SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
13. augustā, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
1
1

Valsts turpina galvot augstskolu mācību maksas kredītus

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tuvojas jaunais mācību gads, un līdz ar to daudziem studētgribētājiem aktuāls kļūst jautājums – kur ņemt naudu studijām. Viena iespēja – izmantot topošā studenta vai viņa vecāku iepriekš mērķtiecīgi uzkrātos līdzekļus mācību maksas segšanai. Otra – aizņemties nepieciešamo summu kredīta veidā un pēc izglītības iegūšanas to noteiktā laikā atmaksāt.

Arī šajā gadā ir pieejami valsts galvotie studiju (studiju maksas segšanai) un studējošā (ikdienas izdevumu segšanai) kredīti. Turklāt 2009. gadā ir palielināts studiju kreditēšanai izsniedzamais valsts galvojuma apjoms līdz 18,954 milj. latu (pieaugums par 5,8 milj. latu, salīdzinot ar 2008. gadu). Savukārt valsts izsniedzamais galvojums studējošo kreditēšanai ir saglabāts iepriekšējā gada līmenī – 10,692 milj. latu.

Kredīta saņemšana

Valsts galvotu kredītu saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 220  “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”.

Lai saņemtu valsts galvotos kredītus, jāvēršas augstskolas (kurā students studē vai ir iestājies) kredītu piešķiršanas komisijā, jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma anketa. Ja studentam nav parādsaistību un augstskolai piešķirto kredītlīdzekļu limits nav izlietots, pieprasījums pēc kredīta tiks apstiprināts. Pēc apstiprinājuma saņemšanas studentam ir jādodas uz banku (šajā gadā studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu izsniedz AS „Swedbank”) un jānoslēdz aizdevuma līgums. Svarīgi atcerēties, ka aizdevuma saņemšanai ir nepieciešams arī viens galvotājs (rīcībspējīga persona, kurai ir regulāri ienākumi vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā), kurš galvos par konkrēto kredītu. Bāreņiem līdz 24 gadu vecumam galvojums kredītiem nav nepieciešams.

Saskaņā ar 2009. gada 25. jūnijā veiktajiem grozījumiem MK noteikumos Nr. 220, ir paplašināts galvotāju loks, kuri var galvot par studiju un studējošo kredītiem. Proti, persona var galvot par vairākiem studējošajiem, ja viņas ikmēneša ienākumi ir vienādi vai lielāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar studējošo skaitu, par kuriem tiek galvots.

Arī persona, kura pati saņem vai atmaksā studiju un studējošā vai citus saņemtos kredītus, var galvot par studējošo, ja galvotāja ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40% no kopējiem ikmēneša ienākumiem.

"Uz studējošā kredītu var pretendēt pilna laika studējošie, bet uz studiju kredītu - gan pilna, gan nepilna laika studējošie."

Pēc aizdevuma līguma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņems aptuveni četru nedēļu laikā. Pirms banka veic naudas pārskaitījumu, Studiju un zinātnes administrācija (SZA) pārbaudīs kredītņēmēju sarakstu, kā arī organizēs valsts galvojuma parakstīšanu. Studiju kredītu banka pārskaitīs uz augstskolas kontu, bet studējošā kredītu students saņems savā kontā.

Svarīgi. Tā kā valsts galvota kredīta sākotnējās noformēšanas process ir laikietilpīgs, tas īpaši jāņem vērā tiem studentiem, kuriem ir jāveic maksājumi (pirmā iemaksa) pirms studiju sākšanas. Šajā gadījumā (pirmajai iemaksai) būtu vēlams iepriekš sakrāt līdzekļus vai arī pirmās iemaksas summu aizņemties no bankas kā komerckredītu, kuru būtu iespējams atdot bankai pēc tam, kad valsts galvotais kredīts tiks ieskaitīts augstskolas kontā. Pārmaksāto summu no augstskolas var saņemt atpakaļ.   

Kredīti studijām ārvalstīs

Ar valsts galvojumu iespējams saņemt arī kredītus studijām ārvalstīs, ja vien students ārpus Latvijas robežām plāno apgūt attiecīgās valsts atzītas (akreditētas) studiju programmas. Uz studējošā kredītu var pretendēt pilna laika studējošie, bet uz studiju kredītu  - gan pilna, gan nepilna laika studējošie.

"Pēc aizdevuma līguma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņems aptuveni četru nedēļu laikā."

Pretendentu pieprasījumus pēc kredītiem studijām ārvalstīs izskata Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija. Lai pieteiktos kredītam studijām ārvalstīs, kredīta pieprasītājam jāiesniedz SZA komisijai adresēts pieprasījums (iesniegums), kurā jānorāda valsts un pilsēta, studiju programma, kurā studējošais ir uzņemts vai studē, nepieciešamais kredīts un laika posms, kādam kredīts ir nepieciešams.

Kredīta atmaksāšana

Studiju un studējošā kredītu atmaksas kārtība ir vienāda. Tos sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc izslēgšanas no studējošo saraksta.

Ja kredīta (abu kredītu) kopējā summa ir mazāka par 1000 latiem, kredīts jāatmaksā 5 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/5 daļu no kopējās summas. Ja kredīta (abu kredītu) kopējā summa  ir lielāka par 1000 latiem, kredīts jāatmaksā 10 gadu laikā, attiecīgi katru gadu atmaksājot 1/10 daļu no kopējās summas.

Kredīta atmaksāšanas termiņu var pagarināt, ja students:

  • turpina studijas bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā,
  • atrodas grūtniecības vai pēcdzemdību atvaļinājumā,
  • atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

Studētgribētājiem pastāv iespēja saņemt arī studiju un studējošo kredītus bez valsts galvojuma (komerckredītus). Šo pakalpojumu piedāvā vairākas Latvijas bankas. Tiesa, šiem kredītiem var būt augstākas procentu likmes (ar valsts galvojumu izsniegtajiem kredītiem – līdz 5% gadā) un atšķirīgi nosacījumi tā saņemšanai un atmaksāšanai.

"Studiju un studējošā kredītu atmaksas kārtība ir vienāda. Tos sāk atmaksāt ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas vai ar 3. mēnesi pēc izslēgšanas no studējošo saraksta."

Kredīts – tā ir liela atbildība, tādēļ pirms tā ņemšanas noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar aizdevuma noteikumiem un jāatceras – kredīts reiz būs jāatdod. Lai pēc studiju beigšanas sekmētu kredītu atdošanu, jau studiju laikā iespējams veidot kaut nelielus uzkrājumus. Kā liecina Naudas plānošanas centra un AS „GE Money Bank” veiktais pētījums, šobrīd 36% studentu ik mēnesi var atlikt naudu uzkrājumiem. Turklāt no tiem studentiem, kuri jau šobrīd veido uzkrājumus, 42% ik mēnesi uzkrājumiem novirza līdz 20 latiem, 31% - no 21 līdz 50 latiem, bet 11% - no 51 līdz 100 latiem.

Papildu informāciju par studiju un studējošo kredītiem var atrast SZA mājaslapā www.sza.gov.lv. Savukārt informācija par studiju komerckredītiem pieejama banku mājaslapās.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU