Politiskā situācija valstī esot stabilāka nekā pirms gada, uzsvēra prezidents. Valdība daudz atbildīgāk seko ekonomiskajiem procesiem, savukārt pilsoniskā sabiedrība apzinās savu spēku – par to liecina divi ierosinātie referendumi. V.Zatlers aicina pilsoņus tajos piedalīties, tā vietā, lai “balsotu ar kājām”.
Līdztekus valsts drošībai V.Zatlera prioritātes ir bijušas izglītības sistēmas uzlabošana un sabiedrības konsolidācija.
Prezidents uzsvēra valdības stabilitāti, taču kritiku veltīja Saeimai. “Saeima strādā aktīvi, bet ne vienmēr kvalitatīvi,” viņš sacīja. Arī bez referendumiem V.Zatleram esot skaidrs, kādas ir sabiedrības domas un kuri likumi cilvēkus neapmierina – to saraksts esot garš.
Savas prezidentūras gada laikā prezidents nāca klajā ar piecām likumdošanas iniciatīvām un trīs reizes atdeva likumus otrreizējai caurlūkošanai. To starpā Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums vēl atrodas Saeimā. V.Zatlers ir gatavs nodot tos tautas nobalsošanai, ja deputāti netiks adekvāti ar tiem galā.
"Joprojām nav skaidras V.Zatlera prezidentūras prioritātes."
Kā uzskata politologs Ivars Ijabs, V.Zatlera ievēlēšana Valsts prezidenta amatā bija demokrātijas stunda nepatīkamā veidolā. Tā parādīja, ka demokrātija ir arī formāls process, ka prezidentu vēl pilsoņu priekšstāvji un ne vienmēr pie varas nāk spējīgākie un godprātīgākie indivīdi. Taču lēmums par V.Zatlera ievēlēšanu prezidenta amatā ir leģitīms, jo balstās uz Satversmi.
V.Zatlera gadījumā neparasti esot tas, ka viņam nav bijis redzamas pieredzes un kompetences politikā. Taču viņš esot gada laikā apguvis savam postenim nepieciešamo informācijas devu, visticamāk pateicoties savam kopējam erudīcijas un inteliģences līmenim, uzskata I.Ijabs. Savukārt prezidenta runa ar medijiem ir pārāk vispārināta un attālināta no sabiedrības – viņš mēdz izvairīties no tiešām atbildēm uz ķecerīgiem jautājumiem. Tā ir nepareiza stratēģija, ja V.Zatlers vēlas kļūt par “tautas prezidentu”.
Jautājums par prezidenta iespējamo politisko atkarību joprojām ir neskaidrs, un tas ir pateicoties tam, ka viņam vēl nav nācies pieņemt lielus lēmumus politiski delikātos jautājumos.
Pēc politologa domām, V.Zatlera mīnuss ir nespēja īstenot ātru, efektīvu rīcību. Vilcināšanās pieņemt stingrus lēmumus un zema autoritāte politiskajās aprindās varot pat degradēt prezidenta institūciju. Lēnīgums un pastāvīgi kompromisa meklējumi draud padarīt politiķi marginālu, brīdina eksperts. Turklāt vēl joprojām nav līdz galam skaidrs, kādas tad īsti ir V.Zatlera kā prezidenta prioritātes. Abstraktas runas par sabiedrības vienotību bez konkrētiem darbiem šīs prioritātes neatspoguļo.
Valsts prezidents gada laikā bijis 27 ārvalstu vizītēs un 20 darba vizītēs Latvijas reģionos. V.Zatlers uzskata, ka Latvijas ārpolitikai jākļūst aktīvākai, jo patlaban tā pārlieku orientēta uz citu valstu viedokļu uzklausīšanu. “Latvija ir maza valsts un lielāka tā nekļūs,” atzina prezidents, taču tā var kļūt ekonomiski neatkarīgāka un Latvijas iedzīvotāji – izglītotāki.
V.Zatlera ārpolitiskajā darbībā nav bijis lielu, vērā ņemamu izrāvienu, bet bijuši daži nelieli pārsteigumi, atzīst Sociāli politisko pētījumu institūta vadītājs Nils Muižnieks. Īpaši patīkams pārsteigums bija prezidenta uzstāšanās NATO samitā Bukarestē, kur viņš rosīgi atbalstīja Ukrainu un Gruziju. “Tā bija viņa iziešana uz lielās, starptautiskās skatuves,” uzskata politikas eksperts. V.Zatlera ceļojums uz Afganistānu ir pozitīvi vērtējams, taču tas neizskanēja tālu aiz Latvijas robežām. Runājot par Latvijas stratēģiskajiem partneriem, attiecības ar ASV varēs nopietni izvērtēt pēc jaunā ASV prezidenta ievēlēšanas. Turklāt ASV ietekme patlaban Eiropā un Baltijas reģionā sarūk. Turpretim Eiropas Savienība (ES) patlaban ir “krīzes situācijā” un “neba kādas Baltijas valsts prezidents šo situāciju var atrisināt”, uzskata N.Muižnieks. “Jautājums ir par to, vai viņš efektīvi aizstāvēs Latvijas intereses un spodrinās Latvijas tēlu šai krīzes stāvoklī, taču Francijas ES prezidentūras laikā tas būt sarežģīti, nepārvaldot franču valodu.”
