Kādas studiju kreditēšanas formas Latvijā tiek piedāvātas un cik daudz studentu parasti piesakās šiem kredītiem?
Latvijā tiek piedāvāti divi kredītu veidi: studiju kredīts un studējošā kredīts. Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai. Tas nepārsniedz augstskolas noteikto studiju maksu un valsts noteikto maksimālo studiju kredīta apmēru. Studiju laikā un laika posmā, kamēr nav sākts apmaksāt studiju kredītu (11 mēneši pēc studiju beigšanas), šī kredīta procentu likme ir 0%. Sākot kredīta apmaksu, būs jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā bankas procentu likme, bet ne vairāk kā 5% gadā no atlikušās studiju kredīta summas.
"Galvenais – ievērot disciplīnu, jo no parādsaistībām jau tāpat nekur neaizbēgsi."
Studējošā kredīts paredzēts studentu iztikas izdevumu segšanai. To var saņemt pilna laika (dienas nodaļas) studējošie. Kredīta apmērs vienam studējošam nepārsniedz 120 Ls mēnesī. Šo kredītu izmaksā 10 mēnešus gadā un procenti par to jāmaksā katru mēnesi.
Studentu un studējošo kredītus parasti izmanto apmēram 20% studentu. Augstskolās, kurās ir vairāk budžeta vietu, studiju kredīti tiek izmantoti mazāk, augstskolās, kurās ir augstāka mācību maksa, protams, vairāk.
Kura banka šogad izsniegs studējošiem kredītus ar valsts galvojumu?
Katru gadu tiek rīkota izsole par tiesībām izsniegt un apkalpot studējošo un studiju kredītus. Tajā parasti piedalās Latvijas lielākās bankas: Parex banka, SEB Unibanka, AS „Hansabanka”. Šogad šajā izsolē uzvarēja AS „Hansabanka”. Ir svarīgi, kādu procentu likmi bankas var piedāvāt. Tā banka, kura piedāvā lētākus šos kredīta resursus, protams, ir uzvarētāja. Tātad – visus studentus, kuri slēgs līgumus, apkalpos AS ”Hansabanka”. Katrā augstskolā kredīta piešķiršanas komisija piešķirs šo kredītu no kredītiestādes līdzekļiem un valsts vārdā sniegs galvojumu. Būtiski ir tas, ka studiju laikā kredīta procentus apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem un vēl 11 mēnešus, pirms sākas kredīta atmaksa, piemēro 5 procentu likmi.
Kuri kredīti tiek izmantoti vairāk - studiju vai studējošo kredīti?
Studenti labprāt izmanto gan vienus gan otrus. Mazliet vairāk tiek izmantoti studiju kredīti, jo tos var saņemt gan pilna, gan nepilna laika studiju programmā studējošie, turpretī uz studējošo kredītu var pretendēt tikai tie, kuri mācās pilna laika mācību programmā. Ir iespēja arī vienlaicīgi izmantot abu veidu kredītus, tikai tad, protams, jārēķinās ar to, ka arī apmaksājamā summa būs attiecīgi lielāka.
Kādas ir tās lielākās kļūdas, kuras studenti pieļauj, uzņemoties kredītsaistības?
Kredīts ir diezgan nopietns lēmums, tāpat kā studijas augstskolā. Ja cilvēks izdomājis, ka viņš vēlas iegūt šo augstāko izglītību, tad tam jābūt nopietnam lēmumam. Bieži vien, iestājoties kādā fakultātē, cilvēks vēl īsti nezina, vai viņš tajā vēlas studēt vai ne. Draugi iestājas, es arī… Taču kredīts tiek paņemts, jau studijas uzsākot, bet trīs mēnešus pēc to pārtraukšanas tas jāsāk apmaksāt. Ja studijas tiek pārtrauktas otrajā kursā, kredīta summa jau paspējusi pieaugt. Studijas pamestas, specialitātes nav – nu tad sāk rasties ne viena vien problēma. Problēmas sākas jau tad, kad kredīts pēc studiju pamešanas netiek atmaksāts regulāri un laikā, kad banka to pieprasa. Tad palielinās soda procenti un parāds var „izaugt”. Tādēļ galvenais – ievērot disciplīnu, jo no parādsaistībām jau tāpat nekur neaizbēgsi, tādēļ prātīgāk tās kārtot laicīgi. Vēl viena studentu pieļautā kļūda ir reklamēto komercbanku piedāvājumu pārsteidzīga izmantošana. Komercbankas no saviem līdzekļiem arī piedāvā kredītus studiju maksas segšanai. Šīs programmas principā nav sliktas, tikai jārēķinās, ka šajos piedāvājumos procentu likme ir daudz augstāka, jo komercbanku programmās procenti jāmaksā pašam. Priekšrocība ir tā, ka šie kredīti ir noformējami ātrāk un galvotājs nav vajadzīgs.
Kādēļ vajadzīgs galvotājs, noformējot studiju vai studējošā kredītu?
Jau vairākus gadus, piesakoties kredītam, ir vajadzīgs tikai viens galvotājs, nevis divi, kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem. Galvotājam jābūt cilvēkam, kuram ir regulāri ienākumi vismaz vidējās mēnešalgas apmērā. Piemēram, mamma var galvot par vairākiem saviem bērniem, kaut arī viņa saņem minimālu aldziņu. Galvotājs parasti kalpo kā sakaru uzturētājs starp banku un kredīta ņēmēju. Gadās, ka jaunais cilvēks pēc studijām aizbrauc pastrādāt uz ārzemēm, vai kādu citu apstākļu dēļ vienkārši „aizmirst” regulāri veikt iemaksas, kā rezultātā krājas soda naudas, tad ar galvotāju palīdzību bankas cenšas šos studentus atrast un atgādināt par savām saistībām.
Kādas ir iespējas dzēst paņemtos studiju vai studējošo kredītus?
Gan paņemtos kredītus, gan to procentus, gan līgumsodu dzēš tādā gadījumā, ja notiek kāda nelaime ar kredītņēmēju, arī tad, ja viņš kļūst par 1. vai 2. grupas invalīdu. Nedod Dievs, šādu traģisku pavērsienu cilvēka dzīvē, taču jāzina, ja gadījumā šādi ir noticis, tad banka neprasa arī no galvotāja kredīta atlīdzināšanu!
"Uz studiju un studējošo kredītu var pretendēt jebkurš students, kurš apgūst akreditētas studiju programmas."
Vēl būtiska iespēja – ja studentiem piedzimst bērniņš studiju vai kredīta apmaksas laikā, tiek dzēsti 30% procenti no pamatsummas par katru bērnu. Ja abi vecāki ņēmuši kredītu, tad šo iespēju var izmantot viens no viņiem. Taču tas attiecas tikai uz studējošo, nevis studiju kredītu. Tad vēl – ir vairākas profesijas, kurās strādājot, tiek dzēsta kredīta pamatsumma, tad atliek samaksāt tikai procentus. Parasti šajā profesiju grupu sarakstā, kuru katru gadu apstiprina Ministru kabinets, tiek iekļauts konkrēts skaits speciālistu. Parasti valsts atbalsts tiek sniegts izglītības, augstākās izglītības iestāžu un pētniecības institūtu, veselības aprūpes, kultūras un sociālās jomas speciālistiem, kā arī valsts pārvaldes vecākajiem speciālistiem.
Vai kreditēšanai paredzētā naudas summa šogad nodrošinās kredītus visiem, kuri tos vēlēsies saņemt, vai arī kredīti garantēti tiem, kuri pirmie iesniegs dokumentus bankā?
Nē, tik ļauni nav. Pagājušajā gadā naudas pilnīgi pietika, un prognozējam, ka pietiks arī šogad. Mums nav šādu prognožu, ka šogad pieprasījums pēc kredītiem varētu pieaugt. Pastāv arī dažādas citas iespējas. Apmēram 2% naudas tiek atstātas rezervē, neparedzētiem gadījumiem. Tā kā, ja nu kādā augstskolā būs pārlieku daudz kredīta gribētāju, palīdzēsim arī viņiem.
Vai uz studiju vai studējošo kredītu var pretendēt jebkurš students?
Jā, uz studiju kredītu var pretendēt visi studenti, kuri apgūst akreditētas studiju programmas, ir beiguši vidusskolu un sekmīgi apgūst studiju programmu. Kreditēšanas programma neparedz piešķirt atkārtotu kredītu par vienu semestri vai gadu. Ja students, piemēram, atkārtoti kaut kādu iemeslu dēļ sāk mācības 1. kursā, bet vienreiz jau ir izmantojis kredīta ņemšanas iespēju, tad, protams, atkārtoti viņam šis kredīts nepienākas. Akadēmiskā atvaļinājuma laikā kredīta izsniegšana studentam tiek apturēta un atsākta, šim atvaļinājumam beidzoties.
