Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Diemžēl kredīta sākotnējās noformēšanas process ir laikietilpīgs, jo Studiju un zinātnes administrācijai ir jāpārbauda kredītņēmēju saraksts, kā arī jānoorganizē valsts galvojuma parakstīšana. Pēc aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņem aptuveni 3 līdz 4 nedēļu laikā.
Studēšana nav lēts prieks – izmaksas veido ne tikai universitāšu un augstskolu studiju programmu gada maksa, bet arī sadzīves izdevumi – dzīvesvieta, ja ir nepieciešams pārcelties un dzīvot atsevišķi no ģimenes, transports, uzturs, internets, mācību materiālu iegāde, kancelejas preces, telefons un citi ikdienas izdevumi.
Latvijā jau gadu desmitiem viens no jauniešu vidū izplatītākajiem veidiem, kā nodrošināt studiju maksu, ir studēt un vienlaicīgi strādāt. Jūlija beigās publicētajā Stratēģiskās analīzes komisijas pārskatā par situāciju un tendencēm augstākajā izglītībā minēts, ka gandrīz puse (44%) Latvijas augstskolās studējošo apvieno studijas ar darbu, turklāt 23% strādā pilna laika darbu.1
Tomēr pašreizējā ekonomiskā situācija valstī kopumā un vispārējais darba trūkums, kā arī zemais atalgojums nenoliedzami vēl vairāk sarežģī jautājumu par studiju finansēšanu. Viens no risinājumiem šajā situācijā ir valsts garantētie studiju un studējošo kredīti. Protams, lēmums par kredītsaistību uzņemšanos nav vienkāršs, un pret to ir jāizturas atbildīgi, līdz ar to ir svarīgi saprast, kur ir iespējams saņemt visu nepieciešamo informāciju.
Studiju un zinātnes administrācija – studiju kreditēšanas uzraudzība
Par valsts garantēto kredītu piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā ir atbildīga Studiju un zinātnes administrācija (SZA). SZA ir izglītības un zinātnes ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras lielākā daļa funkciju ir saistīta ar studiju kreditēšanu, jo tajās ietilpst ne tikai nodrošināt studiju kreditēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, bet arī koordinēt un administrēt studiju un studējošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu un piedalīties studentu kreditēšanas politikas veidošanā valstī.
Studiju un zinātnes administrācijas mājaslapā www.sza.gov.lv ir pieejama izsmeļoša informācija par valsts garantētajiem studējošo kredītu veidiem, saņemšanas kārtību, kredītu procentiem, kredītu atmaksu un nodrošinājumu. Interesentiem ir iespējams saņemt SZA Studiju kreditēšanas daļas speciālistu konsultācijas un uzdot jautājumus, izmantojot informatīvo tālruņa numuru.
Kredītu veidi un saņemšanas kārtība
Tāpat kā iepriekšējos gados arī šogad studentiem jau ir un būs pieejami divu veidu valsts garantētie kredīti studijām:
"Par valsts garantēto kredītu piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā ir atbildīga Studiju un zinātnes administrācija."
Kredītu saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 220 „Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”. Šis tiesību akts regulē visus ar valsts galvotajiem studentu kredītiem saistītos jautājumus, un tajā ir veikti vairāki grozījumi, lai uzlabotu kredītu piešķiršanu un nosacījumus.
Tomēr kārtība, kādā notiek pieteikšanās kredītu saņemšanai, ir saglabājusies nemainīga. Studentam, kurš jau studē vai tikko iestājies augstskolā, vispirms jāvēršas savas fakultātes vai augstskolas kredītu piešķiršanas komisijā, kur arī pieejama visa informācija par nepieciešamajiem dokumentiem, jāizpilda un jāiesniedz pieteikuma anketa. Pēc tam kad augstskolā ir saņemts kredīta pieprasījuma apstiprinājums, students dodas uz banku, līdzi ņemot pasi, atver kontu un noslēdz aizdevuma līgumu. Ministru kabineta noteikumos paredzētā komisijas maksa par kredīta pieprasījuma izskatīšanu un izvērtēšanu ir 3 lati, kas jāiemaksā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar banku.
Kurš var galvot
Nemainīgi ir saglabājies nosacījums, ka aizdevuma saņemšanai ir nepieciešams arī vienas personas galvojums. Galvotājs ir persona, kas apņemas pildīt saistības pret banku, ja pats kredīta ņēmējs tās nepilda. Par galvotāju var kļūt rīcībspējīga persona vecumā līdz 65 gadiem, kurai ir regulāri ienākumi vismaz vienas minimālās algas apmērā (šobrīd – 180 latu mēnesī pirms nodokļu nomaksas).
Lai bankas darbinieki varētu pārliecināties par galvotāja ienākumu regularitāti, viņa alga vai algas daļa – vismaz minimālās algas apmērā – katru mēnesi jāpārskaita galvotāja kontā bankā, kas izsniedz studentam kredītu. Šogad tā ir „SEB banka”, kura martā uzvarēja Finanšu ministrijas rīkotajā izsolē par tiesībām 2010. gadā izsniegt studiju un studējošā kredītus ar valsts galvojumu, piedāvājot zemāko procentu likmi.
Uz banku ir jādodas arī galvotājam, lai noslēgtu galvojuma līgumu un nepieciešamības gadījumā atvērtu kontu, līdzi jāņem pase un izziņa par darba algu.
Galvotājs var galvot par viena studenta abiem kredītiem – gan studiju, gan studējošā kredītu. Ir paredzēts, ka vecāki var galvot par vairākiem savu bērnu kredītiem. Bet gadījumā, ja studējošie nav galvotāja bērni, ir iespējams galvot par vairākiem kredītiem, ja galvotāja ikmēneša ienākumi nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu, kura reizināta ar attiecīgo studējošo skaitu, par kuriem galvo.
Persona, kura pati saņem vai atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem vai no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu saņemtu kredītu vai citus kredītus, var galvot par studējošo, ja attiecīgās personas ikmēneša kopējie maksājumi kredītsaistību dzēšanai nepārsniedz 40 procentu no kopējiem ikmēneša ienākumiem.
"SZA pieteikumus kredīta dzēšanai MK apstiprinātajās profesijās pieņems, sākot no 2013. gada."
Ir paredzēta iespēja kredītu nodrošināt arī ar nekustamā īpašuma ķīlu (dzīvokli, māju, zemi). Ja kredītu nodrošina ar nekustamā īpašuma ķīlu, kredīta ņēmējam jāsedz arī izdevumi, kas rodas par nekustamā īpašuma ķīlas noformēšanu. Par studenta kredītu var galvot arī pašvaldība.
Bāreņiem (līdz 24 gadu vecumam ieskaitot) kredīta saņemšanai nav nepieciešami galvotāji.
Cik ātrā laikā var saņemt kredītu
Diemžēl kredīta sākotnējās noformēšanas process ir laikietilpīgs, jo Studiju un zinātnes administrācijai ir jāpārbauda kredītņēmēju saraksts, kā arī jānoorganizē valsts galvojuma parakstīšana. Saskaņā ar Studiju un zinātnes administrācijas sniegto informāciju pēc aizdevuma un galvojuma līguma noslēgšanas students kredītu saņem aptuveni 3 līdz 4 nedēļu laikā. Studiju kredītu banka pārskaita uz augstskolas kontu, bet studējošā kredītu students saņem savā kontā.
Lai izvairītos no situācijas, kurā studiju maksas summa ir nepieciešama, kamēr vēl notiek valsts galvotā kredīta noformēšana, risinājums ir pirmajai iemaksai nepieciešamos līdzekļus sakrāt vai arī aizņemties kā komerckredītu, kuru ir iespējams atdot pēc tam, kad valsts galvotais studiju kredīts ir pārskaitīts augstskolas kontā.
Eiro vai latos?
2009. gada laikā kredītiem ievērojami pieauga latu aizdevumu procentu likmes. Lai risinātu izveidojošos situāciju, 2010. gada februārī tika veikti grozījumi MK noteikumos, mainot noslēgto kredītu līgumu valūtu no latiem uz eiro un nosakot, ka turpmāk jaunie kredītu līgumi tiek slēgti, izmantojot eiro. Grozījumi MK noteikumos attiecas uz tiem studentiem, kuriem studiju un studējošā kredīts tiek piešķirts šogad pēc MK noteikumu stāšanās spēkā.
„SEB bankas” sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda skaidro, ka šo grozījumu galvenā priekšrocība ir tā, ka studiju kredītiem eiro valūtā studiju laikā nav jāveic procentu maksājums, kas ir būtisks atvieglojums. Svarīgs ir arī noteikums par to, ka, uzsākot kredītu atmaksu eiro valūtā, procentu likme nekad nepārsniegs 5%, lai arī tirgus likme varētu būtiski pārsniegt šo apmēru. Tas arī nosaka eiro likmes pievilcību, jo latu kredītiem šāds likmes fiksators nav piemērots. A. Strazda arī atgādina – studentiem ir jāņem vērā, ka lēmumu par studiju vai studējošā kredīta piešķiršanu pieņem augstskola un banka ir vieta, kur nāk jau tie, kuriem augstskola kredītu ir piešķīrusi.
"Gan studiju, gan studējošā kredītu atmaksāšanas kārtība ir vienāda – tie ir jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas."
Tomēr MK noteikumu grozījumi neizslēdz iespēju, ka pēc kredīta ņēmēja izvēles kredītus var izsniegt arī latos kārtējam gadam noteiktā valsts izsniedzamā galvojuma ietvaros. Bet ir jāņem vērā, ka kredītiem latos procentu maksājumus segs tikai tādā apmērā, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tie tiek apmaksāti kredītiem eiro.
Pēc „SEB bankas” sniegtās informācijas 2010. gada pavasara semestrī kopumā noslēgti vairāk nekā 750 līgumi un piešķirts aizdevums vairāk nekā 1,6 miljonu latu apmērā. 61% studentu ir pieteikušies valsts galvotajam studiju kredītam, savukārt 39% - valsts galvotajam studējošā kredītam. 87% kredītu līgumu noslēgti eiro valūtā, 13% - latos. Kopumā 2010. gadā studiju kredītiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu „SEB banka” varēs piešķirt 26,9 miljonus eiro (18,9 miljonus latu), bet studējošo kredītiem – 15,2 miljonus eiro (10,6 miljonus latu).
Izmaiņas kredītu dzēšanā
Līdz šim katru gadu kredīta ņēmējiem, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai uzsāka darbu valsts vai pašvaldību institūcijās, MK rīkojumā attiecīgajam gadam apstiprinātajās profesijās bija iespēja pieteikties uz studējošā kredīta dzēšanu 10 procentu apmērā no kopējās kredīta summas par katru nostrādāto gadu kredītiem uz 10 gadiem un 20 procentu apmērā par katru nostrādāto gadu kredītiem uz 5 gadiem.
Piemēram, 2008. gadā MK rīkojums noteica, ka šādu iespēju varēja piešķirt 283 izglītības jomas, 15 valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu un valsts dibināto zinātniskās pētniecības institūtu un centru, 50 sociālās jomas, 19 kultūras jomas, 11 veselības aprūpes speciālistiem, 45 valsts pārvaldes ierēdņiem un darbiniekiem, Tiesībsarga biroja darbiniekiem.
Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, šobrīd šādu iespēju vairs nav. Jaunu MK rīkojumu, ar kuru apstiprina ikgadējo profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, plānots sagatavot, sākot ar 2013. gadu. Tas nozīmē, ka Studiju un zinātnes administrācija pieteikumus kredīta dzēšanai pieņems, sākot ar 2013. gadu.
Attiecībā uz studējošā kredīta dzēšanu ir saglabāts un vēl aizvien tiks piemērots nosacījums, ka gadījumā, ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksāšanas laikā piedzimst bērni, pēc augstskolas beigšanas studējošā kredītu dzēš 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Situācijās, kad abi vecāki ir kredīta ņēmēji, minētais nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Šis nosacījums neattiecas uz saņemtajiem studiju kredītiem.
Atmaksāšanas nosacījumi
Gan studiju, gan studējošā kredītu atmaksāšanas kārtība ir vienāda – tie ir jāsāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas dod jauniešiem samērīgu laiku darba atrašanai pēc diploma iegūšanas. Tajos gadījumos, ja students tiek izslēgts no studējošo saraksta, kredīts ir jāatmaksā, sākot ar trešo mēnesi pēc izslēgšanas.
Kredītu atmaksas termiņš ir atkarīgs no kopējās kredītu summas. Ja kredītu kopējā summa ir mazāka par 1000 latiem, kredīti ir jāatmaksā 5 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/5 daļu no kopējās summas. Ja paņemtā kredīta summa ir lielāka par 1000 latiem, tad atmaksa ir jāveic 10 gadu laikā, katru gadu atmaksājot 1/10 daļu no kopējās kredīta summas.
Zināms atbalsts un atvieglojums pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ir iespējas, kuras nodrošina kredīta atmaksāšanas termiņu pagarināšana šādos gadījumos. Pirmkārt, ja students turpina studēt bakalaura vai profesionālajā studiju programmā, maģistrantūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā, tiek atlikti pamatsummas un procentu maksājumi. Otrkārt, pamatsummas un procentu maksājumi tiek atlikti, atrodoties grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumā, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumā līdz bērna 1,5 gadu vecumam (ja studējošais nestrādā). Treškārt, pamatsummas maksājumi tiek atlikti, ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss. Šādos gadījumos kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par diviem gadiem.
1 Augstākā izglītība Latvijā: fakti, problēmas un iespējas. Stratēģiskās analīzes komisija, 5. lpp. Pieejams: http://www.saki.lv
