VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. oktobrī, 2008
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
6
3
6

Demokrātijas caurums

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vakar, 22. oktobrī, Valsts kanceleja aicināja uz tikšanos nevalstiskās organizācijas (NVO), lai prezentētu tām Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) reorganizācijas plānu, ko, kā izrādījās, izstrādājis pats ĪUMSILS. Atgādināšu, ka jau septembra sākumā izskanēja baumas par sekretariāta likvidāciju.

Ministru kabineta zālē jau laicīgi bija ieradušies NVO pārstāvji, kas lielās gaidās vēlējās redzēt aprēķinus par iestādes reorganizācijas reālo ietaupījumu valsts budžetam 2009. gadā. Tā vietā organizācijas sagaidīja 10.klases projektu nedēļas ietvaros izstrādāta piedāvājuma kvalitātē Sabiedrības integrācijas sekretariāta piedāvāto iestādes reorganizācijas plānu. Jāpiebilst, ka ar smaidu uz lūpām ar šo piedāvājumu līdztekus organizācijām iepazinās arī paša ĪUMSILS lielākā ierēdņu daļa, kas joprojām ikdienā turpina darīt savu darbu, it kā reorganizācija uz tiem neattiektos. Absurds, jo, prasot atsevišķu ierēdņu viedokli, tie parausta plecus un saka, ka neko nezin. Vai tas nozīmē, ka plānu izstrādā nevis profesionāļu komanda, bet ministram lojāli darbinieki?

Un tātad, kāds ir ĪUMSILS piedāvājums sabiedrībai? Tiks izveidota ministrija ar nosaukumu „Sabiedrības un ģimenes lietu ministrija”, kuru vadīs ministrs, tai skaitā ministra birojs un divi valsts sekretāri. Struktūrā paredzēts, ka viens valsts sekretārs atbildēs par ģimenes lietām, bet otrs – par sabiedrības integrācijas jautājumiem. Otrā valsts sekretāra pakļautībā būs četras nodaļas:

1) sabiedrības integrācijas nodaļa,

2) mazākumtautību nodaļa,

3) ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un lībiešu nodaļa,

4) pilsoniskās sabiedrības nodaļa.

Jaunveidojamajā ministrijā būs arī apvienotais administratīvais bloks ar grāmatvedības, juridisko un personāla nodaļu. Izstrādātais modelis pagaidām izskatās loģisks, un pēc piedāvājuma šķiet, ka tieši ģimenes lietu jautājumi ir tie, kas tiks optimizēti. Kā jau minēju, tas liekas loģisks situācijā, kad lēmums par iestādes reorganizāciju jau ir pieņemts, ja vien nebūtu otra piedāvājuma daļa, kas paredz izveidot – Sabiedrības integrācijas lietu aģentūru (SILA).

Aģentūru plānots izveidot kā divdesmit cilvēku lielu aparātu ar direktoru, tā vietnieku un četrām nodaļām:

1) starptautiskās sabiedrības un projektu departaments, kurā paredzētas divas nodaļas: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas nodaļa un Eiropas Savienības un citu ārvalstu projektu nodaļa,

2) projektu uzraudzības nodaļa,

3) sabiedrības integrācijas projektu nodaļa,

4) administratīvā nodaļa.

Neskatoties uz to, ar 2009. gada 1. janvāri iecietības un anti-diskriminācijas jautājumu risināšanas funkcijas tiks nodotas Labklājības ministrijai. To ir viegli izdarīt, jo pēdējos gados šie jautājumi ir bijuši nepatīkami visiem Latvijas Pirmās partijas ministriem, kas vadījuši ĪUMSILS, un arī 2009. gada budžetā šiem jautājumiem nav atvēlēts neviens lats.

Kāds ir sausais atlikums no ĪUMSILS reorganizācijas? Štata vietu samazinājums būtu par 15 vietām, salīdzinot ar Sabiedrības integrācijas sekretariātu, tomēr šai sadaļai piedāvājuma izstrādātāji nevarēja minēt izmaksu ietaupījumu. Administratīvie izdevumi 300 tūkstoši latu apmērā tiks nodoti jaunizveidotās ministrijas apsaimniekošanā.

"Izskatās, ka aplis ir noslēdzies, šeit es domāju – ierēdņi ir „pastrādājuši”, nevalstiskās organizācijas ir „uzklausītas”."

Pēc šī piedāvājuma varam tikai nojaust, kāds ir reālais ietaupījums, jo piedāvājuma izstrādātāji nesniedza ieskatu izmaksās, kas veidojas, dibinot aģentūru, un neminēja skaitļus, kas plānoti visu programmu ieviešanai. Tomēr, zinot Latvijas valsts vērienu, ceļot visdārgākos tiltus pasaulē, nedomāju, ka jaunās aģentūras izveidošana pēkšņi būs vislētākā.

Pēc piedāvājuma uzklausīšanas viedokli pauda nevalstiskās organizācijas. Vairumā gadījumu bija saklausāma doma, ka ĪUMSILS likvidācija ir negatīvs signāls tieši mazākumtautību jautājumu risināšanā un ir nepieļaujama aģentūras veidošana, ja jau pastāv Latvijas Sabiedrības integrācijas fonds (LSIF) ar vērienīgu pieredzi finansējuma apsaimniekošanā, kas paredzēts NVO.

LSIF kā struktūra neparādījās piedāvātajā reorganizācijas shēmā un ĪUMSILS sekretariāta vadītājs J.Asars komentēja, ka fondu un ministriju saista tikai un vienīgi konsolidētais budžets un LSIF sabiedrības integrācijas jautājumiem velta tikai 1,4% no projektu līdzekļiem. Interesanta attieksme no institūcijas vadītāja puses, kurš pirms gada ar asarām acīs skaidroja nevalstiskajām organizācijām, ka LSIF noteikti ir jākļūst par ĪUMSILS pārraudzības iestādi, tādējādi pakļaujot fonda darbību Integrācijas lietu ministra politiskajam uzstādījumam.

Galu galā diskusija par ĪUMSILS reorganizāciju kļuva nekonstruktīva, jo pārvērtās par forumu, kur izsaka pateicības un ieslīgst detaļās par atsevišķiem uz doto brīdi nebūtiskiem jautājumiem. Bet reālā ietaupījuma apjoms, veicot reorganizāciju, tā arī palika nezināms.

Valsts Kancelejas vadītājas vietniece B.Pētersone nodemonstrēja perfektas vidutāja iemaņas, ļaujot klātesošajiem sajust, ka šajā valstī vēl ir kādas demokrātiskas saliņas un piedāvāja dalībniekiem balsot par trim ĪUMSILS diskusijas nākotnes modeļiem:

1) Sabiedrības integrācijas un ģimenes lietu ministrija (SIĢLM), jaunā aģentūra un Latvijas Sabiedrības Integrācijas Fonds;

2) SIĢLM un jaunā aģentūra;

3) Saglabāt esošo struktūru (ĪUMSILS), veicot funkciju auditu.

Neskatoties uz skepsi, auditorijā vairākums nobalsoja, ka ĪUMSILS nepieciešams saglabāt, tomēr veicot funkcionālo auditu un ietaupot, organizējot sekretariāta darbu.

Pamatoti izskatās, ka aplis ir noslēdzies, šeit es domāju – ierēdņi ir „pastrādājuši”, nevalstiskās organizācijas ir „uzklausītas”, bet no zāles cilvēki gāja laukā ar domu – viss jau ir izlemts. Un tā demokrātijas vērtības atbalstošās saliņas izklīda savās ikdienas rūpēs, aizpeldot kā ugunis demokrātijas caurumā.

Kāpēc tik pesimistiski? Jo, neskatoties uz to, ka Latvijas Pilsoniskā alianse un Valdības un NVO sadarbības memoranda padome aicināja jau savlaicīgi uzklausīt organizāciju viedokli par ĪUMSILS nākotni, vienīgā atbilde bija viena otra atrakstīšanās vēstulīte un uzaicinājums uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju. Komisijā viedokļus uzklausīja, tomēr tika arī norādīts, ka ir noteikta kādas politiskās partijas iekšējā disciplīna, kas neļauj pretoties lēmumiem, kurus pieņēmusi koalīcija.

Vai pirms gada nerunājām par plaisu starp valdību un sabiedrību? Šis gads jau iezīmējas ne tikai ar plaisas palielināšanos, bet parāda, ka dzīvojam sava veida demokrātijas caurumā.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI