TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
02. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
15
15

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības 15 gadi – neapstāties pie paveiktā

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Freepik

Pirms piecpadsmit gadiem, 2005. gada 1. jūnijā, stājās spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Tā mērķis ir veicināt fiziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Šajos gados sistēma ir pastāvīgi attīstīta, un šobrīd juridisko palīdzību administrācijas klientiem nodrošina 144 juridiskās palīdzības sniedzēji. Viņu vidū ir arī zvērināts advokāts Jānis Kucenko, kas piekrita dalīties savā redzējumā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nozīmi, praktisko pieredzi un to, kas vēl būtu pilnveidojams.

īsumā
  • Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pastāvēšanas laikā ir paplašinātas lietu kategorijas, kurās palīdzība tiek nodrošināta.
  • Standarta kārtība, kādā tiek sniegta juridiskā palīdzība, ir sarežģīta un smagnēja, un tas nereti attur personu no savas problēmas risināšanas.
  • Viena no lietu kategorijām, kurās valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība būtu nepieciešama, ir procesi bāriņtiesā.
  • Dažkārt tiesas cenšas uzņemties Juridiskās palīdzības administrācijas lomu un vērtēt, vai persona tiešām ir tiesīga pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteic, ka iestāde, kas atbild par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu civillietās (arī pārrobežu strīdos), noteikta veida administratīvajās lietās un Satversmes tiesas procesā, ir Juridiskās palīdzības administrācija (JPA), savukārt kriminālprocesā – procesa virzītājs Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nozīme personu tiesību aizsardzībā

JPA skaidro, ka administrācijas darbība vērsta uz tiesiski vismazāk aizsargāto un sociāli jūtīgāko sabiedrības daļu, personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, kuras atrodas valsts vai pašvaldības apgādībā, kā arī personām, kuras pēkšņi nonākušas tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību un pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai.

“Valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai ir būtiska loma personu tiesību aizsardzībā, īpaši, ja tas nepieciešams personām, kuras pašas nevar atļauties to apmaksāt,” secina viens no 144 juridiskās palīdzības sniedzējiem zvērināts advokāts Jānis Kucenko, vēršot uzmanību, ka “tas ir nozīmīgs mehānisms, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz tiesas pieejamību”.  

Neapstāties pie sasniegtā

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas pastāvēšanas laikā ir notikuši būtiski pilnveides procesi, piemēram, ir paplašinātas lietu kategorijas, kurās palīdzība tiek nodrošināta (Satversmes tiesas procesā, sarežģītajās administratīvajās lietās), ieviesta daļēja juridiskā palīdzības sistēma ar personu līdzmaksājumu civilprocesa lietās un paredzētas plašākas garantijas trauksmes cēlējiem. Iestādes darbība ir modernizēta, ieviešot jaunākos informācijas tehnoloģiju rīkus, un tiek plānoti turpmākās attīstības virzieni, informē JPA.

“Tas, ka valsts regulāri papildina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, ir vērtējams pozitīvi. Īpaši vēlos atzīmēt valsts operatīvo rīcību, ieviešot jaunu palīdzības veidu – telefoniskās konsultācijas un konsultācijas čatā – Covid-19 krīzes laikā,” uzsver J. Kucenko. Tomēr minētais nebūt nenozīmē, ka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma ir pilnīga un ka pie sasniegtā jāapstājas.

Turpmākie attīstības virzieni

“Primāri attīstāmais virziens ir personu loka paplašināšana, attīstot daļējās juridiskās palīdzības sistēmu civiltiesisku (ne tikai advokātu civilprocesa lietās) strīdu risināšanai, tādējādi sniedzot valsts nodrošināto juridisko palīdzību personu grupām, kuras ir identificējamas kā mazaizsargātas un pakļautas lielākam riskam nespēt efektīvi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības,” norāda JPA.

Arī zvērināta advokāta J. Kucenko skatījumā, attīstot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmu, būtu jāpaplašina lietu kategoriju loks, kurā šī palīdzība izmantojama, vienlaikus arī būtu jāpilnveido daži vispārīgie sistēmas aspekti.

Piemēram, lai saņemtu palīdzību standarta kārtībā, klientam parasti ir jāvēršas pašvaldībā trūcīgas vai mazturīgas personas statusa iegūšanai, tad jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā ar iesniegumu par juridiskās palīdzības saņemšanu, un tikai tad – pēc diviem noslēgtiem administratīviem procesiem – klients tiek uz pirmo konsultāciju pie juridiskās palīdzības sniedzēja. Kopā šis process var aizņemt vairāk par mēnesi.

“Nereti šī smagnējā kārtība attur personu no savas problēmas risināšanas, bet daudziem šī kārtība nav izprotama vai zināma. Savukārt citus attur sagaidāmā kauna izjūta, kad vairākkārt nāksies izklāstīt savu problēmu iestādēm. Jau pieminētās telefoniskās konsultācijas, manuprāt, praksē ir pierādījušas savu nepieciešamību un efektivitāti, tādēļ būtu turpināmas arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām. Anonīms zvans ar tūlītēju atbildi šajā ziņā sniedz vairākas priekšrocības.

Saprotams, ka individuālu un izvērstu juridisko konsultāciju klients šādā veidā saņemt nevar, tomēr juridiskās palīdzības sniedzējs tūlītēji iezīmēs iespējamos risinājuma virzienus, novirzīs klientu uz kompetento iestādi, bet sarežģītākos gadījumos noskaidros klienta atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas priekšnoteikumiem, iedrošinās tās saņemšanai un izskaidros tās saņemšanas kārtību. Domājams, ka telefoniskās konsultācijas savā ziņā ietaupa valsts resursus, jo kvalificēts juridiskās palīdzības sniedzējs ne tikai veic skaidrojošo darbu, bet arī “atfiltrē” acīmredzami neperspektīvos gadījumus,” pieļauj J. Kucenko.

Palīdzība būtu nepieciešama arī bāriņtiesas procesā

Juridiskās palīdzības sniedzējs norāda, ka viena no lietu kategorijām, kurās valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība būtu nepieciešama, ir procesi bāriņtiesā, kad bāriņtiesa sniedz atzinumu civillietā (piemēram, par saskarsmes tiesībām, aizgādības tiesībām).

“Jāņem vērā, ka procesam bāriņtiesā ir liela – ja ne izšķirīga – nozīme civillietā: tajā tiek analizēts apstākļu kopums un top civillietā būtisks pierādījums: bāriņtiesas atzinums. Grūti klientam pamatot, kādēļ valsts nodrošina juridisko palīdzību civillietā, bet tik nozīmīgā posmā bāriņtiesā juridiskā palīdzība ir liegta,” par novēroto ikdienas darbā stāsta zvērināts advokāts.

Tāpat J. Kucenko uzsver, ka bieži vien optimāls risinājums būtu ārpustiesas strīda atrisinājums vai izlīgums tiesā, it īpaši, ja lieta skar bērna intereses. “Lai panāktu šādu risinājumu, var būt lietderīgi tikties ar otru pusi vai tās pārstāvi, bieži vien bez paša klienta, lai pārrunām netraucētu sāpīgā attiecību vēsture un emocijas. Nereti pārrunas dod pozitīvu rezultātu, pēc kura ir jāizstrādā un ar otru pusi jāapspriež juridiski dokumenti, arī – līgumi, ārpustiesas vienošanās. Diemžēl valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma neparedz šādas palīdzības apmaksu, tādējādi, iespējams, radot iespaidu, ka tās pašmērķis ir tiesāšanās. Šī nepilnība būtu jālabo,” secina juridiskās palīdzības sniedzējs.

Ar piecām konsultācijām bieži vien nepietiek

Likums paredz maksimālo juridisko konsultāciju apjomu lietas robežās – 5 stundas –, pieļaujot tā pārsniegšanu tikai izņēmuma gadījumos, kad juridiskās palīdzības nesniegšana būtiski ierobežotu Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības.

“Praksē vienmēr pamatojums var būt personas tiesības uz pieeju tiesai, jo ārkārtīgi retos gadījumos varēs apgalvot, ka personas atstāšana bez juridiskās palīdzības tiesvedības procesa vidū neapdraudēs tai labvēlīgu iznākumu, un Juridiskās palīdzības administrācija praktiski vienmēr arī akceptē šādu pamatojumu “izņēmuma” piemērošanai,” secina J. Kucenko.

Tādējādi minētā prasība ir samērā formāla un bieži vien nevajadzīgi apgrūtina papildu palīdzības apjoma saņemšanu. Vienlaikus dažās lietu kategorijās šāds apjoms objektīvi ir nepietiekams, piemēram, ģimenes tiesību lietās: tajās savijas vairāki priekšmeti, un katrs no tiem citādi būtu atsevišķas lietas priekšmets – laulības šķiršana, bērna dzīvesvietas noteikšana, saskarsmes tiesības, aizgādības tiesības, uzturlīdzekļi un laulāto mantas dalīšana. Katrs lietas priekšmetas prasa atsevišķas konsultācijas, darbu pie pierādījumiem, tiesvedības taktikas apspriešanu.

“Lieta kļūst vēl sarežģītāka, ja tajā jārisina arī jautājumi par pagaidu lēmumu pieņemšanu vai pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tāpat minimālais apjoms nereti tiek pārsniegts gadījumos, kad ir mainījies juridiskās palīdzības sniedzējs, jo pirmais jau iztērējis zināmu konsultāciju apjomu, bet otrajam lietā jāiedziļinās un jāapspriež lieta ar klientu no jauna. Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka likuma prasība par minimālo konsultāciju apjomu izslēdzama vai vismaz grozāma, atvieglojot nevajadzīgo formālo šībrīža “izņēmuma” procesu vai palielinot minimālo apjomu,” konsultāciju nepieciešamību skaidro J. Kucenko.

Sadarbība – pozitīva

Zvērināts advokāts pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar JPA, kā arī to, ka likumdevējs vairākkārt ir palielinājis atlīdzību par valsts nodrošināto juridisko palīdzību.

Tomēr, pēc viņa teiktā, nav pienācīgi novērtēta tāda ar juridisko palīdzību saistīta pozīcija kā ceļā patērētais laiks. “Tas nemotivē juridiskās palīdzības sniedzēju sniegt palīdzību citos apgabalos,” spriež J. Kucenko.

“Situācijā, kad sākotnējais juridiskās palīdzības sniedzējs pēc pirmajām konsultācijām konstatē, ka prasība tiesā ceļama citā apgabalā, un turpmākai palīdzībai tiesā tādēļ tiek norīkots cits juridiskās palīdzības sniedzējs, valstij nāksies papildus samaksāt otram palīdzības sniedzējam par konsultācijām, kurās viņš iedziļināsies lietā no jauna. Tādējādi, paaugstinot atlīdzības apmēru par ceļā patērēto laiku, domājams, valsts kopumā ievērojami nezaudēs līdzekļus, savukārt juridiskās palīdzības efektivitāte varētu palielināties,” uzskata J. Kucenko.

Uzlabojumi nepieciešami arī tiesu nostājā

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmējam Civilprocesa likumā paredzēts atbrīvojums no tiesāšanās izdevumu samaksas valsts budžetā, kā arī paredzēta tiesas tulka palīdzības nodrošināšana.

“Diemžēl dažkārt tiesas cenšas uzņemties Juridiskās palīdzības administrācijas lomu un vērtēt, vai persona tiešām ir tiesīga pretendēt uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību, pieprasot aktuālu izziņu par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa piešķiršanu. Esmu piedzīvojis situāciju, kurā tiesa atsaka nodrošināt tulku, kamēr persona neiesniedz aktuālu izziņu par savu statusu. Vēl kliedzošāks bija gadījums, kad tiesa aktuālas izziņas neesamības dēļ atstāja personas apelācijas sūdzību bez virzības un pieprasīja samaksāt valsts nodevu. Šāda tiesu nostāja ir nepamatota,” uz problēmu norāda J. Kucenko.

Valsts nodrošinātās juridiskās likums ir noteicis iestādi ar īpašu kompetenci – Juridiskās palīdzības administrāciju –, kura administratīvā procesa kārtībā lemj par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu un pārtraukšanu. Tādējādi tieši administrācijas kompetencē ir konstatēt apstākļus, kas neļauj turpināt juridiskās palīdzības sniegšanu, un izdot par to administratīvo aktu. Turklāt aktuāla maznodrošinātas vai trūcības personas statusa neesamība ir tikai viens no priekšnoteikumiem palīdzības pārtraukšanai.

Arī tiesu praksē apstiprinātas minētās atziņas. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2018. gada 25. oktobra lēmumā lietā Nr. C30434018 pamatoti norādīja, ka tiesai nav pamata pieprasīt izziņu un ka tai primāri jāvadās pēc lēmuma par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu, kā arī juridiskās palīdzības sniedzēja apstiprinājuma, ka viņš joprojām sniedz šo palīdzību,” skaidro J. Kucenko.

Kaut gan šī problēma novēršama likuma interpretācijas ceļā, lai mazinātu praktiskos šķēršļus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, varbūt jāapsver precizējumi likumā, nosakot, ka par to, vai juridiskā palīdzība tiek turpināta, tiesa pārliecinās Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības reģistrā.

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI