raganu un Murjāņiem. Taču visos pavaddokumentos kā galamērķis bija norādīts Inčukalns. No tā arī cēlies gāzes krātuves nosaukums.
Mūsu maksātie nodokļi šobrīd nonāk trijos pagastos – Krimuldas novadā, Sējā un Inčukalna novadā. Papildu sociālajiem, ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem maksājam arī zemes dzīļu izmantošanas nodokli, no kura katrs pagasts saņem tik lielu apjomu, cik proporcionāli pazemes aizņem gāzes krātuves sistēmas. Virszemes platībā tie ir aptuveni 30 ha, savukārt pazemes gāzes iegulas platība ir aptuveni 25 km2 – no Sēnītes līdz pat Inciema robežām.
Kādā ziņā Latvijai ir izdevīga pazemes gāzes krātuves esamība?
Tas, ka Latvijā atrodas šāda vērienīga dabasgāzes krātuve, nenoliedzami, valstij ir izdevīgi. Vispirms, mūsu iespējās ir pilnībā nodrošināt Latvijas patērētājus ar dabasgāzes energoresursiem, neskatoties uz bargiem laika apstākļiem ziemā vai citiem faktoriem. Otrkārt, no ārvalstu klientiem saņemam maksu par energoresursa piegādi. Latvijā atšķirībā no valstīm, kurās neatrodas savas gāzes krātuves, iespējams vienādu cenu par produktu saglabāt gan ziemā, gan vasarā. Minētie aspekti pozitīvi ietekmē tarifus mūsu valsts iedzīvotājiem un rūpnieciskajiem dabasgāzes patērētājiem. Ja šādas gāzes krātuves nebūtu, par saņemtajiem pakalpojumiem patērētāji maksātu vairāk.
"Tik krasa dabasgāzes cenu pieauguma īsā laikā, kā tas bija 1. oktobrī, nebūs. Turpmāk cena samērīgi vai nu pazemināsies, vai pieaugs, jo Latvijā jau ir sasniegtas Eiropas vidējā iepirkuma cenas."
Uzņēmumu „Latvijas Gāze” un „Latvenergo” neuzskatu par monopolistiem valstī, jo visi šāda veida uzņēmumi darbojas vienotā enerģētikas tirgū. Ja dabasgāzes cenas šķiet pārāk augstas, sava mājokļa vai uzņēmuma apkurināšanai iespējams izvēlēties citu energoresursu. Pastāv zemes siltumsūkņi, malka, naftas produkti un citi kurināmā veidi. Ir zināmi nosacījumi, kā eksportētāji nosaka dabasgāzes cenas, un šis resurss vienmēr bijis konkurētspējīgs ar citiem kurināmā veidiem. Kopsakarības šobrīd varam meklēt naftas tirgū. Ja kritīsies naftas produktu cenas, automātiski tās samazināsies arī dabasgāzei. Cenu samazinājumu izjutīsim nedaudz vēlāk, jo dabasgāzes izmaksas aprēķina pēc īpašas formulas, kā rezultātā naftas ietekme ir jūtama ar vairāku mēnešu nobīdi. Līdzīgi tas vērojams visā Eiropā. Oktobrī piedzīvotais straujais dabasgāzes tarifu pieaugums bija saistīts ar ļoti augstajām naftas cenām. Bet, ņemot vērā to, ka šobrīd naftas cenas krītas, un cerot, ka tā tas būs ilgāku laiku, iespējams prognozēt dabasgāzes tarifu samazinājumu jau šajā apkures sezonā. Jārēķinās arī ar to, ka ne Krievijai kā energoresursa ražotājai, ne ES nav izdevīgi, ja kādai no dalībvalstīm ir zemāki energoresursu tarifi, kas ietekmē ražošanas izmaksas, līdz ar to palielinot kādas atsevišķas dalībvalsts konkurētspēju tirgū.
Vairs tik krasa dabasgāzes cenu pieauguma īsā laikā, kā tas bija 1. oktobrī, nebūs. Turpmāk cena samērīgi vai nu pazemināsies, vai pieaugs, jo Latvijā jau ir sasniegtas Eiropas vidējā iepirkuma cenas. Šobrīd aptuveni 80% no tarifa veido paša produkta iepirkuma izmaksas, pārējais ir infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai.
Informācija
Latvijā ir koncentrēta unikāla ģeoloģiska struktūra, kas ļauj izveidot dabasgāzes krātuves vismaz 11 vietās ar kopējo kapacitāti līdz 50 miljardiem m3. Tie ir aptuveni 10% no Eiropas Savienības gada patēriņa un aptuveni tikpat, cik ir kopējā krātuvju kapacitāte visā Eiropas Savienībā. Uzglabāšana iespējama tāpēc, ka Latvijā zemes dzīlēs ir poraina smilšakmens slānis, kam ir piemērotas kolektorīpašības un kas pārklāts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem, turklāt šīs ģeoloģiskās struktūras atrodas optimālā 700–800 m dziļumā, kas ļauj dabasgāzi uzglabāt droši un ekonomiski efektīvi.
