FOTO: Ieva Čīka, LETA
Tiesībsarga birojs atkārtoti saņem augstāko starptautisko novērtējumu. Satversmes tiesā ierosinātas divas jaunas lietas, kā arī izbeigta tiesvedība lietā par normu, kas noteica interaktīvo azartspēļu ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā. Apkopoti Augstākās tiesas gada atskaites plēnuma akcenti departamentu darbā. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
2020. gada nogalē Tiesībsarga birojs noslēdza pārakreditācijas procesu vienā no ANO komitejām, kas uzrauga cilvēktiesību organizāciju darbību pasaulē, un ieguva visaugstāko – A – statusu. Šis statuss nozīmē, ka iestāde strādā atbilstoši augstākajiem pasaulē noteiktajiem standartiem, kas attiecas uz cilvēktiesību un labas pārvaldības ievērošanu.
Akreditācijas galvenais mērķis ir atbalstīt nacionālo cilvēktiesību institūcijas visā pasaulē: gan to izveidošanā, gan stiprināšanā. Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs A statusu ieguva jau 2015. gadā.
Tiesībsargs Juris Jansons akcentē, ka šāds akreditācijas statuss ir augstākais apbalvojums nacionālajai cilvēktiesību institūcijai.
Tiesībsargs Juris Jansons par starptautiskā novērtējuma saņemšanu: “Mūsu galvenais uzdevums – izmantot visus mums piešķirtos mehānismus, lai nodrošinātu Tiesībsarga likumā noteikto: veicināt cilvēktiesību aizsardzību un sekmēt, lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam. Šis statuss jau atkārtoti mums paver durvis uz starptautisko atpazīstamību un novērtējumu, attiecīgi norādot arī mūsu politiķiem uz mūsu sasniegumiem un veiktspēju. Esam spēcīga institūcija, un esam atkārtoti to pierādījuši.”
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 26. janvārī ierosināja lietu “Par Civillikuma I pielikuma (1102. pantam) “Publisko ezeru un upju saraksts” 1. nodaļas 53. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.
Civillikuma 1102. pants noteic, ka pie publiskiem ūdeņiem pieder jūras piekrastes josla, kā arī šā panta pielikumā (I pielik.) uzskaitītie ezeri un upes. Visi pārējie ūdeņi ir privāti. Savukārt apstrīdētā norma noteic, ka Skirnas ezers (Latvijas daļa), kas atrodas Daugavpils rajona Demenes pagastā, 31,8 hektāru platībā ir publiskais ezers.
Lieta ierosināta pēc Latgales apgabaltiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā Daugavpils prokuratūra valsts interesēs cēlusi prasību citstarp pret vairākām privātpersonām par īpašuma tiesību izbeigšanu uz Skirnas ezeru un attiecīgo zemesgrāmatas ierakstu dzēšanu. Laikā, kad minētās privātpersonas likumā noteiktajā kārtībā pieprasīja īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes īpašumu, kura sastāvā bija arī Skirnas ezers, tas neesot bijis iekļauts publisko upju un ezeru sarakstā. Ar 1998. gada 14. maija likumu “Grozījumi Civillikumā”, kas stājās spēkā 1998. gada 10. jūnijā, Skirnas ezers iekļauts sarakstā un kļuvis par publiskajiem ūdeņiem, proti, valsts īpašumu.
Pēc pieteikuma iesniedzēja ieskata, pieņemot apstrīdēto normu un iekļaujot Skirnas ezeru sarakstā, nav īstenota pienācīga nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas procedūra, kuras ietvaros tiktu uzklausīts un izvērtēts Skirnas ezera īpašnieku viedoklis. Tādējādi starp Skirnas ezera īpašnieku interesēm un sabiedrības interesēm neesot panākts taisnīgs līdzsvars.
Satversmes tiesas 1. kolēģija 2021. gada 26. janvārī ierosināja lietu “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”.
Civillikuma 242. panta 5. punkts noteic, ka aizbildņi nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tās tiesvedībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par bāriņtiesas lēmuma atcelšanu. No pieteikuma izriet, ka apstrīdēto normu ir piemērojusi iestāde un tā būtu jāpiemēro arī konkrētajā tiesas procesā.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 96. un 110. pantam. Apstrīdētajā normā esot ietverts absolūtais aizliegums, kura leģitīmo mērķi – citu cilvēku tiesību, kā arī sabiedrības tikumības un labklājības aizsardzību – iespējams sasniegt ar personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tādējādi apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums neatbilstot samērīguma principam.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
Satversmes tiesa 2021. gada 26. janvārī pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020‑62‑01 “Par likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 9. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”.
Pamatojoties uz apstrīdēto normu, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2020. gada 6. aprīlī nolēma apturēt pieteikuma iesniedzējam – SIA “viensviens.lv” – izsniegtās interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences darbību.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar apstrīdēto normu tai esot pilnībā liegtas tiesības veikt komercdarbību – organizēt interaktīvās azartspēles – un gūt no tās ienākumus. Tādējādi ar apstrīdēto normu, kas neatbilstot vairākiem no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajiem vispārējiem tiesību principiem, esot aizskartas tai Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu.
Satversmes tiesa 2020. gada 11. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-26-0106, ar kuru apstrīdētā norma, ciktāl tā noteica Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pienākumu apturēt azartspēļu organizēšanas licences interaktīvajā vidē un (vai) izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, atzīta par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu.
Minētajā lietā Satversmes tiesa nolēma atzīt likuma 9. pantu, ciktāl tas paredz interaktīvo azartspēļu ierobežojumus, par neatbilstošu Satversmes 1. pantam kopsakarā ar 105. panta pirmo un trešo teikumu un attiecībā uz interaktīvo azartspēļu organizatoriem par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Satversmes tiesa secināja, ka lietā Nr. 2020-62-01 prasījuma priekšmets ir identisks tam, par kuru jau pasludināts spriedums 2020. gada 11. decembrī lietā Nr. 2020-26-0106.
Civillietu departaments sasniedzis mazāko lietu atlikumu pēdējos divpadsmit gados. Gada beigās neizskatīta 421 lieta – par 228 mazāk nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar laiku pirms sešiem gadiem, lietu atlikums samazinājies gandrīz par 1700 lietām.
Departamentā izskatīts par 20% lietu vairāk, nekā gada laikā saņemts. Vidēji lieta tiek izskatīta 182 dienās – vidējais termiņš samazinājies par 55 dienām. Tikai 13 lietās tiesvedība ieilgusi kopš 2017.–2018. gada, un to izskatīšanas termiņš tiks īpaši uzraudzīts.
Tiekot galā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, departaments lielāku uzmanību šajā gadā pievērsīs vienveidīgas tiesu prakses veidošanai un kasācijas procesa kvalitātes uzlabošanai. Galvenie virzieni šim darbam – pilotlietas un vadlīnijas kasācijas sūdzību iesniegšanai.
Jautājums par pilotlietām aktualizēts, lai novērstu pretrunīgas tiesu prakses veidošanos. Ja zemākas instances tiesās masveidā ienāk vienveidīgas lietas, kurās risināmie jautājumi nekad nav skatīti Senātā, tad dažādās tiesās var veidoties dažāda tiesu prakse.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks: “Sadarbībā ar zemākas instances tiesām identificēsim šādas lietas, un Senāts tās izskatīs prioritārā kārtībā, novēršot pretrunīgas tiesu prakses veidošanos un ļaujot prognozēt lietas iznākumu analogās lietās.”
Savukārt, lai uzlabotu kasācijas sūdzību kvalitāti, departaments apkopos kasācijas sūdzību tipiskākās problēmas un izstrādās vadlīnijas kasācijas sūdzību iesniegšanai. Tās tiks publiskotas Augstākās tiesas mājaslapā.
Samērojot divas darba prioritātes – stabilas judikatūras veidošanu un ātra kasācijas procesa nodrošināšanu –, Senāta Krimināllietu departaments pagājušajā gadā meklējis risinājumus, kā iespējami vairāk laika veltīt padziļinātai to tiesību jautājumu izpētei, kuri ir nozīmīgi judikatūrai. Akcents likts uz iepriekš mazāk izmantotu darbības modeli, kam jānodrošina stabilāka judikatūra un intensīvāka Senāta atziņu izmantošana tiesu nolēmumos.
Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova: “Judikatūras skaidrībai un stabilitātei vajadzētu samazināt kļūdainu nolēmumu daudzumu zemākas instances tiesās, līdz ar to – lietu nonākšanu Senātā. Bet, ja lieta tomēr nonāktu Senātā, tad tas varētu atteikt rosināt kasācijas tiesvedību, atsaucoties uz stabilu judikatūru konkrētajā tiesību jautājumā. Šādu risinājumu esam akcentējuši departamenta darbībā.”
Foto: Edijs Pālens, LETA
Modeļa būtība ir tāda, ka, skatot lietas, senatori identificē tās, kurās skartais tiesību jautājums ir īpaši aktuāls un attiecināms uz lielu daudzumu kriminālprocesu. Tas tiek izpētīts pēc iespējas padziļināti. Taisot konkrētā lietā lēmumu, tajā tiek izklāstītas atziņas vai arī sakoncentrēti šajā jautājumā jau izdarītie atzinumi iepriekšējos lēmumos. Tālāk departaments darbojas, lai šīs atziņas uzzina pēc iespējas vairāk tiesnešu. No publikācijām, priekšlasījumiem, diskusijām. Visbeidzot – ja jautājuma izpētes laikā departaments konstatē nepieciešamību izdarīt grozījumus, papildinājumus kādā likumā, tad izstrādā priekšlikumus un sniedz tos virzīšanai likumdevējam.
2020. gadā šādu modeli Krimināllietu departaments jau realizēja jautājumā par kaitējuma atlīdzību cietušajam ceļu satiksmes negadījumos.
Otrs Senāta Krimināllietu departamenta akcentētais tiesību jautājums bijis saistībā ar vienošanās procesiem. Izskatot šīs kategorijas lietas kasācijas kārtībā, secināts, ka noteiktais regulējums ir nepilnīgs un tas izraisa tiesā apstiprināto vienošanos atcelšanu. Balstoties uz Senāta judikatūru, veikti grozījumi likumā, precizējot vienošanās protokola saturu. Sakārtojot normatīvo regulējumu, mazināta kļūdu iespējamība vienošanās procesos un nosacīti iedotas vadlīnijas šīs kategorijas lietu skatīšanai.
Paveiktais ir devis pamatu departamentam sagatavot projektu un lūgt virzīt izskatīšanai grozījumus Kriminālprocesa likumā par vienošanās procesos pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzību apgabaltiesā, nevis kasācijas kārtībā, kā tas noteikts šobrīd. Pozitīva risinājuma gadījumā departamentā ienākošo lietu daudzums samazinātos vidēji par 60 lietām gadā. Taču mērķis nav vienkārši samazināt lietu skaitu departamentā, bet dot laiku senatoriem strādāt pie stabilas judikatūras veidošanas.
Vienlaikus ar grozījumiem par vienošanās procesa lietās pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu apelācijas instances tiesā Krimināllietu departaments ir izstrādājis otru projektu grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz papildu pienākumu uzņemšanos. Proti, kasācijas instances tiesai kriminālprocesā ļaut izskatīt lietas paplašinātā sastāvā un senatoriem izteikt atsevišķās domas, kā tas ir civilprocesā un administratīvajā procesā. Tas nostiprinātu Senāta Krimināllietu departamenta kā kasācijas instances tiesas nozīmi un radītu papildu mehānismu judikatūras stabilizēšanai. “Abi projekti tālākvirzīšanai ir iesniegti vienlaikus, jo, uzņemoties papildu pienākumus, ir jāizbrīvē arī laiks šo pienākumu izpildei,” saka departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova.
Viņa norāda, ka Krimināllietu departamenta izvēlētais kompleksais jautājumu risināšanas modelis ir ļoti laikietilpīgs, prasa lielus resursus un var sabremzēt lietu aprites ātrumu departamentā kopumā, taču dod ilgtermiņa rezultātu. Tas nevar aptvert visus risināmos jautājumus, tādēļ ir jānosaka tie, kam plašāka ietekme un aktualitāte.
2021. gadam departaments identificējis divas kompleksi risināmas tiesību jautājumu grupas – jautājumus, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Departaments plānojis arī padziļināti tiesnešiem skaidrot Krimināllikuma 50. panta (“Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem”) un 51. panta (“Soda noteikšana pēc vairākiem spriedumiem”) piemērošanu, kas gadu no gada ir biežākais pamats nolēmumu atcelšanai daļā par sodu.
Līdz ar pamatfunkciju – tiesas spriešanu un judikatūras veidošanu – Senāta Administratīvo lietu departaments par savu misiju uzskata arī juridiskās kultūras veicināšanu. Tāpēc departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa izcēla paveikto sabiedrības informēšanas jomā.
2021. gadu Administratīvo lietu departaments iecerējis akcentēt kā administratīvās justīcijas jubileju gadu. Pirms 100 gadiem – 1921. gada 4. martā – Satversmes sapulce pieņēma likumu par administratīvajām tiesām, kas noteic administratīvās justīcijas darbības pamatprincipus. Savukārt 2001. gada 25. oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kurš bija pamats modernas administratīvās tiesas izveidošanai.
Senāta Administratīvo lietu departaments 28. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta Nr. SKA-222/2021; A420142618), uzliekot Rīgas domei pienākumu iekļaut pieteicēju reģistrā par tiesībām saņemt bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli. Senāta spriedums nav pārsūdzams.
Izskatāmajā lietā pieteicēja tēvam piederošā māja 1964. gadā piespiedu kārtā bez atlīdzības atsavināta valsts interesēs un nojaukta, nododot pieteicēja tēva ģimenei īrē dzīvokli. Pieteicējs sākotnēji pieteicās privatizēt minēto dzīvokli, bet tas nav bijis iespējams, jo par dzīvokļa īpašumtiesībām norisinājās ilgstošas tiesvedības, kurās tas atzīts par denacionalizējamu un atdots bijušajiem īpašniekiem. Tādējādi valsts interesēs atsavinātā tēva māja pieteicējam nav kompensēta ar citu īpašumu.
Senāts norāda, ka pieteicējs ir atzīstams par tiesīgu saņemt īpašumā bez atlīdzības pašvaldības dzīvokli.
