Klausoties sprādzienos un policijas sirēnās, nevaru nedomāt par šī vakara izklaižu sekām. Ne jau par samaksu un maksātāju par izdauzītajiem logiem, apķēzītajām ēku fasādēm, sasistajiem datoriem un mašīnām, cietušajiem un aizturētajiem cilvēkiem protestētāju un policistu vidū, bet par sabiedrības noskaņojumu, varas un cilvēka dialogu nākotnē.
Nekur jau nepazudīsim. Tepat vien būs jādzīvo - pūlim, kas, skandējot "Latvija, Latvija!" kā hokejā, devās uzbrukumā, policijai, kas stāvēja pretī, partiju vadībai, kas komentēja savu nostāju, un valdībai, kas vēl tikai paudīs viedokli.
Tepat vien būs jāstaigā. Pa tām pašām ielām, ko vieni centās ieņemt un otri aizstāvēt - te vieni, te otri. Gar tām pašām ēkām, pa tiem pašiem bruģakmeņiem. Vienam otru jāsatiek, jāievēl un jāstrādā.
Tikai nekas nepaliek bez sekām. Vardarbība rada vardarbību.
Mītiņā Doma laukumā piedalījās daudz vecu cilvēku, dziedādami dziesmas pēc scenārija un turēdami plakātus - tūdaliņu revolūcija. Ja mēs dziedāsim gana skaisti un skaļi, vara sadzirdēs, nokaunēsies - būs skolas un slimnīcas, pensijas un apkure, nenoņems 10% finasējuma un 35% algu, neliks iet bezalgas atvaļinājumā.
Gājienā uz Saeimu un grautiņā piedalījās daudz jaunu cilvēku, klaigādami saukļus un fotografēdami. Kā burziņā pēc koncerta. Ja mēs tā reāli pabļausim, viņi izdzirdēs un nobīsies. Interesanti taču.
Vēl kādam citam protestēšana un pūļa kūdīšana ir darbs, kam sagatavojas jau laikus, līdzi ņemot olas, degmaisījumu un laužņus. Vēl kādam - tusovka, ikdiena, forša izkaušanās. Vēl kādam iemesls iedzeršanai.
Vecie paburkšķēs par 100 "stulbajām galvām", kas jau kļuvušas par folkloras tēlu, tautas ienaidnieku un nemirstīgo briesmoni, kas ataudzē savas galvas pēc katrām Saeimas vēlēšanām, kad visi, kā likts, balso "par mazāko ļaunumu".
Jaunie? Nākošo reizi demolēs vēl vairāk? Ies demonstrācijās? Metīs nevis ar olām, krāsu un akmeņiem, bet Molotova kokteiļa pudelēm? Kamēr policija kādu ievainos, nogalinās? Tad protestēs vēl skaļāk?
Starp citu, degmaisījuma recepte tika ievietota arī mājaslapā, kas kalpoja par šīs akcijas iedvesmas avotu un ko tik cītīgi viens otram pāradresēja Latvijas interneta lietotāji. Sak, esmu advancēts, māku savā blogā ielikt linku. Un es gan zinu, kur tagad dzīvo. Tās lapas kloni, kaut Drošības policija lapu slēgusi.
Internetā kā caurā maisā - ber, cik gribi, viss pazudīs. Bet arī kā ar izlietu ūdeni - slēp, kā gribi, vienmēr atradīsies kāda kopija.
Gūgles tantei šajās dienās bija daudz darba: "13. datums valdibas gasana", "varas gasana 13. janvari", "valsts varas vardarbīga gāšana". Brīnos, ka vardarbīgais protests pārsteidza vāji sagatavotus.
Policija izskatījās kusla pret šo pārspēku. Nenovērtēja interneta paaudzes spēju mobilizēties un iedvesmoties tīklā. Negaidīja. Tāpat kā mašīnu īpašnieki, kas tās atstāja ielas malā. Sak, padziedās un aizies.
Bet kas būtu noticis, ja policija būtu lietojusi nopietnāku spēku laikā, kad tusētāji meta ar olām, drazām un akmeņiem, bet novērotāji fotografēja un folklorists Ansis spēlēja savu garmošku? Ja būtu bojāgājušie?
Rīt atriebībā izdemolētu Rātslaukumu?
Gan tīkla kamerās, gan video un foto reportāžās varēja vērot, kā vieni uzbrūk un kaitina, otri aizstāv, bet trešie fotografē - ar mobilajiem telefoniem, digitālajiem nieciņiem un nopietnākiem aparātiem. Trešie - ziņkārīgie, novērotāji un dokumentētāji, potenciālais pūļa rašanās avots.
Šķiet, strāva elektroierīcēm šajā valstī vēl ir. Tāpat kā ir arī par kredītiem un uz nomaksu pirktā tehnika, par ko gan jau vēl nav samaksāta visa summa.
Būs bildes, ko ielikt Draugos. Sak, es arī tur biju. Visu redzēju. Bija cool.
Domāju arī par Nacionālo bibliotēku, "Letoniku" Jēkaba ielā. Labi, protams, ka Vecrīgā nebija stikla brīnuma Gaismas pils, bet gan veca mūra ēka ar paaugstiem mūriem. Izdemolēja, kur jau nu metot trāpīja. Pa datoriem, mēbelēm, kaut kādām avīzēm un grāmatām.
Nez, bibliotēka bija apdrošināta? Turklāt apdrošināta pret masu nekārtību nodarītajiem postījumiem?
Viens pīpis, Saeima vai bibliotēka. Pūlis trako.
Nez, izsita arī baznīcu vitrāžas, katoļu un luterāņu garīdzniecības logus?
Bibliotēkā tomēr iekšā neesot tikuši. Ne tā kā "Latvijas Balzama" veikalā. Kam tautai saukļi un augstas lietas, ka tik vīns un izpriecas, jo katrā revolūcijā ir marodieri. Arī Tallinā un Rīgā.
Katrai revolūcijai ir iemesli un sekas. Tāpat kā ir līderi un provokatori.
Tad nu sēžu un domāju - par izsistajiem bibliotēkas logiem, par sasistajiem bibliotēkas datoriem un par šņabja veikala vitrīnām.
Sanākusi skaļa uz kredīta ņemtu lietu dauzīšana un procesa dokumentēšana ar mantām, kas ņemtas uz kredīta. Revolūcija uz kredīta - par visu būs jāsamaksā.
Vai par šī vakara izklaidēm maksās revolucionāri, viņu vecāki, apdrošinātāji, īpašnieki vai mēs visi?
Un vai mēs maksāsim tikai par sasistajām mantām vai arī par zudušo uzticību vienam pret otru un par iespēju brīvi protestēt bez draudiem tikt nosistam un bez draudiem nosist citus.
P. S.
Ilustrācijai fotogrāfijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8.
Uz nezināmu laiku LNB lasītavas Jēkaba ielā būs slēgtas.
Sveiciens studentiem un sesijai!
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/14-01-2009-13-janvaris
Nekur jau nepazudīsim. Tepat vien būs jādzīvo - pūlim, kas, skandējot "Latvija, Latvija!" kā hokejā, devās uzbrukumā, policijai, kas stāvēja pretī, partiju vadībai, kas komentēja savu nostāju, un valdībai, kas vēl tikai paudīs viedokli.
Tepat vien būs jāstaigā. Pa tām pašām ielām, ko vieni centās ieņemt un otri aizstāvēt - te vieni, te otri. Gar tām pašām ēkām, pa tiem pašiem bruģakmeņiem. Vienam otru jāsatiek, jāievēl un jāstrādā.
Tikai nekas nepaliek bez sekām. Vardarbība rada vardarbību.
Mītiņā Doma laukumā piedalījās daudz vecu cilvēku, dziedādami dziesmas pēc scenārija un turēdami plakātus - tūdaliņu revolūcija. Ja mēs dziedāsim gana skaisti un skaļi, vara sadzirdēs, nokaunēsies - būs skolas un slimnīcas, pensijas un apkure, nenoņems 10% finasējuma un 35% algu, neliks iet bezalgas atvaļinājumā.
Gājienā uz Saeimu un grautiņā piedalījās daudz jaunu cilvēku, klaigādami saukļus un fotografēdami. Kā burziņā pēc koncerta. Ja mēs tā reāli pabļausim, viņi izdzirdēs un nobīsies. Interesanti taču.
Vēl kādam citam protestēšana un pūļa kūdīšana ir darbs, kam sagatavojas jau laikus, līdzi ņemot olas, degmaisījumu un laužņus. Vēl kādam - tusovka, ikdiena, forša izkaušanās. Vēl kādam iemesls iedzeršanai.
Vecie paburkšķēs par 100 "stulbajām galvām", kas jau kļuvušas par folkloras tēlu, tautas ienaidnieku un nemirstīgo briesmoni, kas ataudzē savas galvas pēc katrām Saeimas vēlēšanām, kad visi, kā likts, balso "par mazāko ļaunumu".
Jaunie? Nākošo reizi demolēs vēl vairāk? Ies demonstrācijās? Metīs nevis ar olām, krāsu un akmeņiem, bet Molotova kokteiļa pudelēm? Kamēr policija kādu ievainos, nogalinās? Tad protestēs vēl skaļāk?
Starp citu, degmaisījuma recepte tika ievietota arī mājaslapā, kas kalpoja par šīs akcijas iedvesmas avotu un ko tik cītīgi viens otram pāradresēja Latvijas interneta lietotāji. Sak, esmu advancēts, māku savā blogā ielikt linku. Un es gan zinu, kur tagad dzīvo. Tās lapas kloni, kaut Drošības policija lapu slēgusi.
Internetā kā caurā maisā - ber, cik gribi, viss pazudīs. Bet arī kā ar izlietu ūdeni - slēp, kā gribi, vienmēr atradīsies kāda kopija.
Gūgles tantei šajās dienās bija daudz darba: "13. datums valdibas gasana", "varas gasana 13. janvari", "valsts varas vardarbīga gāšana". Brīnos, ka vardarbīgais protests pārsteidza vāji sagatavotus.
Policija izskatījās kusla pret šo pārspēku. Nenovērtēja interneta paaudzes spēju mobilizēties un iedvesmoties tīklā. Negaidīja. Tāpat kā mašīnu īpašnieki, kas tās atstāja ielas malā. Sak, padziedās un aizies.
Bet kas būtu noticis, ja policija būtu lietojusi nopietnāku spēku laikā, kad tusētāji meta ar olām, drazām un akmeņiem, bet novērotāji fotografēja un folklorists Ansis spēlēja savu garmošku? Ja būtu bojāgājušie?
Rīt atriebībā izdemolētu Rātslaukumu?
Gan tīkla kamerās, gan video un foto reportāžās varēja vērot, kā vieni uzbrūk un kaitina, otri aizstāv, bet trešie fotografē - ar mobilajiem telefoniem, digitālajiem nieciņiem un nopietnākiem aparātiem. Trešie - ziņkārīgie, novērotāji un dokumentētāji, potenciālais pūļa rašanās avots.
Šķiet, strāva elektroierīcēm šajā valstī vēl ir. Tāpat kā ir arī par kredītiem un uz nomaksu pirktā tehnika, par ko gan jau vēl nav samaksāta visa summa.
Būs bildes, ko ielikt Draugos. Sak, es arī tur biju. Visu redzēju. Bija cool.
Domāju arī par Nacionālo bibliotēku, "Letoniku" Jēkaba ielā. Labi, protams, ka Vecrīgā nebija stikla brīnuma Gaismas pils, bet gan veca mūra ēka ar paaugstiem mūriem. Izdemolēja, kur jau nu metot trāpīja. Pa datoriem, mēbelēm, kaut kādām avīzēm un grāmatām.
Nez, bibliotēka bija apdrošināta? Turklāt apdrošināta pret masu nekārtību nodarītajiem postījumiem?
Viens pīpis, Saeima vai bibliotēka. Pūlis trako.
Nez, izsita arī baznīcu vitrāžas, katoļu un luterāņu garīdzniecības logus?
Bibliotēkā tomēr iekšā neesot tikuši. Ne tā kā "Latvijas Balzama" veikalā. Kam tautai saukļi un augstas lietas, ka tik vīns un izpriecas, jo katrā revolūcijā ir marodieri. Arī Tallinā un Rīgā.
Katrai revolūcijai ir iemesli un sekas. Tāpat kā ir līderi un provokatori.
Tad nu sēžu un domāju - par izsistajiem bibliotēkas logiem, par sasistajiem bibliotēkas datoriem un par šņabja veikala vitrīnām.
Sanākusi skaļa uz kredīta ņemtu lietu dauzīšana un procesa dokumentēšana ar mantām, kas ņemtas uz kredīta. Revolūcija uz kredīta - par visu būs jāsamaksā.
Vai par šī vakara izklaidēm maksās revolucionāri, viņu vecāki, apdrošinātāji, īpašnieki vai mēs visi?
Un vai mēs maksāsim tikai par sasistajām mantām vai arī par zudušo uzticību vienam pret otru un par iespēju brīvi protestēt bez draudiem tikt nosistam un bez draudiem nosist citus.
P. S.
Ilustrācijai fotogrāfijas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8.
Uz nezināmu laiku LNB lasītavas Jēkaba ielā būs slēgtas.
Sveiciens studentiem un sesijai!
http://www.lnb.lv/lv/visparigi/aktualitates/14-01-2009-13-janvaris
