Algu iesaldēšana – pārāk radikāla

Valdība plāno, ka nākamā gada budžeta deficīts būs 1,85% no iekšzemes kopprodukta. Nākamā gada valsts budžeta izstrādē tiek ņemta vērā 2% IKP pieauguma prognoze, kā arī viencipara inflācijas rādītājs - 9,8%.
„Nav objektīvu apstākļu, kas liktu algas iesaldēt tik drastiski, mums nav kara situācijas, ” uzskata ekonomiste Raita Karnīte, pēc kuras domām algu pieaugumam valsts sektorā bija jābūt nelielam un pakāpeniskam. Ir skaidrs, ka 30% algu pieauguma valsts sektorā nebūs, taču valdība pati savulaik solīja valsts sektorā strādājošajiem algas palielināt. Pakāpenisks algu pieaugums īpaši būtu bijis nepieciešams tais nozarēs, kuras jau tiek vērtētas kā kritiskas – veselības aprūpē un izglītībā. „Nav normāli, ka ķieģeļu nesējs pelna vairāk nekā neiroķirurgs, šāda situācija ir jāmaina, ” atzīst R.Karnīte. „Valdība nevar teikt – lūk, jums tagad alga ir 300 latu un dzīvojiet! ”

Turklāt ekonomiskā situācija nav tik traģiska, lai būtu nepieciešami šādi radikāli risinājumi. Valdība izdarīja divus kļūdainus soļus – pirmkārt, tā solīja algu pieaugumu, otrkārt, tā neņēma vērā to, ka tā dēvētie treknie gadi nebūs ilgi un ka šajā laikā vajadzēja uzkrāt līdzekļus.

"Nav objektīvu apstākļu, kas liktu algas iesaldēt tik drastiski, mums nav kara situācijas."

Lielāks budžeta deficīts nebūtu nekas biedējošs pagaidām – virknei Austrumeiropas valstu ir budžeta deficīti, bet tās turpina attīstīties. Piemēram, Čehija nākamgad plāno 2,9% budžeta deficītu, bet Ungārijai 2006.gadā bija pat 9% deficīts, kaut arī IKP uz iedzīvotāju tur ir augstāks. „Mēs esam priekšzīmīgi šai ziņā,” atzīst R.Karnīte. „Nekas briesmīgs nenotiktu, ja budžeta deficīts būtu 2%.”
Turklāt ekonomiste ir pārliecināta, ka valsts aparātam ir vēl daudz iespēju, kā iekrāt. „Tas attiecas kaut vai uz kvalitatīvāk īstenojamām iepirkuma procedūrām vai pat uz sīkumiem – varbūt nevajag tik bieži mainīt datorprogrammas. Valsts līdzekļi ir jāizmanto daudz kvalitatīvāk, piemēram, nav normāli, ka vienu un to pašu ceļa posmu būvē un pārbūvē vairākas reizes, kā tas redzēts.”
„Mēs pārāk riskējam, pazaudējot savus ārstus un skolotājus,” piebilst R.Karnīte.
Algu iesaldēšana valsts sektorā gan nav pats sliktākais, kas var notikt ar iedzīvotājiem valdošajā ekonomiskajā situācijā – uzskata ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Jārēķinās, ka nākamgad arī privātajā sektorā nebūs algu pieauguma, turklāt pieaugs bezdarbs un privātajā sektorā bezdarba risks būs augstāks nekā valsts sektorā.
P.Strautiņu pārsteidz valdības nākamā gada inflācijas prognoze (9,8%). Viņaprāt, gada inflācija nākamgad varētu būt pat 6%. „Ir skaidrs, ka cenu-algu spirāle ir pārrauta,” atzīst eksperts.
Valdība varētu ietaupīt līdzekļus, ne tikai samazinot valsts aparātā strādājošo skaitu, bet arī efektivizējot tā darbību, taču, lai konstatētu, kā tas darāms, ciešāk jāizvērtē valsts aparāta darbība.