Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ierosinājumu paplašināt galvinieku loku, norādot uz grūtībām atrast MK noteikumu prasībām atbilstošus galviniekus, sarunās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) amatpersonām izteica Latvijas Studentu apvienība (LSA). Studentu priekšlikumi tika izskatīti sanāksmē, kurā piedalījās valsts institūciju, LSA un banku pārstāvji.
Iepriekš par studentu priekšlikumiem kreditēšanas sistēmas uzlabošanai portālu “LV.LV” informēja LSA prezidente Anna Cīrule:
“Pirmkārt, ir jāpanāk, lai valsts ir vienīgais studenta kredīta galvotājs, jo piekļuve izglītībai nedrīkst būt atkarīga no studenta vecāku ienākumiem. Tāpat ir būtiski, lai valsts, kļūstot par vienīgo galvotāju, uzņemtos arī pilnīgu atbildību par izglītojamo. Valstij kā vienīgajam galvotājam tiek skaidri norādīts uz to, ka tai ir nepieciešams augsti kvalificēts un izglītots darbaspēks.
Otrkārt, ir jāpaātrina procedūra, kuras laikā kredīta nauda nonāk līdz studentam. Šobrīd pastāvošā kārtība ir smagnēja un lēna, tādēļ no pieteikuma brīža kredītam paiet vairāki mēneši līdz tā saņemšanai.
Treškārt, ir nepieciešams pārskatīt kredītu atmaksas politiku, paredzot, ka studējošais kredīta pamatsummas un procentu atmaksu uzsāk tikai pēc pēdējās studiju programmas absolvēšanas un tad, kad ir sācis saņemt atalgojumu vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Persona maksā bankai noteiktu procentu no summas, kas tiek nopelnīta virs minimālās mēnešalgas līdz brīdim, kamēr tiek dzēsta visa kredīta summa.”
Grozījumos iekļauti priekšlikumi, kurus atbalstījušas visas ieinteresētās puses
2009. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 “Grozījumi MK 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 79. panta otro daļu un 82. panta pirmo daļu, Izglītības likuma 14. panta 4. punktu, nosaka, kagalvinieks, kurš atbilst šo noteikumu 15. punktā minētajiem nosacījumiem, var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Ja studējošie nav galvinieka bērni, galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem, ja viņa ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar attiecīgo studējošo skaitu, par kuriem viņš galvo.
"Ir jāpanāk, lai valsts ir vienīgais studenta kredīta galvotājs, jo piekļuve izglītībai nedrīkst būt atkarīga no studenta vecāku ienākumiem."
LSA prezidente Anna Cīrule
Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.
Minētie grozījumi precizē arī kredīta galvinieka nomaiņas kārtību, paredzot, ka kredītiestāde var pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja galvinieka mēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma netiek nomainīts galvinieks, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksu.
Kredītiestāde ir tiesīga atteikt kredītu, ja, novērtējot galvinieka atbilstību šo noteikumu 15. un 15.1 punktā minētajiem nosacījumiem vai novērtējot nekustamo īpašumu vai vērtspapīru ķīlu, kredītiestāde konstatē, ka pieprasītajam kredītam kredīta nodrošinājums nav pietiekams vai galviniekam ir izveidojies kredīta atmaksas parāds. Lēmumu par kredīta nodrošinājuma akceptēšanu pieņem kredītiestāde, noslēdzot ar galvinieku galvojuma līgumu, ar ķīlas devēju – ķīlas līgumu.
Mainīts Studiju fonda nosaukums
Latvijā vienotu studentu kreditēšanas politiku un studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas darbību un attīstību līdz šim nodrošināja Studiju fonds (http://www.sf.gov.lv/). Ar 2009. gada 1. jūliju Studiju fonda nosaukums ir Studiju un zinātnes administrācija. Tas saistīts ar IZM padotībā esošās Latvijas Zinātnes padomes reorganizāciju, nododot atsevišķus tās struktūrvienības uzdevumus Studiju fondam. Šī reorganizācija veikta, lai ievērotu valsts finanšu līdzekļu lietderīga izlietojuma apsvērumu aspektu un lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomisku, pārdomātu izlietojumu un plānošanu atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2009. gadam”. Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta padomes un fonda līdzšinējo funkciju optimizācija un ekonomisks valsts budžeta līdzekļu izlietojums, informē IZM Komunikācijas nodaļa.
"Kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā informāciju par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus."
Iepriekš minētās izmaiņas skar šādus likumdošanas aktus: “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””, “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumos Nr. 445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumos Nr. 219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””, noteikumu tekstā aizstājot vārdus “Studiju fonds” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Studiju un zinātnes administrācija” (attiecīgā locījumā).
Saskaņā ar grozījumiem Ministru kabineta 2001. gada 23. oktobra noteikumos Nr. 445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” kredītiestāde reizi mēnesī iesniedz Studiju un zinātnes administrācijā informāciju par kredīta ņēmējiem, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā nav veikuši regulārus kredīta un kredīta procentu maksājumus.
